Lielbritāniju un Vāciju EK plāns «pabalstu tūrisma» apkarošanai neapmierina

Apollo
6 komentāri

Lielbritānija un Vācija nav apmierinātas ar Eiropas Komisijas (EK) ceturtdien izziņotajiem plāniem «pabalstu tūrisma» apkarošanas jomā, pavēstīja amatpersonas.

Lielbritāniju un Vāciju EK plāns «pabalstu tūrisma» apkarošanai neapmierina

Foto: Reuters/Scanpix

EK ceturtdien iepazīstināja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ministrus ar savu ziņojumu par pārvietošanās brīvību, kas sagatavots, reaģējot uz vairāku dalībvalstu sūdzībām, ka ES valstu imigranti ļaunprātīgi izmanto mītnes valstu pabalstu sistēmas.

«Brīva pārvietošanās (..) nav tiesības migrēt uz dalībvalstu sociālās drošības sistēmām,» sacīja ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga.

Tomēr viņa brīdināja, ka par pabalstu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu pastāv arī «nepamatoti un aplami priekšstati».

EK norāda, ka salīdzinoši nedaudzus ES pilsoņus saista pabalstu sistēmas viņu mītnes zemēs, bet lielākā daļa uz citām valstīm dodas, darba motīvu vadīti.

Tēriņi, kas ir saistīti ar jauno imigrantu veselības aprūpi, ir vidēji 0,2% no valsts kopīgajiem veselības aprūpes izdevumiem, norāda EK.

Lielbritānija, kā arī Vācija, Austrija un Nīderlande uzsver, ka vairāku ES valstu pilsoņi tām ir kļuvuši par finanšu slogu, jo viņi saņem pabalstus, kas tiem nepienākas.

Redinga tagad ierosina izveidot rokasgrāmatu, kas vietējām varasiestādēm palīdzētu atpazīt fiktīvo laulību pazīmes, kā arī izstrādāt vadlīnijas pastāvīgās dzīvesvietas jautājumos, kurās būtu noteikts, kādā apjomā personai ir tiesības saņemt pabalstus ES mītnes zemē.

Viņa arī ierosina palielināt Eiropas Sociālo fondu un sniegt palīdzību vietējām varas iestādēm, lai tās labāk saprastu ES brīvas pārvietošanās principus.

Lietuvas tieslietu ministrs Jozs Bernatonis žurnālistiem sacīja, ka dalībvalstis pamatā atbalstījušas šos plānus.

Vairums dalībvalstu bija vienisprātis, ka pārvietošanās brīvība ir viens no ES pamatprincipiem un fundamentālas tiesības, sacīja ministrs.

Tomēr ne visu valstu pārstāvji bijuši apmierināti.

Vācijas iekšlietu ministrs Hanss Peters Frīdrihs norādīja, ka Redingas plāns «nav pietiekams, lai atrisinātu problēmas».

Kāda ES amatpersona savukārt sacīja, ka Apvienotā Karaliste ir «ļoti vīlusies par [plāna] apjomu un mērķiem».

Lielbritānijas iekšlietu ministre Terēze Meja piedāvājusi savas idejas.

«Mums ir jāpalēnina pilnas pieejas iegūšana brīvas pārvietošanās noteikumiem, līdz mēs būsim pārliecināti, ka nenotiks masu migrācija. To var panākt, jaunajām dalībvalstīm pieprasot sasniegt zināmu ienākumu līmeni,» ministre sacīja žurnālistiem Briselē.

Londonas amatpersonām ir bažas, ka 1.janvārī uz Lielbritāniju sāks plūst rumāņu un bulgāru imigrantu pūļi.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons pagājušo trešdien paziņoja, ka noteikumi par sociālo pabalstu maksāšanu imigrantiem tiks padarīti stingrāki.

Saskaņā ar Lielbritānijas valdības ieceri imigranti pirmos trīs mēnešus nesaņems bezdarbnieka pabalstus, bet pabalstus, kas tiks piešķirti, pārtrauks izmaksāt pēc sešiem mēnešiem, ja vien ieceļotājiem nebūs «patiesas» izredzes darbu atrast.

«Mēs mainām noteikumus tā, lai neviens nevarētu ierasties valstī, cerot nekavējoties saņemt bezdarbnieka pabalstu,» skaidroja Kemerons.

Pētniecības organizācija «MigrationWatch UK» lēš, ka pēc ierobežojumu atcelšanas 1.janvārī pirmo piecu gadu laikā ik gadu Lielbritānijā varētu ierasties 50 000 bulgāru un rumāņu.

Reaģējot uz Lielbritānijas paziņojumiem, Bulgārija pagājušo ceturtdien nosodīja Londonas plānus, šo ieceri dēvējot par «diskriminējošu» un paredzot, ka britu bailes par Austrumeiropas imigrantu plūdiem izrādīsies nepamatotas.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

12.12.2017
Ienākt apollo.lv