Levits: ar likumu varētu noteikt īpašu sociālās solidaritātes nodevu

Apollo
0 komentāru

Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Egils Levits intervijā izdevumam «Jurista Vārds» stāsta ideju, kā sociāli mazāk aizsargātajam iedzīvotāju slānim krīzes laikā varētu palīdzēt valsts bagātie iedzīvotāji.

Egils Levits

Egils Levits.

Foto: Lita Krone/LETA

«Parlaments, kas ir mūsu ievēlēts leģitīms tautas pārstāvis, lai īstenotu krīzes apstākļos pastiprināti nepieciešamo sociālo solidaritāti, varētu, piemēram, ar likumu uz zināmu laiku noteikt īpašu sociālās solidaritātes nodevu. Cilvēkiem, kuriem ir augsti ienākumi, būtu, piemēram, vienu gadu, kamēr krīze beidzas, vēl papildus jāmaksā, piemēram, 20% no nodokļu kopsummas kā solidaritātes nodeva,» stāstījis Levits.

«Sociālā solidaritāte ir obligāts demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanas elements. Tā leģitīmi ierobežo «mežonīgo» kapitālismu un ekstrēmu individuālismu, lai nodrošinātu sociālo mieru un taisnīgumu. Mēs katrs veidojam šo valsti. Mēs varam veidot ne tikai caur vēlēšanām un politiku, bet arī caur cita veida sabiedriski nozīmīgu izturēšanos, piemēram, arī individuālā līmenī rīkojoties sociāli solidāri.»

«Lai atrisinātu ekonomisko krīzi, pašreizējām atbildīgajām institūcijām — Saeimai un Ministru kabinetam — jāveido situācijai atbilstoša ekonomiskā politika. Politiskā cīņa un domstarpības, protams, var būt par to, kādai būtu jābūt pareizai ekonomiskajai politikai. Bet domstarpības par pareizo politiku ir normāls demokrātisks process. Problēma drīzāk ir saturiska — publiskā diskusija par krīzes pārvarēšanas ceļiem ir vārga un zemā līmenī. Bet tas vairāk ir politiskās un birokrātiskās elites kompetences, nevis valsts iekārtas jautājums,» intervijā norāda tiesību eksperts.

«Demokrātiska un tiesiska valsts var funkcionēt gan pie augstāka, gan pie zemāka ekonomikas attīstības līmeņa. Demokrātiska un tiesiska valsts nav luksuss, ko var atļauties tikai ekonomiski attīstītas valstis, tieši otrādi, demokrātija un tiesiskums ir būtiski ilgtspējīgas plaukstošas ekonomikas priekšnoteikumi.»

Pilnu interviju ar Levitu iespējams lasīt izdevuma «Jurista Vārds» 22. septembra numurā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv