Lieliskā dakterētāja kliņģerīte

Apollo
0 komentāru

Kliņģerīti (Calendula officinalis) pazīst gandrīz visi, bet varbūt ne visi zina, kāds no tās labums. Nav lielas starpības, vai tā ir parastā vai pildītā (dekoratīvā) kliņģerīte.

Lieliskā dakterētāja kliņģerīte

Mūsdienās izpētīts, ka kliņģerītes satur ne tikai A un C vitamīnu, likopīnu un flavonoīdus, bet arī fermentus, kas cilvēka organismā darbojas kā biogēnie katalizatori. Šie fermenti neitralizējas, ja temperatūra ir virs 40 grādiem, tāpēc, izmantojot kliņģerīti kā pretiekaisuma un dezinficējošu vai nomierinošu un sirdsdarbību stimulējošu, vai arī kuņģa iekaisuma un čūlas ārstēšanas līdzekli, to ieteicams lietot pulvera veidā. Vai arī ziedus vakarā var apliet ar remdenu ūdeni un nākamajā dienā izdzert.

Aptiekās var nopirkt kliņģerītes tinktūru, kas noder angīnas un citu strutainu procesu ārstēšanai mutes dobumā un uz ādas, kakla skalošanai. Šādu tinktūru var pagatavot arī pašu rokām, aplejot svaigus vai žāvētus kliņģerītes ziedus attiecībā 1:10 ar parasto degvīnu. Pēc desmit dienām tinktūra jau būs lietojama. Kakla skalošanai ņem 1 tējkaroti tinktūras uz glāzi ūdens un skalo daudzas reizes dienā. Labi palīdz, ja samērcētu marlīti liek uz furunkuliem, strutainām čūlām, ievainojumiem un sasitumiem. Iekšķīgi lietojot, šī tinktūra ir īpaši noderīga sievietēm, kas vecākas par 50 gadiem un kam nepieciešams normalizēt paaugstinātu asinsspiedienu. Lieto pa 15–20 pilieniem 3 reizes dienā pirms ēšanas, iepilinot nelielā daudzumā ūdens.

Saberztu kliņģerīšu ziedu galviņu pulveri pa 1 tējkarotei 3 reizes dienā tukšā dūšā ieteicams lietot gremošanas trakta ļaundabīgo audzēju gadījumā, jo tas samazina intoksikāciju, mazina sliktu dūšu, uzlabo apetīti un miegu. Tautas medicīnā kliņģerīti lieto, ja ir dzelte aknu un žultspūšļa slimību gadījumā, liesas slimību ārstēšanai, pret sāpēm kuņģī, pret klepu.

Akmeņu «skaldītāja»

Maura sūrene (Polygonum aviculare) vairāk sastopama ceļmalās un uz taciņām, jo nebaidās nomī­dīšanas, bet atrodama arī mazāk ravētos dārzos, kur veido garus pa zemi ložņājošus zarus ar sīkām lapiņām un pavisam maziem baltiem vai sārtiem ziediņiem.

Augs satur miecējošas vielas, glikozīdu avakularīnu un silīcijskābes sāļus.

Maura sūrenei ir urīndzenoša, savelkoša un iekaisumu mazinoša darbība. Šis augs ir iecienīts tautas medicīnā galvenokārt hronisku nieru slimību ārstēšanai, arī nierakmeņu šķīdināšanai. Vēl to lieto, lai tonizētu un stiprinātu organismu pēc smagām slimībām un vecuma vājumā.

Jāņem vērā, ka maura sūrenes preparāti pastiprina asins recēšanu, tāpēc tos nav ieteicams lietot cilvēkiem, kam ir tieksme uz paātrinātu asins recēšanu, kam ir bijušas asinsvadu, sirds vārstuļu operācijas, kam ir sirds ritma traucējumi un vēnu iekaisums. Maura sūreni nedrīkst lietot, ja ir akūts urīnceļu iekaisums, jo silīcija sāļi kairina gļotādas un var pastiprināt iekaisumu. Citos gadījumos var lietot bez ierobežojuma.

Ņem 1 ēdamkaroti svaigas zāles, aplej ar 300 ml vāroša ūdens, tur siltumā 4 stundas. Lieto pa pusglāzei četrreiz dienā 1 stundu pirms ēšanas, hroniska nieru iekaisuma gadījumā lieto 1–2 mēnešus.

Ņem 2 ēdamkarotes sausu, smalcinātu lakstu, aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, vāra uz lēnas uguns 10 minūtes, ļauj ievilkties, kamēr atdziest, nokāš. Lieto pa pusglāzei 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv