Latviju gaida gadiem ilga Mazākumtautību konvencijas analīze

Apollo
0 komentāru

Apsveicams Saeimas lēmums — tā par Eiropas Padomes (EP) Mazākumtautību konvencijas ratifikāciju Dienai piektdien teica EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu lietās Rolfs Ekeuss. «Mēs saprotam Latvijas īpašo situāciju,» viņš saka, taču pagaidām atturas vērtēt gan Latvijas noteikto mazākumtautības definīciju, gan konvencijai pievienotās divas atrunas par aizliegumu mazākumtautības valodu lietot ielu apzīmējumos un komunicējot ar pašvaldībām. «Jāskatās, kā konvencija tiks realizēta dzīvē,« — tā augstais komisārs, kurš nākamnedēļ viesosies Latvijā un ar valsts amatpersonām apspriedīs arī Saeimas ceturtdien ratificēto konvenciju.

Latvijai tagad paredzams gadiem ilgs dialogs ar EP, skaidrojot Latvijas situāciju un kādēļ tā izšķīrusies par konkrēto konvencijas variantu. EP, visticamāk, Latvijai ieteiks kādas izmaiņas, taču tam būs rekomendējošs, ne pavēlošs spēks. Vienīgā EP valsts, kas piektdien komentēja Latvijas pieņemto Mazākumtautību konvenciju, bija Krievija — tā asi pārmeta konvencijas neattiecināšanu uz nepilsoņiem un tās ratifikāciju ar atrunām.

«Bet tieši nepilsoņu problēmas ir galvenais Latvijas cilvēktiesību pārkāpums,» sacījis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, ziņo LETA– ITAR–TASS. Konvencijas ratifikācija esot Latvijas saistību zaimošana, ar atrunām tiekot pārkāpts konvencijas gars.

Kā uzsvēra Latvijas pārstāvniecības pie EP pirmais sekretārs Jānis Mažeiks, latviešu diplomāti tagad skaidros visām EP valstīm, tajā skaitā arī Krievijai, ka tās kritika ir kļūdaina. «Nezinu nevienu mazākumtautības definīciju, kas būtu liberālāka par Latvijas variantu,» viņš saka. Kā ziņots, Latvija noteikusi, ka pie mazākumtautības konvencijas izpratnē pieder tie Latvijas pilsoņi, kas ar kultūru, valodu vai reliģiju atšķiras no pamatnācijas, taču paaudzēm ilgi Latvijā ir dzīvojuši un sevi uzskata par piederīgiem Latvijas valstij. Taču piebilsts, ka mazākumtautības tiesības var baudīt arī Latvijas nepilsoņi un iedzīvotāji bez citas valsts pilsonības. Latvijā patlaban ir ap 452 000 nepilsoņu, kas galvenokārt Latvijā iebraukuši vai dzimuši pēc valsts okupācijas un līdz ar to pilsonību var iegūt tikai naturalizējoties. Savukārt cilvēki bez citas valsts pilsonības ir bezvalstnieki — kopskaitā 199, kas šeit dzīvo ar uzturēšanās atļauju un kuriem nav nevienas valsts pilsonības. Taču Latvija konvenciju neattiecina uz pēdējo gadu imigrantiem, bēgļiem, patvēruma meklētājiem un citu valstu, tajā skaitā, Krievijas un citu ES valstu pilsoņiem.

Integrācijas ministra padomnieks Ilmārs Mežs skaidro, ka nevienai cittautiešu grupai — nedz tiem, kas konvencijas izpratnē pieder mazākumtautībai, nedz tiem, kas tai nepieder, pēc konvencijas spēkā stāšanās tiesības netiks ne samazinātas, nedz paplašinātas. Cittautieši tāpat kā līdz šim varēs mācīties savās nacionālajās skolās, apgūt savu dzimto valodu, kultūru, saglabāt identitāti. Tāpat arī Izglītības likums, kas paredz daļēju pāreju uz mācībām latviešu valodā, nav pretrunā ar konvenciju, jo tā līdztekus dzimtajai valodai mazākumtautībām liek mācīties arī valsts oficiālo valodu, kā arī pieļauj mācības valsts valodā, tā veicinot saliedētas sabiedrības veidošanos.

Latvijas diplomāti runāšot gan ar visu EP valstu pārstāvjiem vēstnieku līmenī, gan arī ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru. Pēc Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Normana Penkes vārdiem, notiks «standarta izskaidrojošais darbs», kura ietvaros par konvenciju tikšot runāts arī ar EP cilvēktiesību komisāru Alvaro Hilu Roblesu un R.Ekeusu. A.Hils–Robless piektdien pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu paziņojis, ka viņš nevarot piekrist tādas cilvēku kategorijas kā «nepilsoņi» pastāvēšanai nevienā valstī. «Mēs visi esam cilvēki, un mums ir tiesības, lai pret mums izturētos kā pret cilvēkiem,» viņa teikto citē LETA–ITAR–TASS.

Īstais dialogs par konvenciju Latvijai notiks ar EP Konsultatīvo komiteju. Konvencija spēkā stājas trīs mēnešus pēc tam, kad Latvija to būs iesniegusi EP. Tad pēc gada Latvijai EP jāiesniedz ziņojums par konvencijas īstenošanu, kur valsts pa pantiem atskaitās, kā konvencijā paredzētās mazākumtautību tiesības tiek īstenotas dzīvē. Turpat, visticamāk, Latvija arī izskaidros, cik paaudžu saiknēm jābūt, lai cittautiešus varētu uzskatīt par minoritāti.

Kad Latvija būs iesniegusi savu ziņojumu, EP sagatavos papildjautājumus un apmeklēs Latviju, bet pēc tam Latvijai EP būs jāiesniedz atbildes viedoklis. Un tikai tad EP Ministru komiteja sagatavos un pieņems rezolūciju par Latvijas Mazākumtautību konvencijas variantu, kam gan būs tikai rekomendējošs spēks. Pēc pieciem gadiem EP un Latvijas dialogs jau minētajā formā atkārtosies. Jāpiebilst, ka EP Konsultatīvajā komitejā Latvija varēs iekļaut arī savu pārstāvi, taču tam būs jābūt nevis no politiķu, bet gan pētnieku — ekspertu vidus.

Valstis, kas konvenciju ratificējušas pirms gadiem desmit, jau iziet otro apli komunikācijā ar EP. Tām visām ir šauras mazākumtautības definīcijas, kas iekļauj tikai valstīs tradicionāli dzīvojošos pilsoņus—cittautiešus, nevis pēckara gados iebraukušos imigrantus. J.Mažeiks zina stāstīt — kaut arī EP šīm valstīm ir ieteikusi definīcijas paplašināt, tās ziņojumos izskaidro, kādēļ to nevar darīt, un EP rekomendācijas paliek tikai uzklausījuma līmenī. I.Mežs uzskata, ka Latvijas liberālā pieeja definīcijai «atbruņo jebkuru labi apdomātu kritiku», un iesaka laika gaitā pavērot, vai Krievija ar savu kritiku nepaliks viena pati.

Latvijas iedzīvotāji

Tautība; Nepilsoņi; Ārvalstnieki (ir citas valsts pilsonība); Bezvalstnieki; Kopā %

Latvieši 1 351 413 2253 990 1 354 656 58,8

Lietuvieši 17 415 12 799 1482 31 696 1,4

Igauņi 1504 700 328 2532 0,1

Baltkrievi 27 450 58 822 1958 88 230 3,8

Krievi 338 334 301 603 20 147 660 084 28,7

Ukraiņi 12 612 42 679 3682 58 973 2,6

Poļi 40 440 15 479 532 56 451 2,4

Ebreji 6407 2944 347 9698 0,4

Citas tautības 20 449 14 754 5409 40 612 1,8

(čigāni, vācieši u. c.)

Kopā 1 816 024 452 033 34 875 2 302 932 

Pēc PMLP Iedzīvotāju reģistra datiem 1. janvārī

Nacionālās minoritātes un pārējās etniskās grupas dažādās valstīs

Vācija

Konvencijas minoritātes (260 000 iedzīvotāju):

dāņi — 50 000, sorbi — 60 000, frīzi — 80 000, čigāni — 70 000.

Ārpus konvencijas paliek 7,4 miljoni etnisko grupu pārstāvju (plašā turku kopiena, grieķi, dienvidslāvi, itāļi, ebreji u. c.).

Zviedrija

Konvencijas minoritātes (145 000 iedzīvotāju):

sāmi — 20 000, somi — 10 000, tornedāļi — 50 000, čigāni — 40 000, ebreji — 25 000.

Ārpus konvencijas paliek 1,1 miljons

(somi — 440 000, no tiem puse nav Zviedrijas pilsoņi, dienvidslāvi, norvēģi, vācieši, poļi, grieķi u. c.).

Dānija

Konvencijas minoritāte — vācieši (20 000).

Ārpus konvencijas paliek 431 000 (turki, dienvidslāvi, irākieši, ebreji, čigāni).

Austrija

Konvencijas minoritātes (165 000 iedzīvotāju):

horvāti — 30 000, slovēņi — 50 000, ungāri — 30 000, čehi — 20 000, slovāki — 10 000, čigāni — 25 000.

Ārpus konvencijas paliek 711 000 (dienvidslāvi, turki, itāļi, ebreji, vācieši).

Somija

Konvencijas minoritātes (317 000 iedzīvotāju):

zviedrvalodīgie somi — 294 000, sāmi — 6000, čigāni — 10 000, ebreji — 1000, tatāri — 1000, veckrievi — 5000.

Ārpus konvencijas paliek 107 000 (krievi — ap 35 000, igauņi, somālieši, dienvidslāvi).

Spānija

Konvencijas minoritāte — čigāni (650 000).

Ārpus konvencijas paliek 10 milj. (kataloņi, galisieši, valensieši, baski u. c.).

Slovēnija

Konvencijas minoritātes (13 900):

itāļi — 3100, ungāri — 8500, čigāni — 2300.

Ārpus konvencijas paliek 217 000 (horvāti, serbi, bosnieši, albāņi, maķedonieši).

Norvēģija

Konvencijas minoritātes (20 700):

ebreji — 2000, kveni — 15 000, čigāni — 400, ceļotāji — 3000, skogfini — 300.

Ārpus konvencijas paliek 334 000 (irākieši, pakistāņi, dienvidslāvi, turki, somāļi). Sāmi nevēlējās būt nacionālā minoritāte.

*ĪUMSIL sekretaritāta informācija

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.10.2017
Ienākt apollo.lv