Lieldienas - trīs svētās dienas - Katoliskās Baznīcas liturģijā

Apollo
9 komentāri

Šodien, 2013. gada 27.martā, ir Lielās nedēļas trešā diena, un katoļu draudzes visā Latvijā gatavojas Baznīcas liturģiskā gada vissvarīgākajām trīs svētajām dienām jeb latīņu valodā - Tridiuum. Tās ir kā viena vienīga diena - Kristus nāves un augšāmcelšanās piemiņa. Tās sāksies Lielās Ceturtdienas vakarā un noslēgsies ar Kristus augšāmcelšanās dievkalpojumu svētdienas rītā. Lielajā nedēļā Katoliskās Baznīcas liturģijā tiek izmantoti dažādi liturģiski žesti un simboli, kas palīdz izdzīvot šos 2000 gadu senos notikumus tā, it kā tie notiktu šodien. Katoliskā Baznīca aicina piedalīties visās trīs svēto dienu liturģiskajās norisēs un nevienu no tām neizlaist, lai tā spētu pilnībā izdzīvot Kristus nāves un augšāmcelšanās noslēpumu, portālam «Apollo» pastāstīja Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centrs.

Lieldienas - trīs svētās dienas - Katoliskās Baznīcas liturģijā

Foto: Ieva Čīka/LETA

Lielās Ceturtdienas vakarā sākas trīs svēto dienu svinības un notiek Svētā Mise par piemiņu Pēdējam vakarēdienam, kura laikā Kristus iedibināja Vissvētāko Sakramentu (Dievmaizi) un dalīja to apustuļiem: "Ņemiet un ēdiet: šī ir mana Miesa." (Mt 26, 26) Dievkalpojuma beigās Vissvētākais Sakraments tiek procesijā aiznests un novietots īpašā altārī, ko mēdz saukt arī par "cietumu" vai "tumsības vietu", jo Kristus šajā vakarā tika nodots.

Lielā piektdiena ir Kristus nāves diena un vienlaikus arī cilvēces grēku izpirkšanas diena. Baznīca šajā dienā lasa Evaņģēliju par Kristus notiesāšanu un lūdzas par visiem - ticīgiem un neticīgiem. Pēc aizlūgumiem krustam tiek noņemts pārsegs un ticīgo priekšā atklājas Jēzus Kristus tēls uz krusta. "Raug, krusta koks, kurā pacelts pasaules Pestītājs! Nāciet, pielūgsim Viņu!" skan aicinājums. Ticīgie nāk un, godinot Pestītāja nāves un ciešanu piemiņu, skūpsta Krustāsistā kājas. Pēc tam seko svētās Komūnijas izdalīšana un procesija uz Kristus kapa altāri. Šajā dienā visa cilvēce iegrimst skumjās un sērās par Kristus nāvi uz krusta. Daudzās pilsētās notiek brīvdabas Krustaceļa procesijas gājieni.

Laikā no piektdienas vakara līdz sestdienas vakaram Baznīcas liturģija šķietami ir apstājusies. Nekādi dievkalpojumi netiek svinēti, jo Kristus ir guldīts kapā. Dievkalpojumi Kristus augšāmcelšanās piemiņai iesākas sestdienas vakarā - Lieldienu vigīlijā. Vispirms ārpusē pie dievnama tiek svētīta uguns un tiek aizdegta Lieldienu svece - Kristus simbols. Procesijā nesot Lieldienu sveci, visi dodas baznīcā, kur ticīgie no šīs sveces uguns aizdedz arī savas sveces. Tas ir simbols ticībai un Dieva žēlastībai, kas apgaismo cilvēku prātu un sirdi. Baznīcā no seniem laikiem Lieldienu svinības ir saistītas ar Kristības liturģiju. Tādēļ Lieldienu vigīlijas Misē tiek svētīts Kristības ūdens un ticīgie atjauno savus Kristības solījumus, kas pieprasa atsacīties no ļaunā un stipri pastāvēt ticībā Dievam. Lieldienās ir ieradums svētīt ēdienus, jo arī pats Kristus ir svētījis un pavairojis maizi un devis mums svēto Komūniju, ēdienu, kas pastāv mūžīgajai dzīvei (Jņ 6, 27).

Lieldienu svētdienas rītā pie Kristus kapa altāra sākas īpašs augšāmcelšanās dievkalpojums ar svinīgu procesiju, kas tad, kad dalībnieki ir trīs reizes apgājuši apkārt baznīcai, atkal noslēdzas ar Svēto Misi pie galvenā altāra.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv