Levits: nevis valsti aizmest kā vecu lupatu, bet censties palīdzēt to būvēt

Apollo
0 komentāru

«Problēma ir tā, ka liela sabiedrības daļa Latvijas valsts neatkarību neuzskata par vērtību,» intervijā laikrakstam «Latvijas avīze» uzsver  Eiropas Savienības tiesas tiesnesis, līdzšinējais Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Egils Levits.

Levits: nevis valsti aizmest kā vecu lupatu, bet censties palīdzēt to būvēt

Foto: Edijs Pālens/LETA

«Atklāti jāsaka: tas, ka salīdzinoši daudzi latvieši savu valstiskumu neuzskata par pašvērtību, ir unikāli Eiropas kontekstā. Piemēram, Dānijā uzdot jautājumu «Kāpēc mums vajadzīga Dānija?» būtu neiedomājami. Latvijā šad tad līdzīgi izteikumi izskan, piemēram, ka Latvija esot nolemta neveiksmei kā «neizdevusies valsts»; angliski – «failed state»...» saka Levits.

Levits to skaidro ar vilšanos un ne vienmēr gluži labo pieredzi ar to, kā tikusi pārvaldīta valsts. «Tomēr mums jāapzinās, ka šī situācija – pašiem sava valsts – ir nesalīdzināmi labāka nekā tad, ja mums savas valsts nebūtu. Latvijas valstiskums dod mums iespēju pastāvēt un attīstīties kā nācijai. Tas, kā to teikusi arī Satversmes tiesa, dod mums iespēju netraucēti saglabāt un attīstīt mūsu latviešu valodu, kultūru, ļauj mums pašiem noteikt to, kā savā valstī vēlamies dzīvot. Tāpēc par savu valsti ir jārūpējas un jānovērtē tās sniegtās iespējas,» uzsver Levits.

Viņš norāda, ka valstiskums ir vērtība pati par sevi. «Ja neesam apmierināti ar kārtību savā valstī, ir jāizdara praktiski secinājumi, kā to uzlabot. Nevis atmest ar roku vai valsti aizmest kā vecu lupatu, bet censties palīdzēt to būvēt. Tas, cik valsts ir taisnīga vai efektīva, nav atkarīgs no iedzīvotāju skaita: Latvijā ir 1,9 miljoni iedzīvotāju un pasaulē ir vēl mazākas valstis, kas funkcionē ļoti labi. Bet tas prasa visu valsts pilsoņu atbildīgu līdzdalību. Būt par atbildīgu pilsoni demokrātiskā valstī ir grūtāk nekā autoritārā vai totalitārā valstī. Pilsonim vajadzīgas zināmas demokrātiskai valsts iekārtai atbilstošas publiskās morāles vērtības, adekvāti priekšstati par valsti un par savu lomu tajā, iemaņas, kā saskatīt un virzīt savas intereses tā, ka tās var tikt saskaņotas ar citu cilvēku interesēm. Ar vārdu sakot – demokrātijas pamatizglītība. Pilsoņa minimālais pamata pienākums ir reizi četros gados pareizi nobalsot,» tā Levits.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.10.2017
Ienākt apollo.lv