Līdzīga rakstura ķīmiska avārija notikusi arī 1990.gada novembrī

Apollo
0 komentāru

Līdzīga rakstura ķīmiska avārija, kad apkārtējā vidē noplūda acetona ciānhidrīns, Latviju skārusi arī 1990.gada novembrī, liecina Gaita Grūtupa grāmata «Gadsimta katastrofas Latvijā», kuras fragmenti publicēti laikrakstā «Ogres Vēstis».

1990.gada 3.novembrī Novopolockas ķīmiskajā rūpnīcā «Polimir» apkārtējā vidē noplūda apmēram 24 tonnas acetona ciānhidrīna. Kā rūpnīcas darbinieku nolaidības, tā arī liktenīgas nejaušības (dehermetizētas notekūdeņu akas) dēļ indīgā viela pa vietējo upīti nonāca Daugavā, kur iznīcināja lielu daudzumu zivju un citu ūdens dzīvnieku kā Baltkrievijas, tā arī Latvijas teritorijā.

Rīgā un Daugavpilī uz vairākām dienām tika pārtraukta dzeramā ūdens ņemšana no Daugavas.

Mūsdienās toreizējo nelaimi atceras kā «ciānkāliju Daugavā».

Kā raksta Grūtups, Krāslavā, kas atrodas ap 150 kilometru zem katastrofas vietas, pirmās satraucošās pazīmes parādījās tikai 6.novembrī.

«6.novembra rītā plkst.10 mēs pamanījām, ka no Daugavas tiek izmestas krastā zivis. Domājām, ka virs upes pārtrūcis kāds augstsprieguma līnijas vads, kas nogalina zivis ar strāvu. Tad piezvanījām uz Verhņedvinsku. Tur pateica, ka ir skābes noplūde. Tūlīt pilsētā pa radio ziņojām, ka šīs zivis nedrīkst ēst un ka tās jāsavāc un jāiznīcina. Pa ielās uzstādītajiem reproduktoriem brīdinājumu pārraidījām ik pēc pusstundas. Nodevām šo informāciju arī uz Daugavpili, bet viņi jau bija to uzzinājuši tieši no Baltkrievijas,» toreiz aģentūras LETA korespondentam teica Krāslavas rajona Civilās aizsardzības štāba priekšnieks Jānis Ģēģeris.

9.novembrī notika Rīgas pilsētas ārkārtējās komisijas sēde, kurā runāja par pilsētas apgādi saistībā ar ārkārtas stāvokli. Pilsētai tika pārtraukta ūdens padeve no Daugavas.

Katastrofas rezultātā Latvijai tika nodarīti zaudējumi 22 miljonu rubļu apmērā.

Kā raksta Grūtups, pamatīgs notikuma izklāsts bija atrodams vienīgi mēnešizdevumā «Pilnīgi Atklāti», kas publicēja pazīstamā žurnālista Aleksandra Olbika pētniecisko rakstu «Katastrofa… tas ir ļoti vienkārši!». Pateicoties viņam, Latvijas lasītājiem bija iespēja uzzināt, kas īsti notika Novopolockā, un apjaust notikumu visā nopietnībā.

Grāmatā rakstīts, ka Novopolockā darbojusies liela naftas pārstrādes rūpnīca un arī ķīmiskā rūpnīca «Polimir», kur toreiz ražoja ļoti indīgu vielu - ACH, kas bija pieprasīta rietumu tirgū un ko galvenokārt izmantoja organiskā stikla ieguvei.

Katastrofa, kas Latvijā izraisīja ārkārtas stāvokli, notika sliežu atzarojuma estakādē, kur dzelzceļa cisternās iepildīja «Polimir» izgatavoto ACH. 3.novembra pēcpusdienā šeit strādāja gados jaunais, taču jau augstākās kategorijas aparātu uzraugs Dmitrijs Dolženkovs un viņa pārinieks Jurijs Novikovs.

Instrukcijas paredzēja, ka šī ļoti uzmanīgi izpildāmā darba operācija jāveic diviem aparātu uzraugiem. Taču tā sagadījās, ka maiņas priekšniecība ģimenes apstākļu dēļ patvaļīgi palaida uz mājām Novikovu.

Nav īsti zināms kādēļ, bet Dolženkovs, palicis viens, neizslēdza sūkni, kas parasti cisternu piepildīja nepilnā stundā, un uz brīdi atstāja estakādi. Viņa prombūtnes laikā sūknis cisternu pārpildīja, un pēc aptuvenām aplēsēm zemē izlija 24 tonnas ACH. Aparāta uzraugs, atgriezies darba vietā, apmulsumā tūlīt centās ieskalot indi kanalizācijā, kas bija savienota ar notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, un par notikušo neziņoja uzņēmuma vadībai.

Pirms tam jau bija notikusi kāda liktenīga nejēdzība. 31.oktobrī un 1.novembrī, veicot uzņēmuma teritorijas labiekārtošanu, nejauši tika bojāta - dehermetizēta - pie estakādes ierīkotā kanalizācijas aka. Tādējādi daļa ar ūdeni atšķaidītās indes nonāca ne vairs attīrīšanas iekārtās, bet gan tranšejā un tad tālāk strautā, kas pēc trim kilometriem ietecēja Ušačas upītē, bet tā savukārt pēc pieciem kilometriem - Daugavā.

Dolženkovs nostrādāja maiņu un aizgāja mājās, it kā nekas nebūtu noticis. Tikai ap plkst.11 nākamajā dienā, kad no attīrīšanas iekārtu meistara tika saņemta ziņa, ka Ušačā atrastas beigtas vardes un zivis, sākās rosība, lai novērstu ACH noplūdi un atrastu tās cēloni. Tikai pēc trim dienām, kad beigtās zivis jau uzpeldēja Krāslavā, par Daugavas ķīmisko saindējumu «Polimir» vadība informēja apkārtnes iedzīvotājus gan Baltkrievijā, gan Latvijā.

Katastrofas cēloni atklāja vēl vēlāk - 8.novembrī, kad tika pamanīta pārlietā dzelzceļa cisterna un, tādējādi pieķerts, savā nodarījumā atzinās kļūmīgais aparātu uzraugs Dolženkovs.

Kā raksta Grūtups, Daugavā ieplūdušais ACH daudzums tomēr nebija katastrofāli liels. Toreizējā ārkārtas stāvokļa ieviešana Latvijā vairāk liecina par vispārējo situācijas nopietnību nekā reālām briesmām. Žurnālists Aleksandrs Olbiks secināja - potenciāli ir iespējams, ka Baltkrievijas uzņēmums «Polimir» var saindēt Daugavu tā, ka dzīvība iet bojā visā upes posmā no Polockas līdz Rīgai, Rīgas jūras līča ūdeņus ieskaitot.

Katastrofas cēlonis bija «Polimir» darbinieku nolaidība, zemā darba disciplīna, kā arī ārkārtīgi nedrošā tehnoloģiskā shēma pašā uzņēmumā.

Kā ziņots, šonakt Rīgā, Kundziņsalā, Baltijas konteineru terminālī no konteinera ar bīstamu ķīmisku vielu sākās nekontrolējama reakcija, kuras rezultātā notika ķīmiskās vielas noplūde, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.08.2017
Ienākt apollo.lv