Laucinieku pētīšanai tērēs miljonu

Apollo
0 komentāru

Jau nākamajā nedēļā Latvijā par valsts un Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļiem sāks realizēt miljonu eiro vērtu projektu – «Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes,» kurā vienpadsmit zinātnieki pētīs cilvēku dzīvi laukos, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».

Laucinieku pētīšanai tērēs miljonu

Foto: Gatis Dieziņš/LETA

Būt klāt lauku iedzīvotājiem, vērot un runāt ar lauciniekiem, ko viņi domā par tagadni, kā reaģē un dzīvo – tās ir tikai daži no tēmu pieteikumiem. Ieceres īstenošanai iegūti 729 tūkstoši latu no Latvijas valsts un ESF līdzekļiem. Par šo naudu Latvijas Universitātes paspārnē jaunie zinātnieki trīs gadus pētīs Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas. Dzīvos laukos, pētīs vidi, cilvēkus un tradīcijas, piemēram – pirtī iešanu.

«Mēs pētīsim attīstības iespējas un veiksmes stāstus lauku novados.  Mēs gribam uzzināt, kas pašreiz ir daudzsološi lauku iedzīvotāju pašu veidotās saimnieciskās, sabiedriskās, politiskās aktivitātēs. Mēs ceram, ka mums būs zinātniskas publikācijas un ceram, ka būs secinājumi, ko varēsim ieteikt pašvaldībām, lauku cilvēkiem pašiem,» tā raidījumam stāsta projekta «Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes» zinātniskā vadītāja Rasma Kārkliņa.

Šajā nedēļā zinātnieki prezentēs savu miljonu eiro vērto pētījuma ieceri. Lielākais izdevumu apjoms šajā projektā ir zinātnieku algošanai. Samaksas griesti – no 8 līdz 13 latiem par stundu, ir apstiprināti ar Ministru kabineta noteikumiem. Kārkliņa skaidro, ka «projektā strādā 11 cilvēki, galvenā pozīcija ir apmaksa, dažiem uz pilnu slodzi, dažiem uz pusi, kā man. Jāsaka, ka algas šeit ir krietni labas, bet to mēs neesam paši izdomājuši,  tas ir ES standarts, kas ir visiem šiem projektiem - ka ir tādas pieklājīgas algas, un tas veido lielu daļu no projekta izmaksām. Tad vēl nāk klāt nauda komandējumiem, dzīvošanai laukos, bet tas nav tik daudz, galvenokārt  – pētnieku apmaksai.»

Viņa uzsver - projekta devums un sasniegums ir tas, ka Latvijā pēc mācībām ārzemēs atgriezīsies divi jaunie zinātnieki, bet citi nebrauks prom. Līdzīgs projekts par 1,2 miljoniem latu, apstiprināts Rēzeknes augstskolai. Tur divdesmit četri jaunie zinātnieki pēta latgaliešu valodu un kultūru un šis darbs rezumēsies īpašā vārdnīcā.

ESF projektus vērtē Valsts izglītības attīstības aģentūrā un tās direktore Dita Traidās raidījumam teic: «„Kāpēc valodnieku projektiem paveicies humanitāro projektu grupā – nu laikam jau valodnieki prot ļoti labi uzrakstīt projektus un viņiem ir ļoti skaidras idejas un projektu pamatojums, kādu tēmu attīstīt ar šo zinātnieku grupu un kādus mērķus sasniegt.»

Šo divu un vēl 33 projektu finansējums, kopumā četrdesmit miljoni latu, nāk no Eiropas fondu aktivitātes «Cilvēkresursu piesaiste zinātnei». Pārējie uzvarētāji pārstāv eksaktās zinātnes ar pētījumiem par biomateriālu izstrādi, nanotehnoloģiju izmantošanu dažādās jomās un citiem. Aiz svītras palika vairāk nekā simts projektu. Kā atbild Valsts izglītības attīstības aģentūrā, šos projektus nevērtēja pēc to potenciālā devuma ekonomikā, piemēram, valsts konkurētspējas atjaunošanai. Ir noteikumi, ir konkrēti kritēriji un iegūstamais punktu skaits. «Nevienam tur nebija tiesību ietekmēt, ir stingri jāseko kritēriju novērtēšanai, un jāskatās, kādus punktus un sekmības slieksni katrs projekta iesniegums ir sasniedzis,» «De facto» uzsver Traidās.

Viņa norāda – tas, vai atbalstu gūst humanitāro vai eksakto zinātņu projekti, ir atkarīgs no valsts politikas. Šajā gadījumā – ar Ministru kabineta noteikumiem deklarējot prioritātes: «Ir vienmēr iespēja izvēlēties, sašaurināt šo loku, vai būt ļoti demokrātiskiem. Konkrētās atbalsta aktivitātēs valsts izvēlējās būt ļoti demokrātiska. Es nevaru pateikt savu personīgo viedokli un tāds man nedrīkst būt, vai tas ir labi vai slikti, daudz vai maz ir atbalstīti». Šīs aktivitātes ietvaros pie dažādiem pētījumiem trīs gadus strādās sešsimt zinātnieku.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.08.2017
Ienākt apollo.lv