Lidostai «Rīga» izdzīvot ļauj valsts dotācijas [papildināta]

Apollo
0 komentāru

(Pievienota VK pārstāves Egitas Diures sniegtā informācija par revīzijas rezultātiem.) Starptautiskajā lidostā «Rīga» pieaug pasažieru plūsma, taču ienākumi uz vienu pasažieri mazinās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā. Tajā konstatēta virkne pārkāpumu.

Lidostā «Rīga» pieaug pasažieru plūsma, bet peļņa mazinās

Foto: AFI

Valsts kontroliere Inguna Sudraba otrdien Latvijas Radio stāstīja, ka lidosta rentabilitāti nodrošina tikai ar valsts dotācijām. Pēc viņas domām, lidosta varētu būt pelnošs uzņēmums, ja pareizi īstenotu darbības politiku. Valsts kontroliere uzsvēra, ka valsts dotācijas nevajadzētu piešķirt uzņēmumiem, kuri var strādāt ar peļņu. 

Lidostai jāsakārto iekšējā saimniecība, uzsvēra Valsts kontroliere, norādot, ka lidosta nav izmantojusi būtiskus peļņas gūšanas veidus.

Ja Satiksmes ministrija (SM) uzskata, ka Rīgas lidostai valsts finansiāla palīdzība tomēr ir vajadzīga, tad «jāsakārto likumdošana, lai dotācija tiktu piešķirta atbilstoši normatīvo aktu prasībām», teica Sudraba. Viņa minēja arī piemēru, ka 2008. gadā lidostai apģērbu tīrīšanai atvēlētu 16 reizes vairāk līdzekļu nekā 2007. gadā. Tomēr reāli izlietoti tikai 3% šīs naudas.

Sudraba uzsvēra, ka Rīgas lidosta prasa līdzekļus galvenokārt tieši saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

VK publiskos tikai daļu revīzijas rezultātu, jo liela daļa pārbaudīto dokumentu saistīti ar komercnoslēpumu, teica Sudraba.

Revīzijas ziņojumā VK norāda uz riskiem, kas saistīti ar 2004.–2007. gada periodā pārvadāto pasažieru skaita pieaugumu un pastāvīgu lidostas aviācijas ieņēmumu par vienu pārvadāto pasažieri samazināšanos, kas kā vienu no saimnieciskās darbības rentabilitātes veicināšanas iespējām liek pieprasīt valsts budžeta dotāciju pastāvīgi pieaugošā apjomā, portālu «Apollo» informēja VK pārstāve Egita Diure.

VK norāda, ka lidostas peļņa bez valsts budžeta dotācijas 2007. gadā būtu bijusi 606 776 lati jeb 24,7 % no gada pārskatā uzrādītās peļņas.

VK vērš uzmanību, ka lidostas saimniecisko darbību ietekmē SM un lidostas noteiktā un piemērotā tarifu politika, piemēram, 2007. gadā normatīvajos aktos noteikto aviācijas pakalpojumu apjoma atlaižu dēļ vien lidostas ieņēmumi samazinājušies par vairāk nekā 11 miljoniem latu. Lidostā arī nav noteikta maksa par tranzīta pasažieru apkalpošanu, tādējādi nenodrošinot ieņēmumu gūšanu par sniegtajiem pakalpojumiem, kas, pieaugot tranzīta pasažieru plūsmai, var būtiski ietekmēt lidostas finanšu rādītājus.

VK uzskata, ka valsts budžeta dotācija lidostas drošības pasākumu finansēšanai nepilnu astoņu miljonu latu apmērā 2007. un 2008. gadā pieprasīta nepamatoti, jo aviācijas nozari regulējošajos normatīvajos aktos lidostas drošības pasākumi netiek definēti kā valsts uzdevumi un valsts uzdevuma izpilde tai netiek deleģēta. Tieši pretēji — drošības prasības lidlaukam nosakošie normatīvie akti paredz, ka lidlauks pakalpojumus sniedz par maksu. Savukārt Eiropas Savienības regula, kas paredz dalībvalstīm iespēju noteikt, kādos apstākļos un apmērā drošības pasākumu izmaksas būtu jāsedz valstij, lidostām, aviosabiedrībām, citām atbildīgām aģentūrām vai lietotājiem tika pieņemta tikai 2008. gadā, bet LR normatīvie akti šādu regulējumu joprojām neparedz.

VK arī norāda, ka Latvijai tuvākā reģiona valstīs — Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā, Polijā, kā arī Čehijā un Ungārijā — lidostu drošības pasākumu nodrošināšanai valsts budžeta dotācijas nav piešķirtas.

Vienlaikus revīzijā tika atklāts, ka lidosta valsts budžeta dotāciju drošības pasākumu finansēšanai pieprasījusi nepamatoti lielā apmērā. Tā, piemēram, 2007. gadā 500 000 latu pieprasīti ,«putnu draudu» novēršanai, bet līdz pagājušā gada oktobrim atbilstoši pieprasītajam mērķim bija izlietoti vien 5000 lati jeb 1% no piešķirtajiem līdzekļiem. 2008. gadā kapitālajiem izdevumiem pieprasīti 1 969 123 lati, taču 2008. gada deviņos mēnešos izlietoti vien 61 296 lati jeb 3,1% no piešķirtajiem līdzekļiem.

VK konstatējusi arī gadījumus, kad valsts budžeta dotācija ir izlietota neatbilstoši pieprasījuma mērķiem. Piemēram, ar drošības nodrošināšanu nesaistītiem mērķiem izlietoti 260 630 lati, novirzot tos tranzīta pasažieru gaiteņa izbūvei, kas sākotnēji nebija iekļauts Ziemeļu termināļa izbūves projektā, bet atzīts par nepieciešamu pēc termināļa pabeigšanas.

Revīzijā arī tika atklāts, ka 2007. gadā, apturot toreizējo lidostas attīstības plānu, nosakot ar būtiski lielāka pasažieru skaita apkalpošanu saistītus plānus un veicot līdz tam sākto projektēšanas darbu grozījumus, lidosta cietusi zaudējumus 1 143 453 latu apmērā.

Pēc revīzijas VK sniegusi astoņus ieteikumus SM un 14 ieteikumus lidostai, kuri jāievieš līdz gada beigām.


Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.12.2017
Ienākt apollo.lv