Lielākie izdevumu samazinājumi Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām

Apollo
0 komentāru

Lielākie izdevumu samazinājumi veikti Aizsardzības ministrijai - 21,5 miljoni latu Nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai un 4 miljoni latu no Aizsardzības īpašumu pārvaldīšanas, vēstulē Tautas partijas Saeimas frakciju informē finanšu ministrs Einārs Repše (JL).

Lielākie izdevumu samazinājumi Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām

Foto: Apollo, R.Oliņš

Izdevumu samazinājums par 4,2 miljoniem latu būs Iekšlietu ministrijai no Valsts policijas darbības. No dotācijas Latvijas Olimpiskajai komitejai valsts galvoto aizdevumu apmaksai - 4,5 miljoni latu, uz augstskolu rēķina 4 miljoni latu, bet Eiropas Savienības fondiem - 42 miljoni latu. Mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ielām samazinātas par 7,9 miljoniem latu, bet valsts autoceļu pārvaldīšanai - 26,7 miljoniem latu.

Lielāko izdevumu samazinājumu vidū ir arī dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem - 16,8 miljoni latu, valsts pensiju speciālajam budžetam - 13,7 miljoni latu, bet nodarbinātības speciālais budžets samazināts par 4 miljoniem latu. Nacionālās bibliotēkas īstenošanai samazinājums - 13,1 miljons latu.

Repše norāda, ka, veicot sarunas ar starptautiskajiem finanšu partneriem par nākamā gada budžeta projektu un tai skaitā 500 miljonu latu konsolidāciju, tika konstatēts, ka daļa no izdevumu konsolidācijas pasākumiem ir tikai vienreizēji un neparedz strukturālas reformas ilgtermiņā un ietekmi arī turpmākos gados, tādēļ ir jāveic papildus konsolidācijas pasākumi 57,4 miljonu latu apmērā.

Repše Finanšu ministrijas vārdā norāda, ka progresīvā nekustamā īpašuma nodokļa ieviešana vērtējama kā pozitīva, jo ietekmēs tikai nelielus sabiedrības daļu - 4,3% no visiem nekustamā īpašuma objektiem vērtība ir virs 40 000 latiem, šī sabiedrības daļa arī varētu samaksāt paaugstinātu NĪN. Nekustamā īpašuma vērtība virs 75 000 latu ir tikai 0,9% no visiem īpašumiem, bet nekustamo objektu vērtība no 40 000-75 000 latu ir 3,4% no visiem īpašumiem, tādējādi vairāk kā 95% nekustamā īpašuma vērtība ir līdz 40 000 latu un jāpiemēro 0,1% likme, kas ir salīdzinoši zema.

Repše norāda, ka nodoklis dabasgāzei tiks piemērots, kad būs beigusies apkures sezona. Pārrēķinot nodokli dabasgāzei uz kubikmetriem, ja to izmanto par kurināmo, nodoklis ir 1,56 santīmi par vienu kubikmetru, savukārt, ja izmanto par motordegvielu, - 7 santīmi par vienu kubikmetru. Repše norāda, ka, piemērojot minēto nodokli, tiktu stimulēta energoresursu efektīvāka izmantošana.

Kapitālnodokļa paaugstināšana līdz 15% vērtējams kā pozitīvs kontekstā ar priekšlikumu par iedzīvotāju ienākuma likmes paaugstināšanu, jo tādējādi tiek vairāk izlīdzinātas efektīvās likmes algota darba ienākumam un komercdarbības ienākumam, uzsver Repše un norāda, ka nodokļa ieviešana neatstās ietekmi uz sociāli neaizsargātajiem.

Savukārt attaisnoto izdevumu atcelšana vairāk iespaidos iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem, jo radīs negatīvu ietekmi uz plašu sabiedrības daļu, jo medicīnas pakalpojumi arvien biežāk pieejami tikai par maksu. Normas atcelšana atvieglos VID darbu.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstināšana līdz 26% nepieciešama, jo starptautiskie aizdevēji neatbalsta neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošajām personām būtisku samazināšanu, skaidro Repše.

Kā ziņots, lai izpildītu saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem un veiktu budžeta deficīta samazināšanu par 500 miljoniem latu, valdībai nākamā gada budžetā būs jānodrošina papildus 57,4 miljonu latu ieņēmumi.

Tāpēc, lai nodrošinātu papildus ieņēmumus, tiek piedāvāts AS «Latvijas Valsts meži» maksājuma par valsts kapitāla izmantošanu palielināšana no 80% uz 100% no tīrās peļņas, kas nākamā gada budžetā nodrošinātu četrus miljonus latu.

Tiek piedāvāts progresīvais nekustamā īpašuma nodoklis, ar kadastrālo vērtību līdz 40 000 latu piemērojot 0,1% likmi, vērtību 40 001-75 000 latu - 0,2%, bet vērtību virs 75 000 latu - likmi 0,3% no kadastra vērtības. Ar šīm nodokļa izmaiņām ieņēmumi plānoti 500 000 latu.

Rosināts ieviest uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 25% apmērā uzņēmuma apliekamajam ienākumam, kas pārsniedz piecus miljonus latu. Tādējādi 2011.gadā budžetā nodrošinot 14,9 miljonu latu ienākumu.

Piedāvāts arī nodoklis dabasgāzei un sašķidrinātajai gāzei. Lai nodrošinātu piecu miljonu latu papildus ieņēmumus, nākamgad plānots piemērot nodokli dabasgāzei kā kurināmajam 0,42 lati par gigadžoulu, bet degvielai - 1,84 lati par gigadžoulu.

Savukārt 2011.gada budžetā no šādām likmēm ienākumi plānoti jau desmit miljoni latu.

Piedāvāts iedzīvotāju ienākuma nodokli kapitālam palielināt no plānotajiem 10% līdz 15%. Tas nākamā gada budžeta ieņēmumos nodrošinātu 10,95 miljonus latu.

Tāpat piedāvāts atcelt attaisnojamos izdevumus par izglītības un ārstniecības pakalpojumiem. Šāda soļa fiskālais efekts būtu jūtams 2011.gadā, radot četru miljonu latu ietaupījumu.

Tāpat tiek piedāvāts IIN likmi palielināt līdz 26%, par vienu procentpunktu vairāk, nekā plānots iepriekš (tagad - 23%), kas nodrošinātu 31,8 miljonu latu ieņēmumus, kā arī pazemināt nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 63 līdz 50 latiem mēnesī, kas dotu ietaupījumu 11,29 miljonus latu.

Pēc dokumentā pieejamiem aprēķiniem, ar šīm papildus nodokļa izmaiņām ieņēmumi nākamā gada budžetā varētu sasniegt 63 570 000 latus.

Joprojām Satiksmes ministrijai tiek rosināts izvērtēt iespēju pārskatīt ikgadējo transporta līdzekļa nodevu.

Jau ziņots, ka rīt, 20.novembrī, notiks valdības ārkārtas sēde, kurā lems par papildus soļiem budžeta deficīta samazināšanai, kā to prasa starptautiskie aizdevēji. Tāpat valdībai ir jāizskata liels skaits nākamā gada valsts budžetu pavadošo likumprojektu.

Valdības ārkārtas sēde sāksies uzreiz pēc koalīcijas partiju tikšanās, kuras sākums plānots plkst.14.30.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv