Lielbritānijā paverdzinātie latvieši atklāj šokējošas detaļas par dzīves apstākļiem

Apollo
348 komentāri

Lielbritānijā paverdzinātie viesstrādnieki nebija ieslodzīti un varēja brīvi pārvietoties, taču realitātē - dzīvojuši baiļu un šantāžu ielenkti. Nepietiekamās angļu valodas dēļ nav spējuši prasīt palīdzību jau savlaicīgi un nevienu Anglijā arī nav pazinuši, ekskluzīvā intervijā LNT raidījumam «Top 10» stāsta trīs no cietušajiem.

Lielbritānijā paverdzinātie latvieši atklāj šokējošas detaļas par dzīves apstākļiem

Foto: Bob Broglia, CC BY-ND 2.0

Oktobra vidū Lielbritānijas policija veica apjomīgu operāciju Kembridžšīrā cīņā pret Latvijas un Lietuvas viesstrādnieku paverdzināšanu lauksaimniecībā. Aizdomas par nelicenzētu starpniecību darbā iekārtošanā, par viesstrādnieku šantažēšanu un krāpšanos krīt arī uz diviem Latvijas pilsoņiem.

Lai aizturētu deviņas personas un apturētu divu darbā iekārtošanas aģentūru darbību, operācijā vienlaicīgi trijās pilsētās piedalījās 300 policistu. Reida laikā apzināti 80 viesstrādnieku no Austrumeiropas. Vairāki atteikušies liecināt baiļu dēļ, bet daļa atgriezusies mājās ar britu valdības nopirktajām labprātīgās deportācijas vienvirziena biļetēm. Taču atlikušie atzīti par cietušajiem un tagad gaida taisnīgumu. Tiesas spriedumi gaidāmi jau pavasarī, abi tautiešu paverdzināšanā apsūdzētie latvieši joprojām ir apcietinājumā.

No viesstrādniekiem noprotams, ka lauksaimniecības fermām darbaspēku piegādājušas divas oficiālās britu darbā iekārtošanas aģentūras, bet viņām savukārt latviešu viesstrādniekus piegādājuši divi latvieši, kuri to nedrīkstēja darīt un nu ir apsūdzēti par nelicenzētu starpniecību darbā iekārtošanā. Strādātgribētājiem ticis solīts, ka angļu valodas zināšanas lauksaimniecības darbos nav vajadzīgas un mājoklis ir jau nodrošināts. Taču tieši šī apsolītā izmitināšana izmantota viesstrādnieku iedzīšanai nebeidzamos parādos.

«[Parāds] 360 mārciņas visu laiku. Es viņam rādu, esmu visu pierakstījusi blociņā, ka esmu atdevusi tik un tik un, ka man ir jāatdod tikai 180. Nē, paskaties to un to, tu brauci tur un tur uz darbu, tev piekrājas un tagad tev atkal ir 360. Nu visu laiku bija 360 – dod vai nedod viņam to naudu, visu laiku bija tie 360,» stāsta cietusī Linda.

«Cilvēku novedot tik tālu, ka viņam nav kur iet, viņam ir obligāti, pienākums palikt tur, jo nav variantu, jo daudziem cilvēkiem tika atņemtas arī pases. Gribēsi iet projām, pasi tev neredzēt, un līdz ar to uz tām pasēm taisa bankas kontus vaļā un reāli naudu par to dabū,» stāsta vēl viens no cietušajiem Mareks.

«Pateica, ja es vērsīšos policijā vai kādam ziņošu kaut ko sliktu par viņu, tad viņš mani atradīšot jebkurā vietā – Anglijā vai Latvijā – un izrēķināšoties ar mani. Kā izrēķināsies, nav ne jausmas, bet draudi tika izteikti,» sacīja cita cietusī Kristīne.

«Iekšēji es jutos šausmīgi, es neko nevarēju izdarīt. Tā kā es citu darbu nevarēju atrast, jo man pasei bija beidzies derīguma termiņš, bet jaunas uztaisīšanai nebija naudas, tad man nācās strādāt vismaz par tām 20 mārciņām nedēļā, lai es varētu paēst. Es negribēju, lai viņš mani iemet mašīnā, aizved uz kādu mežu un nosit. Man bija bailes. Es baidījos no tā. Viņš visiem draudēja,» par vienu no pāridarītājiem stāsta Linda, kura strādājusi septiņas dienas nedēļā pa 12 stundām dienā.

Kā stāsta Mareks, strādniekiem algas nav maksātas, viss, kas saņemts, tika atņemts. «Bankas kartes tika visas atņemtas un izlietotas viņu vajadzībām. Pases ieturēja ilgāku laiku un pēc tam bez mūsu ziņas, bez mūsu piekrišanas no ofisa izņēma algas. Dzīvošana bija drausmīga – nebija ne siltā ūdens, ne apkures, ne tu pēc darba uz lauka varēji nomazgāties. Kad bija lietains laiks, drēbes bija slapjas – kā nokarināja istabā un kā viņas notecēja, tā nākamajā dienā vilki viņas atkal tās pašas slapjās un brauci un strādāji,» par darba apstākļiem stāsta Mareks.

Viņa teikto papildina arī Linda: «Teica, lai es atdodot visu algu, atstājot sev tikai 20 mārciņas, es teicu, ka es negribu dot tik daudz. Viņš teica – nu ko tad lai es daru ar tavu parādu? Vienīgais, ko es varu ar tevi izdarīt ir tikai orgānos nodot, bet orgānos jau tevi nevarētu nodot, jo tevis nekādas jēgas tāpat nav. Tas bija ļoti bēdīgi. Tās bija šausmas, es biju ļoti nobijusies un viņam, protams, atdevu savu algu, kaut arī es ļoti negribēju, bet kaut tikai, lai man nedraudētu briesmas».

Arī dzīves apstākļi bijuši neizturami.

«Tam es joprojām neesmu tikusi pāri, jo dzīves apstākļi bija šausmīgi. No sākuma mēs dzīvojām mājā, kurā dzīvoja bomži, viss bija netīrs, mēs dzīvojām vienā istabā trīs. Istaba bija ļoti maza, istaba smirdēja. Viss bija netīrs, virtuvē nemaz negribējās taisīt ēst, jo viss bija drausmīgi,» stāsta Linda.

«Dzīves apstākļi – tur bija kukaiņi. Kad viņi iekoda, palika rētas uz ilgu laiku. Nemācēšu pateikt, kas tie par kukaiņiem, bet viņi bija visās mājās,» atceras Mareks.

«Murgs jau sākās ar tiem kukaiņiem, es ar tiem kukaiņiem nespēju sadzīvot. Es iegāju istabā un man reāli pasaka – tajā istabā ir kukaiņi, tev zem matrača kukaiņi dzīvo. Tas bija ļoti riebīgi. Otrajā mājās, uz kurieni mūs pārveda, tur nebija ne apkures, istaba bija auksta, nomazgāties tu nevari, jo nebija siltais ūdens, drēbes pēc darba izžāvēt nevarēja. Tu sēdēji savā istabā, jo uz virtuvi tu nevarēji aiziet, jo tur bija narkomāni un dzērāji tajā mājā,» sacīja Kristīne.

Kristīnei bijuši lielākie pārdzīvojumi, jo visu pieredzējusi esot grūtniecībā. «Esmu topošā māmiņa, biju piektajā mēnesī, kad biju tur. Un es viņiem turpināju teikt, ka esmu stāvoklī, ka man ir nepieciešams normāli paēst un es jautāju, kā var pret mani izturēties tā kā pret vergu, tā nedrīkst darīt, tas nav normāli. Tas viņus neiežēlināja nemaz. Cilvēki bez sirds,» uzskata cietusī.

Ja Kembridžšīrā paverdzinātie latviešu viesstrādnieki būtu vērsušies Latvijas vēstniecībā Londonā, viņiem būtu palīdzēts nekavējoši. Taču līdz šim brīdim arī pat arestētie latvieši nav izteikuši lūgumu pēc vēstniecības juridiskā padoma. Lietas raitākai šķetināšanai vēstniecība savedusi kopā britu policiju ar Latvijas policiju.

Tagad par šiem un citiem Kembridžšīras gadījumā iesaistītajiem viesstrādniekiem rūpes uzņēmušās Anglijas nevalstiskās un labdarības organizācijas. LNT «Top 10» uzrunātie gan īpašu atbalstu neizjūtot, jo turpina dzīvot patversmē bez regulāra siltā ēdiena, pārtiek no sausām sviestmaizēm un ar ūdeni aplejamām putrām. Darba joprojām nav. Pabalstā saņem 60 mārciņas nedēļā. Piemēram, bērniņa gaidībās esošajai Kristīnei joprojām netiekot sniegta visa nepieciešamā palīdzība, un nauda pietiekot, lai tirgū nopirktu vien nocenotus augļus.

Kā norāda «Top 10», kopumā nelaimē nonākuši viesstrādnieki no Latvijas vēstniecībā vēršas ik mēnesi. «Viņi vai nu zvana vai nāk paši un lūdz palīdzību, viņiem nav naudas, par ko nopirkt biļeti mājup, nav viņiem naudas un vietas, kur pārgulēt, tad mēs viņiem atrodam kādu patversmi, kur var pārlaist nakti. Mēs palīdzam viņiem, meklējot naudas līdzekļus caur radiniekiem. Ja nav citu iespēju, tad mēs varam palīdzēt ar naudu atpakaļ biļetei uz Latviju no fonda, kas tika izveidots šogad no valdības. Tā kā mēs varam palīdzēt un to mēs arī darām,» skaidro Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

25.09.2017
Ienākt apollo.lv