Latviskā vaimanoloģija: skats no Londonas

Apollo
0 komentāru

Es jau dažas dienas dzīvoju valstī, par kuru man kā caurmēra latvietim nevajadzētu būt skaidram — kā, nu kā tā ar visiem saviem iedzīvotājiem vispār spēj pastāvēt. Krīze, krīze un vēlreiz dižķibele — nekā citādāk nepateiksi.

Lato Lapsa

Lato Lapsa.

Foto: LETA

Viss šeit ir šaušalīgi: politiķi — korumpēti, rijīgi un nekaunīgi, skolas — paviršas un pagrimstošas, medicīnas sistēma — nožēlojama, policija — slinka un tizla, par armiju ņirgājas pat sabiedrotie, sociālā sistēma ir ačgārna, dzimtā valoda iznīkst, ekonomika — tāpat, ar cenām notiek briesmu lietas, bet cilvēku nežēlība kļūst aizvien baisāka.

Politiķi: parlamentārieši šeit nebūt nekaunas, kad pieķerti valsts naudas tērēšanā savu dārzu uzkopšanai un citām vajadzībām. Nē, daži ir pat sašutuši, ka pret viņiem izturoties kā pret s…diem, savukārt no ekonomikas ministra publiskajiem skaidrojumiem neviens nevar saprast, kā gan viņam izdevies nopirkt māju par divarpus miljoniem — 300–400 tūkstoši, šķiet, nokrituši no zila gaisa. Un… viņu tas nemulsina nu ne par kripatiņu.

Skolas: te visā nopietnībā pusaudžiem sāk izsniegt sertifikātus par to, ka viņi ir iemācījušies pareizi apturēt autobusu, iekāpt tajā, braukt ar to un vajadzīgajā vietā izkāpt. Pērn skolās veikta matemātikas eksāmena reforma, un rezultātā tagad tas ir tik viegls, ka izcilas atzīmes saņem pat pilnīgi muļķadesas.

Medicīnas sistēma: kādai sievietei ģimenes ārsts bez garas domāšanas pa telefonu uzstāda diagnozi — cūku gripa. Beidzot viņa nonāk slimnīcā, kur viņai vēl trīs dienas vēlāk beidzot nosaka diagnozi — meningīts, no kā viņa arī nākamajā dienā nomirst. Kopumā valstī 230 000 pacientu ir spiesti gaidīt uz vietu slimnīcā ilgāk nekā 18 nedēļas.

Policija: divas medicīnas māsas iebarikādējas savā miteklī un izsauc policiju, ziņojot par izvarošanas draudiem no ļaudīm, kas gandrīz jau laužas pa durvīm, taču varonīgie kārtības sargi ierodas pēc četrām stundām. Toties policija valstī gada laikā no budžeta līdzekļiem trīs miljonus mārciņu iztērējusi tējai un cepumiem.

Armija: ASV armijas pārstāvis publiski (!) paziņo, ka sabiedroto karavīru personiskās higiēnas un disciplīnas standarti esot ļoti zemi, bet traumatisms ārpus kaujām — ārkārtīgi augsts (ko vietējā prese nekavējoties iztulko: amerikānis paziņojis, ka mūsējie ir tizli un netīrīgi). Kareivji karadarbības zonā Afganistānā vidēji saņem tikai 397 mārciņas mēnesī, kamēr civilie darbinieki — 8250 mārciņas. Karaspēkam Afganistānā briesmīgi vajadzīgi transporthelikopteri, bet tikmēr kāds desmits šo helikopteru mierīgi stāv Hempšīrā, un tas nekas, ka ārlietu ministrs pavisam nesen paziņojis: valstij katastrofāli trūkstot šādu helikopteru, tā ka varoņiem Afganistānā valdība nekādi nevarot palīdzēt.

Sociālā sistēma: trīs mēnešos valstī klāt nākuši 220 000 bezdarbnieku (gandrīz miljons bezdarbnieku ir vecumā līdz 25 gadiem). Tikmēr pašvaldība par saviem līdzekļiem izmitina miljonu vērtā mājā čigānu (šeit pieklājīgi sauktu par «ceļotājiem») ģimeni, kas māju pamazām izdemolē un terorizē visu rajonu. Un neviens tur neko nevar vai negrib padarīt.

Dzimtā valoda: jaunākie pētījumi rāda, ka īsziņu kultūra padara «pareizo» angļu valodu par izmirstošu parādību, bet daudzās pamatskolās Londonā angļu valoda nu ir tikai otrā valoda.

Ekonomika: kļuvis zināms, ka hipotekāro kredītu devēji izveidojuši neoficiālu profesiju sarakstu, kuru pārstāvjiem saņemt kredītu ir faktiski neiespējami. Vietējiem uzņēmumiem kredītus saņemt kļūst aizvien grūtāk, un viss uzskatāmi iet uz galu — katru nedēļu valstī tiek slēgti 52 pabi.

Cenas: vilcienu biļetes daudzos maršrutos drīz pieaugs par 20 procentiem, bet degviela no 1. septembra padārdzināsies par pieciem pensiem litrā.

Cilvēki: mazgadīgus bērnus šeit slaktē aizvien cietsirdīgāk, poniju mazuli šeit laukā aplej ar petroleju un pielaiž uguni, bet kanalizācijā atrod 30.–35. grūtniecības nedēļā dzimuša bērna mirstīgās atliekas, un eksperti nevar saprast: bērns noskalots kanalizācijā vienā gabalā vai arī pirms tam sadalīts.

Tas ir tas, ko bez īpašām grūtībām četru dienu laikā varēja «salasīt» pa pieciem sešiem lielākajiem britu laikrakstiem, un kaut kā neizskatījās, ka es būtu trāpījis tieši uz totālās apokalipses kulmināciju Apvienotajā Karalistē. Jo vairāk —šeit atšķirībā no Latvijas šādas lietas neviens par apokalipsi, pasaules galu un pat par dižķibeli neuzskata.

Jā, cilvēkiem (ar to saprotot gan politiķus, gan medijos strādājošos, gan interneta portālos komentārus rakstošos, gan visus pārējos) arī šeit neklājas neko daiļi. Bet ir pāris, manuprāt, būtisku atšķirību.

Šeit cilvēki neuzskata, ka ir visunikālākie cietēji ja ne Visumā, tad Rietumu puslodē noteikti. Jā, dažādu ķezu ir atliku likām, bet tāpēc neviens — nudien, neviens — šeit nepasludina Lielbritāniju par totālā posta malu. Brīnumaini, bet fakts — pat neviens politiķis šeit negaudo pat iestājušos pasaules galu.

Ne karaliene, ne premjers šeit reliģisku svētku laikā nemetas borēt par totālo morāles pagrimumu sabiedrībā un ko tik vēl ne. Sabiedrība masveidā šeit neuzskata, ka kļuvusi par upuri valūtas fondiem, ebrejiem vai ļaunajam Sorosam (kaut, starp citu, tieši šeit viņš ar vietējo valūtu savulaik izdarījās tiešām krāšņi). Politiķi šeit ir spiesti nevis nepārtraukti vaimanāt par «V» un «L» veida pēcpusēm, kurās esam nonākuši, bet gan praktiski atbildēt uz jautājumiem, kāpēc kaimiņi no bedres izlien ātrāk nekā mēs un kā viņiem tas izdodas?

«Latviešu tautas nacionālā mācība ir vaimanoloģija,» jau sen piemirstā intervijā žurnālam «Klubs» pirms 13 gadiem teica uzņēmējs Georgs Lansmanis. Ikdienā, protams, tas tā īsti nešķiet, taču pietiek pakāpties atpakaļ kaut vai līdz Londonai, lai aptvertu — laikam jau tā tiešām ir.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.08.2017
Ienākt apollo.lv