Latvijas vēsturē ir bijuši gadījumi, kad krusa nogalina cilvēkus

Apollo
29 komentāri

Latvijā izsenis plosījušies spēcīgi pērkona negaisi, un dažkārt liela krusa vai vētra smagi ievainojusi un pat nogalinājusi cilvēkus, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālajā bibliotēkā pieejamais avīžu arhīvs.

Latvijas vēsturē ir bijuši gadījumi, kad krusa nogalina cilvēkus

Foto: Lita Krone/LETA

Sestdien, 18.maijā, piedzīvotā stihija Rīgā nav bijis spēcīgākais maija negaiss pilsētas vēsturē. Viena no postošākajām stihijām Rīgu skāra 1872.gada 10.maijā, kad pēc neparasti karstas dienas ap pulksten četriem pēcpusdienā no dienvidaustrumiem tuvojās tumši negaisa mākoņi, kas atnesa milzīgu krusu, 1936.gada 29.jūlija numurā rakstīja avīze «Zemgales Balss».

Krusa birusi kā no maisa, ledus gabali bijuši vistas olas lielumā un ar asām šķautnēm. No krusas cirtieniem mutuļojis Daugavas ūdens, un uznākusī tumsa, apžilbinošie zibeņi, pērkona nemitīgie grāvieni, plīstošu stiklu šķindoņa, viesuļa gaudošana un pārbiedēto cilvēku kliedzieni sacēluši Rīgā īstu paniku, un daudzi ticējuši, ka pienākusi pastardiena. Krusa vai visām ēkām izdauzīja logus, bija cietuši arī jumti, tādēļ jau otrā dienā dakstiņu cena trīskāršojās.

Pērkona negaiss ar stipru vētru 1872.gada 10.maijā skāra arī Tukumu, kur Šlokenbekas muižā tika norauts jumts un izsisti logi, bet no saimniecības ēkām pāri palikušas tikai drupu kaudzes. Šajā dienā vētra pa gaisu nesusi cilvēkus, un Allažu kapsētā negaiss nositis divus bēriniekus. Ievainoto bijis ļoti daudz, pa gaisu lidojušas ēku un jumtu daļas, durvis un koku zari.

Savukārt laikraksts «Rīts» 1935.gada 17.augustā vēstīja par postošu negaisu, kas plosījies divas dienas iepriekš. «Līdz ar vistumšākā padebeša pārslīdēšanu pāri laukiem sākās lielā katastrofa. Krākdama un dobji dunēdama, krusas josla ātri apņēma plašu apkārtni. No iznīcinošiem ledus gabaliem glābiņa nebija nevienam. Krusa bija patiesi neredzētos apmēros. Atsevišķi gabali bijuši pat dūres lielumā. Pie tam tie nav bijuši apaļi vai ovāli, kā tas ir parasti, bet nevienādi četrstūraini ar asām šķautnēm.»

Šie ledus gabali 1935.gadā atnesuši lielu postu zemgaliešiem - visām ēkām vēja pusē bijuši izsisti logi, tāpat sabojāti māju jumti, bet dakstiņu jumti iznīcināti pilnīgi. Vētra, kas trakojusi līdz ar krusu, aplauzusi un izgāzusi neskaitāmus kokus un telefona stabus, kā arī sagrāvusi daudzas ēkas.

Lielie krusas graudi bez žēlastības kapājuši visu, kas vien gadījies ceļā, daudzi cilvēki un lopi tikuši smagi ievainoti, bet mazāki kustoņi un putni - nogalināti. Pēc negaisa cilvēki atraduši daudzus nosistus zaķus, stārķus, irbes un zosis.

Negaisa laikā cilvēki rāpus līduši aiz mājas sienām, lai varētu patverties no spēcīgajiem vētras un krusas brāzieniem. Lielvircavas pagastā negaiss uz lauka pārsteidzis Kabļu mājas saimnieku Markusu, kurš, vairāku lielu ledus gabalu ķerts, saļimis bez dzīvības. 1935.gada augusta negaiss nopostījis vairākus simtus saimniecību.

Postošs negaiss vietām Zemgalē un Vidzemē ārdījies arī 1936.gada 4.jūlijā. Laikraksts «Brīvā Zeme» togad rakstīja, ka Sesavas pagastā krusas graudi bijuši pat 100 gramu smagi un dažiem lopiem, kas atradušies laukā, muguras nodauzījuši jēlas, bet vēlāk atrasti beigti putni.

Šis negaiss sagrāvis vairākus desmitus ēku, un no krītošiem kokiem, kā arī brūkošās ēkās smagi ievainoti vairāki cilvēki. Vētras spēks cilvēkus triecis gar zemi un valstījis dubļos, daži stāstījuši, ka tie pacelti gaisā un nesti vairākus metrus.

Jau ziņots, ka 2013.gada 18.maija pēcpusdienā spēcīgs pērkona negaiss skāra Rīgu, visvairāk tas plosījās pilsētas austrumu daļā, kur Vidzemes priekšpilsētā reģistrētas vēja brāzmas līdz 24 metriem sekundē, krusas graudu diametrs sasniedza trīs centimetrus, un vietām krusa zemi noklāja baltu.

Svētdien, kā arī turpmākajās četrās diennaktīs Latvijā atkal veidosies lietusgāžu un negaisa mākoņi. Lai gan iespējamas ļoti stipras lietusgāzes, liela krusa un vētra, nav gaidāma tāda stihija kā augstāk aprakstītajos gadījumos, prognozē sinoptiķi.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv