Latvijas un Polijas prezidenti apstiprina gatavību sadarboties Attēlu galerija

Apollo
13 komentāri

Svētdien, 9.jūnijā, Polijas Republikas prezidenta Broņislava Komarovska darba vizītē Latvijā diena iesākās ar abu valstu prezidentu divpusējo sarunu un abu valstu delegāciju tikšanos, kuras vadīja Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Polijas Republikas prezidents Broņislavs Komarovskis, portālu «Apollo» informēja Latvijas Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Delegāciju sarunu ietvaros īpaša nozīme tika piešķirta abu valstu sadarbībai Baltijas jūras reģiona ietvaros, t.sk., perspektīvajos enerģētikas projektos, kā arī sadarbībai starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības un eirozonas nozīmīgākajiem jautājumiem.

Uzsākot delegācijas sarunas Valsts prezidents Andris Bērziņš īpaši izcēla šīs dienas ietvaros plānoto līguma parakstīšanu starp Latgales un Mazpolijas reģionu, kas notiks Daugavpils novada Sventē. «Mūsu šodienas parakstāmais līgums būs ļoti nozīmīgs, jo visi aizsāktie projekti ar Jūsu atbalstu virzās uz priekšu ļoti veiksmīgi,» uzrunājot Polijas kolēģi uzsvēra Andris Bērziņš un izteica pateicību par Latvijai sniegto atbalstu virzībā uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OESD). Savukārt Polijas prezidents Broņislavs Komarovskis izteica gandarījumu par to, ka tikšanās starp abu valstu vadītājiem un politiķiem notiek aizvien biežāk un attiecības ir pārgājušas arī tīri personiskā pozitīvā plāksnē starp abu valstu prezidentiem. Polijas prezidents atzina, ka Polija ar lielu interesi vēro Latvijas virzību uz eirozonu un Latvijas ekonomisko izaugsmi, kas šobrīd ir jau acīmredzama. «Ar lielu interesi vērojam Latvijas iestāšanās eirozonā procesu, gan šī brīža situāciju, gan arī to kā šī situācija veidosies pēc iestāšanās – kādi būs efekti un sasniegumi,» piebilda Polijas prezidents. Vienlaikus B. Komarovskis informēja, ka Polijā attiecīgo lēmumu par virzību uz eirozonu varētu pieņemt ne ātrāk kā 2015.gadā, kad Polija plāno izpildīt visus Māstrihtas kritērijus, un vienlaikus kad būs notikušas gan prezidenta, gan parlamenta vēlēšanas Polijā. Tāpat arī B.Komarovskis atzina, ka eiro Polijai ir daudz tālāka perspektīva nekā Latvijai, taču no politiskā viedokļa Polija vēlas iestāties šajā eirozonā, jo ir skaidrs, ka eirozona būs paātrinātas ekonomiskās attīstības zona perspektīvā: «Mēs vadīsimies gan no politiskiem apsvērumiem, gan arī no ekonomiskiem efektiem, ņemot vērā to, ka eirozonā eksistē dažādas problēmas, bet mūsu ekonomika attīstās ļoti labi. Polija ļoti nopietni izvērtē ekonomiskās sekas kādas būs Baltijas valstīs.»

Pārrunājot abu valstu sadarbību enerģētikas projektos, Polijas prezidents īpaši vēlējās dzirdēt Latvijas pozīciju, uz ko Latvijas prezidents atzina, ka Latvija Poliju uzskata vienu no galvenajiem sadarbības partneriem tieši alternatīvo gāžu piegāžu starpsavienojumu veidošanā un piebilda, ka tas ir nākamo piecu gadu viens no būtiskākajiem jautājumiem gan Latvijai, gan Baltijas reģionam. Tāpat šai kontekstā Polijas prezidents atzina, ka Polija ir absolūti atvērta visiem enerģētikas projektiem, kas ir ieplānoti nākamajā finanšu perspektīvā, īpaši pieskaroties gāzes starpsavienojumu izbūves nepieciešamībai starp Lietuvu un Poliju. Tāpat arī abi prezidenti kā būtisku minēja Liepājas ostas un Polijas kompānijas PKN Orlen un Liepājas ostas sadarbību naftas produktu transportēšanā, kas ir vienlīdz nozīmīgi gan Latvijas, gan Liepājas ostai, gan arī Polijas uzņēmumam.

Abu valstu prezidenti pieskārās drošības politikas jautājumiem, t.sk., pieredzei Afganistānas operācijās, ko NATO plāno pabeigt 2014.gadā. Polijas prezidents īpaši akcentēja nepieciešamību gan politiskā, gan militārā aspektā no šīs operācijas izvērtēt NATO ieguvumus pēc 2014.gada, kā arī runāt par NATO nākotni pēc šīs operācijas.    

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv