Lielbritānija grib saglabāt slepenības statusu Ļitviņenko lietas informācijai

Apollo
26 komentāri

Lielbritānijas valdība otrdien vērsusies tiesā ar lūgumu gaidāmajā lietas izskatīšanā par Krievijas disidenta Aleksandra Ļitviņenko nāves apstākļiem saglabāt slepenības statusu ar šo slepkavību saistītai sensitīvai informācijai.

Lielbritānija grib saglabāt slepenības statusu Ļitviņenko lietas informācijai

Foto: AFP/Scanpix

Lūgumam noteikt sabiedrības interešu neaizskaramību, kas it kā tiekot pamatots ar nacionālās drošības apsvērumiem, iebilst vairāki mediji, arī raidsabiedrība BBC un laikraksts «The Guardian», kā arī Ļitviņenko atraitnes Marinas advokāti.

Nav skaidrs, tieši ko valdība grib noslēpt, bet Marinas Ļitviņenko advokāti iepriekšējās tiesas sēdēs tika teikuši, ka viņas vīrs laikā, kad viņš 2006.gada novembrī tika nogalināts ar radioaktīvo poloniju, strādājis britu izlūkdienestā MI6.

Sagaidāms, ka mediju advokāti otrdien, kad šis jautājums tiks izskatīts Karaliskajā justīcijas tiesā, skaidros, ka liecību slēpšana mazinās sabiedrības uzticību lietai par nāves apstākļu izmeklēšanu.

Iespēja, ka var tikt liegta pieeja lielam daudzumam liecību, ir «ļoti satraucoša,» sacīja «The Guardian» pārstāvis Alekss Beilins.

Lietas izskatīšanai par Ļitviņenko nāves apstākļiem vajadzētu sākties maijā, tomēr koroners Roberts Ovens otrdien ļāva noprast, ka izskatīšana varētu tikt atlikta.

Lielbritānijas policija par galveno aizdomās turamo Ļitviņenko slepkavības lietā uzskata bijušo Krievijas Federālā Drošības dienesta (FDD) aģentu Andreju Lugovoju.

Tomēr Maskava viņu atsakās izdot, un šis jautājums nopietni pasliktinājis Londonas un Maskavas attiecības.

Uz Lielbritāniju pārbēgušais bijušais Krievijas FDD pulkvedis Ļitviņenko nomira 2006.gada 23.novembrī - trīs nedēļas pēc saindēšanas, kuras dēļ viņam izkrita mati, viņš spēcīgi novājēja un viņa iekšējie orgāni pamazām pārstāja darboties.

Ļitviņenko organismā pēc nāves tika atrasts liels daudzums radioaktīvā polonija 210, kas vairāk nekā desmit reizes pārsniedzis nāvējošo devu. Pēc Lielbritānijas izmeklētāju novērtējuma, Ļitviņenko nonāvēšanai izmantotā polonija 210 deva maksā vismaz desmit miljonus ASV dolāru (5,2 miljonus latu).

Polonijs 210 ir rets, ļoti bīstams radioaktīvs izotops. To var iegūt tikai kodolreaktorā, līdz ar to tikai ļoti augsti attīstīta organizācija, ja ne ietekmīga valsts varētu būt spējīga uz šo noziegumu.

Ļitviņenko domubiedri uzskata, ka bijušo izlūku nogalinājuši Krievijas valdības dienestu pārstāvji, tādējādi atriebjoties par viņa opozicionāro nostāju pret prezidentu Vladimiru Putinu.

Lugovojs 2006.gada 1.novembrī kādā Londonas viesnīcā tikās ar Ļitviņenko. Tieši šajā dienā bijušajam izlūkam arī sākās veselības problēmas. Britu izmeklētāji atklājuši radiācijas pēdas visur, kur sava apmeklējuma laikā uzturējās Lugovojs.

Ļitviņenko Krievijā sākotnēji dienēja VDK pretizlūkošanas nodaļā, bet vēlāk VDK tiesību mantinieka FDD organizētās noziedzības apkarošanas vienībā.

Ļitviņenko, kurš mēnesi pirms saindēšanas ieguva Lielbritānijas pilsonību, uzskatāms par vienu no visaugstākā ranga pārbēdzējiem no FDD. Krievijā viņš bija iekļauts meklējamo personu sarakstā un šajā valstī ar savu opozicionāro nostāju pret Putinu bija ieguvis spēcīgus ienaidniekus.

No Krievijas drošības dienesta Ļitviņenko tika atvaļināts pēc skandāla, kad viņš paziņoja, ka FDD vadība viņam un vairākiem padotajiem likusi nogalināt Berezovski.

Pēc tam viņš tika apcietināts un apsūdzēts sprāgstvielu glabāšanā, kā arī aizturēto sišanā, bet tiesa viņu attaisnoja. Pret Ļitviņenko tika sākta vēl viena krimināllieta, un viņš tika ieslodzīts Jaroslavļā, bet atbrīvots pret parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu.

Ļitviņenko 2000.gada novembrī ar ģimeni ieradās Lielbritānijā un lūdza tur politisko patvērumu, lai izvairītos no Krievijas specdienestu izvērstajām nemitīgajām vajāšanas akcijām. Nav skaidrs, kāpēc Ļitviņenko tomēr ļauts izbraukt no valsts, kaut arī krimināllietas dēļ viņam kā drošības līdzeklis bija noteikts aizliegums pamest Krieviju.

Ļitviņenko ir līdzautors grāmatai «FDD spridzina Krieviju», kurā viņš apgalvo, ka FDD koordinēja dzīvojamo māju spridzināšanu Maskavā, Volgogradā un Buinakskā 1999.gadā. Sprādzienos bojā gāja vairāk nekā 300 cilvēku.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.11.2017
Ienākt apollo.lv