LELB mācītāji var papildināt bezdarbnieku rindas

Apollo
0 komentāru

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) patlaban ir kritiskā finansiālā situācijā, vēstī LTV raidījums «De facto». Baznīca samazinājusi savu šī gada budžetu par 45%, tiks atlaista puse no Virsvaldē un nozarēs strādājošajiem algotajiem darbiniekiem, un iespējams, arī mācītāju uzturēšana turpmāk būs pašu draudžu rokās.

LELB mācītāji var papildināt bezdarbnieku rindas

Foto: Ieva Čīka/LETA

Savulaik izveidotais un pretrunīgi vērtētais Garīdznieku atalgojuma un sociālā nodrošinājuma fonds savu funkciju īsti vairs pildīt nespēs.

LELB Rīgas bīskaps Guntars Dimants intervijā raidījumam atzīst: lai arī izmaksas no fonda turpināsies, mācītāju algas ievērojami samazināsies. Jautāts, vai mācītājiem aprīlī var būt jākļūst par bezdarbniekiem, Dimants atzīst – ka tas varētu notikt.

Lai gan kopš 2005.gada baznīcas finanšu pārskati vairs nav publiski pieejami, tomēr «De facto» kļuvis zināms, ka baznīca regulāri tērējusi vairāk nekā ieņēmusi – 2008.gadā izdevumi pārsnieguši ieņēmumus par 1,6 miljoniem latu. Iemesls šiem lielajiem tēriņiem – vērienīgas programmas un projekti, algoto darbinieku skaita pieaugums baznīcas administrācijā.

Lai gan Luterāņu baznīca Latvijā ir viens no lielākajiem zemes īpašniekiem un tai pieder arī daudzi vērtīgi nekustamie īpašumi, tomēr pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas baznīcu neglābj. Arī pagājušajā gadā pirms Lieldienām izsūtītās vairāk nekā 200 vēstules, kurās cilvēki aicināti pirkt  kādu no baznīcas īpašumiem – nekādu atsaucību nav radušas. Dimants atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā neviens darījums ar nekustamo īpašumu nav noticis.

Finansiāla palīdzība lūgta arī seniem sadarbības partneriem Misūri Sinodei. Tā jau savulaik Latvijas luterāņiem aizdeva sešus miljonus dolāru, ka iztērēti un pagaidām nav atdoti. Misūri sinode jaunu aizdevumu atteikusi.

Tāpēc tagad baznīca ķērusies pie izmisuma pilna soļa – un februārī ieķīlājusi tai piederošo ēku Elizabetes ielā par 600 tūkstošiem latu. Procenti ir visai augsti – 17% gadā. Naudu uz diviem gadiem pret ķīlu aizdevušas divas privātpersonas – «RD Electronic» prezidents Aleksandrs Meilehs un Sergejs Maļikovs – no «Mateks credit». Visticamākais, ka lieks pusmiljons mājas izpirkšanai pēc diviem gadiem baznīcai nebūs un tā šo īpašumu zaudēs.
Skaidrs arī, ka ar aizņemto naudu ilgam laikam nepietiks. Nauda no baznīcai piederošajiem depozītiem izņemta jau agrāk – visticamāk vēl treknajos gados.

Dimants stāsta, ka vairāki no šiem depozītiem esat atvērti, jo procenti nav bijuši īpaši lieli – vien 4-6%, tomēr kāds depozīts vēl baznīcai esot.

Par baznīcas reālo finanšu situāciju tās pārstāvji atsakās runāt. Par to – kas vainīgs pie baznīcas pārmērīgi lielajiem tēriņiem un tuvredzīgās finanšu politikas – tomēr zināma nojausma ir.  Dimants uzskata, ka «vaina krīt uz tiem, kas atbildīgi par finanšu darījumiem».  Mācītāju konferencē, kas notikusi 3.martā, esot izskanējis arī viedoklis, ka šiem cilvēkiem, kas atbildīgi par LELB finanšu neveiksmēm, vajadzētu no amata atkāpties.  Runa esot bijusi par Virsvaldes prezidiju.

Virsvaldes prezidijā ietilpst Virsvaldes sekretārs Artis Eglītis, Romāns Ganiņš, Helēna Andersone, prāvests Arnis Bušs, prāvests Guntars Dimants, Rita Brūvere. «De facto» norāda, ka Ganiņš, kas vada arī Baznīcas īpašumu komisiju, radis laiku darboties kā aizsardzības ministra Imanta Lieģa (PS) algots padomnieks militārajos jautājumos.

Baznīcas finanšu krīze, lai gan izskatās visai bezcerīga, tomēr nenozīmējot, ka baznīca beigs pastāvēt. Gan draudzes, gan mācītāji savu darbu turpinās. Vien iespējams, ka turpmāk pašām draudzēm nāksies daudz vairāk domāt par savu mācītāju atalgošanu. Lai gan tieši no šis tiešās saites bija nodoms atteikties, pirms pāris gadiem izveidojot vienoto Garīdznieku atalgojuma fondu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.08.2017
Ienākt apollo.lv