LB: VK ziņojums par «Parex» pārņemšanu var samazināt uzticību bankai

Apollo
0 komentāru

Valsts kontrolei (VK) publiskojot ziņojumu par «Parex bankas» pārņemšanu, tiek samazināta iespējamo investoru uzticība valsts īpašumā esošai un pārdodamai finanšu institūcijai, aģentūrai BNS atzina Latvijas Bankā (LB).

LB: VK ziņojums par «Parex» pārņemšanu var samazināt uzticību bankai

Foto: Lita Krone/LETA

«Publiskojot pašreizējo ziņojumu uz korektas, bet vienpusīgas informācijas bāzes, ir radīta ažiotāža, sabiedrībai un finanšu tirgum tiek radīts nepareizs un nepilnīgs priekšstats par «Parex bankas» pārņemšanas lēmuma nozīmīgumu un tiek samazināta iespējamo investoru uzticība valsts īpašumā esošai un pārdodamai finanšu institūcijai,» uzsvēra Latvijas Bankā.

LB norādīja, ka Latvijas Banka kā valdības finanšu konsultants ir vērtējusi «Parex bankas» darbības apturēšanas iespējamo ietekmi uz Latvijas finanšu sektoru un tautsaimniecību kopumā pēc vienotas Eiropas Savienības pieejas.

«Novērtējums rāda, ka bankas slēgšana būtu būtiski pasliktinājusi jau tā grūto Latvijas ekonomisko situāciju un sagrautu uzticību Latvijas finanšu sektoram,» aģentūrai BNS sacīja Latvijas Bankas preses dienestā.

Latvijas Bankas speciālisti skaidroja, ka «Parex bankas» darbības apturēšanas gadījumā tiktu iesaldēti rezidentu noguldījumi 770 miljonu latu apmērā, kā arī nerezidentu noguldījumi 1,168 miljardu latu apmērā. Garantēto noguldījumu izmaksas no Noguldījumu garantiju fonda veidotu 660 miljonus latu, tostarp no valsts budžeta - 577 miljonus latu triju mēnešu laikā.

Sagaidāmā noguldījumu, īpaši nerezidentu noguldījumu, aizplūde no pārējām bankām izraisītu vairāku banku darbības apturēšanu, tāpēc tiktu iesaldēti uzņēmumu, mājsaimniecību noguldījumi aptuveni 1,3 miljardu latu apmērā, kas prasītu papildu izmaksas no Noguldījumu garantiju fonda, respektīvi, valsts budžeta, aptuveni 750 miljonu latu apmērā.

Tādējādi kopējās papildu izmaksas no Noguldījumu garantiju fonda varētu sasniegt apmēram 1,4 miljardus latu, informēja Latvijas Bankā.

Tāpat starptautiskajām kredītreitingu aģentūrām pazeminot reitingus, attiecīgu līgumu gadījumā investori varētu pieprasīt citu banku saistību tūlītēju atmaksu, kā arī ierobežotu līdz minimumam banku iespējas piesaistīt papildu finansējumu starpbanku tirgū. Investoriem pieprasot tūlītēju sindicēto kredītu atmaksu, no valsts budžeta būtu jāveic atmaksa 350 miljonu latu apmērā.

Savukārt uzticēšanās zudums banku sektoram izraisītu rezidentu noguldījumu aizplūdi no dzīvajām bankām aptuveni 1,1 miljarda latu apmērā.

Pēc makroekonomiskā modeļa novērtējuma «Parex bankas» darbības apturēšanas gadījumā iekšzemes kopprodukts (IKP) papildus samazinātos 2008.gadā par 350 miljoniem latu, bet 2010.gadā - par 2,7 miljardiem latu. Savukārt ekonomiskās aktivitātes straujāks kritums un recesijas padziļināšanās veicinātu valsts budžeta nodokļu ienākumu samazinājumu, straujāku bezdarba un valsts budžeta sociālo izdevumu pieaugumu.

«Tādēļ tieši un netieši zaudējumi no «Parex bankas» slēgšanas valstij kopumā būtu mērāmi apmēram trīs miljardu latu apmērā,» teica Latvijas Bankas preses dienestā.

LB arī atzina, ka papildu milzīgajiem ekonomiskajiem satricinājumiem cilvēki izjustu arī lielas neērtības norēķinos, jo «Parex banka» ir gan liels spēlētājs maksājumu karšu izsniegšanā, gan norēķinu nodrošināšanā ar kartēm veikalos un citur.

«Latvijas Banka pauda savu viedokli daudzajās sēdēs jau pirms «Parex bankas» pārņemšanas, un detalizēts Latvijas Bankas vērtējums bija pieejams lēmumu pieņēmējiem «Parex bankas» pārņemšanas brīdī. Šogad 14.jūlija vēstulē ar Latvijas Bankas viedokli, kurā apkopota informācija par «Parex bankas» darbības apturēšanas sekām, pēc tās lūguma tika iepazīstināta Valsts kontrole,» informēja Latvijas Bankā, piebilstot, ka Latvijas Bankai nezināmu iemeslu dēļ šie argumenti nav iekļauti Valsts kontroles ziņojumā.

«Šie civilizētai makroekonomiskās un finanšu situācijas analīzes praksei atbilstošie vērtējumi uzskatāmi parāda, ka «Parex bankas» darbības apturēšana būtu nesusi dramatiskus zaudējumus tautsaimniecībai un apgrūtinātu valsts ekonomisko atveseļošanos daudzus gadus,» uzsvēra Latvijas Bankā.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka VK ceturtdien publicēja revīzijas rezultātus par «Parex bankas» pārņemšanas procesu un valsts atbalsta sniegšanu «Parex bankai» un viens no galvenajiem secinājumiem ir, ka process nebija plānveidīgs un mērķtiecīgs. Valsts kontroliere Inguna Sudraba paziņoja, ka galvenā atbildība «Parex bankas» pārņemšanas procesā par pieņemtajiem lēmumiem ir jāuzņemas valdībai.

Latvijas toreiz otra lielākā banka «Parex banka» 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība, kuru tolaik vadīja Ivars Godmanis (LPP/LC), pērn 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par «Parex bankas» kontrolpaketes īpašnieci, iegūstot 51% bankas akciju. Savukārt 3.decembrī valdība ārkārtas sēdē jau nolēma pārņemt 84,83% «Parex bankas» akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim atlikušos 34% akciju.

Patlaban «Parex bankas» 70,3% akciju īpašniece ir Privatizācijas aģentūra, bet 25% - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv