Lembergs: «Liepājas metalurga» problēmu ietekme uz Latviju kopumā būtu neliela

Apollo
73 komentāri

Ja netiks rasts risinājums uzņēmuma «Liepājas metalurgs» problēmām, to neapšaubāmi ļoti sāpīgi izjutīs Liepājas pilsēta, bet ietekme uz Latviju kopumā būs neliela, - šodien preses konferencē izteicās Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij»).

Lembergs: «Liepājas metalurga» problēmu ietekme uz Latviju kopumā būtu neliela

Foto: Evija Trifanova/LETA

»«Liepājas metalurgam», protams, ir liels īpatsvars rūpnieciskās produkcijas izlaides un eksporta apjomā Latvijā un, protams, «Liepājas metalurgam» ir ļoti liela sociālekonomiska nozīme Liepājas pilsētā. Es esmu priecīgs, ka Ventspilī nav tādu lielu uzņēmumu. Kad runā par lieliem investīciju projektiem ar lielu nodarbināto skaitu virs 300 cilvēkiem, es uz to skatos ļoti skeptiski, tāpēc ka lieli uzņēmumi, kā «Liepājas metalurgs», kur ir ap 2200 strādājošo, ir sociālekonomiski jūtīgi tādai pilsētai kā Liepāja ar 80 000 iedzīvotāju. Ja tur būtu pusmiljons iedzīvotāju, tad tas būtu mazāk jūtīgi,» atzina Lembergs.

»«Liepājas metalurga» problēmas neapšaubāmi ļoti sāpīgi atsauksies uz situāciju Liepājas pilsētā, kas jau tā nav vienkārša [..], bet ja runājam par Latviju kopumā, tad, protams, tā nav banka, un ietekme uz Latviju būs neliela,» pieļāva Lembergs.

Lembergs norādīja, ka ekonomikā vienmēr jārēķinās, ka var iestāties krīze un ka metalurģijas nozarē pastāv globālā konkurence. «Ja mēs nebūtu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, tad valsts varētu ļoti viegli viņiem palīdzēt. Bet mēs esam ES un Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, līdz ar to ir jāievēro zināmi ierobežojumi, kādu atbalstu var sniegt valsts grūtībās nonākušām sabiedrībām. Vienlaicīgi mēs redzam, ka rietumos tā dara - aviosabiedrībām un lielajiem autobūves koncerniem valsts regulāri sniedz palīdzību gan Francijā, gan Vācijā, gan Zviedrijā,» atzina Lembergs.

Lembergs savulaik kopā ar lielo pilsētu mēriem iepazinies ar «Liepājas metalurgā» veikto modernizāciju, kas veikta par valsts galvoto kredītu. «Es nesaku, ka galvojumu nevajadzēja dot. Tas tik tiešām ir nozīmīgs, zināmā mērā pilsētu veidojošs uzņēmums, bet tad [valstij kā galvotājam] uzņēmums ir daudz stingrāk jāuzrauga,» norādīja Lembergs.

«Ja valsts dod galvojumu, tad tā pēc būtības ir kreditors. Ja tā ir kreditors, tad tai jāveic kredīta saņēmēja uzraudzība un kontrole. Tas ir jādara finanšu ministram un vismaz reizi gadā jāziņo valdībai,» norādīja Lembergs.

Gan pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks (V), gan savulaik Einars Repše, būdams šajā amatā, nav pienācīgi uzraudzījuši valsts galvojuma saņēmēju - «Liepājas metalurgu», uzskata Lembergs.

Jau ziņots, ka valdība otrdien vēl nepieņēma lēmumu par piedalīšanos grūtībās nonākušā «Liepājas metalurga» glābšanā, norādot, ka vēlas lielāku uzņēmuma akcionāru aktivitāti problēmu risināšanā.

Ir ārkārtīgi grūti redzēt kādu pozitīvu atrisinājumu «Liepājas metalurga» problēmām, ja tā akcionāriem nav skaidra biznesa plāna, ne arī vēlmes iesaistīties problēmu risināšanā, pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Vilks, piebilstot, ka nekādi konkrēti lēmumi par iespējamo palīdzību uzņēmumam nav pieņemti.

«Cerēt, ka valdība atrisinās uzņēmuma problēmas, ir neiedomājami. Bez akcionāru iesaistes nekādu pozitīvu lēmumu nevaram pieņemt, tāpēc būs vēl diskusijas, kā risināt uzņēmuma problēmas, taču kaut kas ir jādara. Līdz šim no valsts puses ir darīts daudz vairāk nekā no akcionāru puses,» sacīja Vilks.

Toreizējais finanšu ministrs Repše 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par «Liepājas metalurga» saistībām 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) pret banku «UniCredit». Šā gada 25.janvārī izsniegtā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,52 miljoni latu).

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv