LB ekonomiste: Iespējams, sasniegts gada zemākais inflācijas līmenis

Apollo
19 komentāri

Gada inflācijas zemākais līmenis šajā gadā varētu būt jau sasniegts, vietnē «Makroekonomika.lv» raksta Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

LB ekonomiste: Iespējams, sasniegts gada zemākais inflācijas līmenis

Foto:Edijs Pālens/LETA

Gada inflācija 2013.gada aprīlī kļuva negatīva - mīnus 0,4%, mēneša laikā patēriņa cenām gan nemainoties, ko ietekmēja sezonāli un atsevišķi izmaksu faktori.

Latvijas Bankas ekonomiste norāda, ka mēneša kopējo inflāciju nozīmīgi ietekmēja cenu kritums degvielai par 1,6%, naftas cenu dinamikai saglabājoties labvēlīgai. Izmaksu samazināšanās labvēlīgi ietekmēja arī transporta pakalpojumu cenas, kā arī vairāku pamatinflācijā ietilpstošu preču un pakalpojumu cenas, kur visnotaļ saasinātās diskusijas par elektroenerģijas sadārdzināšanos rūpnieciskajiem patērētājiem dēļ varēja gaidīt pat nelielu cenu pieaugumu. Tikmēr cenu kāpums aprīlī bija vērojams galvenokārt pamatinflācijas grupās, kurās tas ir tipisks sezonas dēļ, piemēram, apģērbam un apaviem cenas auga par 4,6%.

«Ne izmaksu, ne pieprasījuma faktoru ietekmē gada pamatinflācija nav «atguvusies», un aprīlī tā nebija rakstāma ar pozitīvu skaitli, tādējādi būtiski pazeminot kopējo gada inflācijas līmeni. Zemo gada inflāciju vēl arvien izskaidro gan izmaksu, gan citu faktoru dinamika bāzes periodā,» skaidro Paula.

Piemēram, pērn aprīlī augsto naftas cenu dēļ degvielas cenas strauji auga, radot cenu līmeņa salīdzinājumam augstu bāzi, norāda ekonomiste. Šogad aprīlī tās saruka, mazinot izmaksu spiedienu daudzās nozarēs. Pērn pavasarī arī bija vērojama īslaicīga ažiotāža olu tirgū, taču drīz vien cenas stabilizējās un pēcāk pat saruka. Šogad aprīlī olu cenas bija par 13,4% zemākas nekā 2012.gada aprīlī, ko ietekmēja arī lielāks piedāvājums.

«Gada inflācijas zemākais līmenis šajā gadā varētu būt jau sasniegts. Tādi bāzes faktori kā degvielas cenu kritums pērn maijā un jūnijā, pievienotās vērtības nodokļa samazinājums jūlijā, siltumenerģijas cenu kritums novembrī turpmākajos mēnešos drīzāk veido augsni lielākai starpībai starp šā gada un 2012.gada atbilstošo mēnešu cenu līmeni,» raksta Paula.

Tomēr ir citi faktori, kas šogad norāda uz visai ierobežotu cenu kāpuma apmēru, uzsver ekonomiste. Elektroenerģijas tirgus liberalizācija varētu notikt vēlāk nekā šā gada rudenī, savukārt deviņu mēnešu mazuta cenas kritums liecina par iespējamu dabasgāzes un siltumenerģijas tarifu samazinājumu gada vidū atbilstoši esošajām tarifu tabulām, tas ir, pat ja nesokas jauno tarifu plānu apstiprināšana vairākās lielajās pilsētās.

«Vairāku populāru preču un pakalpojumu cenu kāpumu, iespējams, ierobežo ar eiro ieviešanu saistītās cenu vērošanas aktivitātes, kuru pirmie rezultāti jau pieejami Ekonomikas ministrijas mājaslapā. Tāpat jāņem vērā, ka ekonomikas izaugsme ir piezemētāka nekā pērn un neprovocē pieprasījuma spiedienu uz cenu līmeni,» piebilst Paula.

Jau ziņots, ka aprīlī piedzīvota gada deflācija - patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar 2012.gada aprīli, samazinājās par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,4%, bet pakalpojumiem - par 0,3%.

Salīdzinot ar martu, aprīlī vidējais patēriņa cenu līmenis nemainījās. Precēm vidējais cenu līmenis pieauga par 0,1%, bet pakalpojumiem nemainījās.

Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 1,2%.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv