Līdz 2020.gadam gaidāms nozīmīgs skolēnu un studējošo skaita samazinājums

Apollo
0 komentāru

Demogrāfija būs izaicinājums arī izglītības jomā un līdz 2020.gadam sagaidāms liels skolēnu un studējošo skaita kritums, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, runājot par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam projektu, norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Evija Papule.

Līdz 2020.gadam gaidāms nozīmīgs skolēnu un studējošo skaita samazinājums

Foto: Evija Trifanova/LETA

Viņa akcentēja, ka saskaņā ar demogrāfijas prognozēm turpmākajos gados Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, tādējādi līdz 2020.gadam vidējā un augstākajā izglītībā sagaidāms nozīmīgs skolēnu un studējošo skaita samazinājums.

Atbilstoši prognozēm salīdzinājumā ar 2012.gadu 2020.gadā skolēnu skaits vispārējā vidējā izglītībā samazināsies par 11 600 skolēnu, bet augstākajā izglītībā - par 27 600 studentu. Tikmēr pamatizglītībā tiek prognozēts skolēnu skaita pieaugums.

Viena no problēmām, ko ministrija iecerējusi risināt nākamajos septiņos gados, ir skolu tīkla sakārtošana. Tāpat IZM centīsies tikt galā ne tikai ar demogrāfijas izaicinājumiem, bet arī ar izglītības monitoringa sistēmas trūkumu, neefektīvu augstākās izglītības finansēšanu un pārvaldību, pieaugošo zemo iesaisti izglītības pasākumos, iekļaujošas izglītības principa un individualizētas mācību pieejas nepietiekamo ieviešanu.

Komisijā vairākkārt tika norādīts, ka ministrija ir ieguldījusi lielu darbu pamatnostādņu izstrādē, taču neizpalika arī iebildumi un ierosinājumi pamatnostādņu pilnveidei.

Vecāku pārstāvji šodien komisijā aktīvi iestājās par to, lai tiktu vairāk iezīmēti pasākumi iekļaujošas izglītības un drošas skolas vides nodrošināšanai. «Latvijas Vecāku foruma» valdes locekle Kristīne Dūdiņa uzskata, ka svarīgi, lai pamatnostādņu virsmērķiem, piemēram, terminam «cilvēkorientēta izglītība», atbilstu arī pamatnostādņu projekta saturs.

IZM parlamentārais sekretārs Kārlis Eņģelis vēlējās, lai pamatnostādnēs būtu ietverti plāni attiecībā uz drošību skolās un vardarbības mazināšanu.

Sēdē arī izvērtās diskusiju par to, ko nozīmēs «cilvēkorientēta» izglītība. Uz jautājumu, kāda vēl varētu būt izglītība, izskanēja, ka tā varētu būt arī uz infrastruktūras uzlabošanu orientēta. «Iepazīstoties ar plānotajiem mērķiem un rīcību vides uzlabošanai, redzams, ka prioritāte tiešām ir infrastruktūras un tehniskā nodrošinājuma pilnveide un mācību saturs,» norādīja Dūdiņa.

Lai gan ministrija pati uzskatīja, ka vairāki no to izvirzītajiem mērķiem ir drosmīgi, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško mudināja izvirzīt vēl augstākus mērķus. Tāpat sēdē tika akcentēts, ka jāmudina un jāsaglabā jauniešos vēlme mācīties.

Savukārt neatkarīgais deputāts Vladimirs Reskājs norādīja, ka pamatnostādnēs skaisti sarakstītas dažādas vēlmes, kam nepieciešams liels finansējums, bet plāna izpilde atkarīga no tā, vai izdodies iegūt nepieciešamo finansējumu. Līdz ar to tas var palikt tikai vēlmju līmenī.

Kā ziņots, aizvadītajā nedēļā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā Izglītības attīstības pamatnostādņu projektā 2014.-2020.gadam kā galvenais mērķis noteikta kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei.

Viens no šīs politikas pamatprincipiem ir cilvēkorientēta izglītība, kur skolēns, audzēknis, students, bērns, jaunietis vai pieaugušais izglītības procesā ir pirmajā vietā. Īstenotā politika ir vērsta uz cilvēka personīgo izaugsmi, pašpilnveidi katrā dzīves posmā, visās dzīves jomās mūža garumā, tādējādi radot priekšnosacījumus katra iedzīvotāja uzņēmības, adaptācijas spēju attīstīšanai un panākot sociālo iekļaušanos, nodarbinātību un aktīvu pilsonisku līdzdalību. Nozīmīgā loma principa īstenošanā esot iekļaujošai izglītībai un individualizētāji pieejai katra iedzīvotāja zināšanu, spēju un talantu attīstībai, tostarp izmantojot mūsdienu tehnoloģijas.

Tāpat par principu noteikta izglītība ilgtspējīgai attīstībai, kas mudina cilvēkus ar atbildību rīkoties ikdienas dzīvē un dzīvot un realizēt sevi saskaņā ar sociālo, kultūras, ekonomisko un dabas vidi sev apkārt. Tas nozīmē virzību uz zināšanām balstītu sabiedrību, kuras kultūras, sociālo un ekonomisko izaugsmi nosaka iedzīvotāju augsts intelektuālais līmenis. Lai cilvēks varētu veiksmīgāk pielāgoties jaunajām laikmeta un sociālajām pārmaiņām, nezaudētu darbu, būtu sociāli un ekonomiski aktīvs, viņam ir nepieciešams pastāvīgi papildināt savas zināšanas, iemaņas un prasmes, uzskata IZM.

Ministrija arī norāda, ka satura kvalitāte, prasmes un pārvaldība ir atslēgvārdi kopējās Eiropas tautsaimniecības attīstības ietvarā, kas uzsver izaugsmi, labklājību un prasmes. IZM ieskatā izglītības politikai jāiet ciešākā kopsolī ar tehnoloģiskajiem sasniegumiem 21.gadsimta izglītības vides un individualizētāku mācīšanās pieeju īstenošanā.

Ministrija vēlas paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru, veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē, kā arī uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību un resursu konsolidāciju

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

20.07.2017
Ienākt apollo.lv