«Liepājas metalurga» darbinieki piketēt pagaidām tomēr neplāno

Apollo
19 komentāri

Finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma «Liepājas metalurgs» (LM) darbinieki pagaidām neplāno rīkot piketu, aģentūru LETA informēja uzņēmuma arodbiedrības vadītājs Jānis Grava.

«Liepājas metalurga» darbinieki piketēt pagaidām tomēr neplāno

Foto:Evija Trifanova/LETA

Lai gan iepriekš masu medijos bija izskanējusi informācija, ka lielākais LM akcionārs Sergejs Zaharjins 4.aprīlī aiz slēgtām durvīm ticies ar rūpnīcas strādniekiem un piedāvājis autobusus braukšanai uz Rīgu piketēt pie Ministru kabineta, lai valdība nevilcinās ar atbalstu rūpnīcai, tomēr pikets pagaidām nav plānots ne rīt, 16.aprīlī, kā bija izskanējis masu medijos, ne arī kādā citā dienā, norādīja Grava.

Grava apstiprināja, ka šodien pēc vairāku dienu dīkstāves LM atsākta pamatražošana un tuvākajās dienās rūpnīca strādās. Par tālāko pašlaik skaidrības nav. Tāpat pašlaik nav skaidrības par plānoto masveida darbinieku atlaišanu, kas, kā iepriekš izskanējis, varētu skart 8-10% rūpnīcā strādājošo. «Pašlaik nav saņemts neviens dokuments par masveida atlaišanu,» norādīja Grava. Viņš apstiprināja, ka darbinieki pašlaik ir lielā neziņā, jo nav skaidrības ne par to, vai un cik ilgi atkal plānota dīkstāve, ne par to, kurus darbiniekus varētu skart atlaišana. 10.aprīlī darbinieki algas ir saņēmuši, apstiprināja Grava.

Kā ziņots, LM šodien atsācis pamatražošanu, kas bija apturēta no 11.aprīļa, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Simona Laiveniece.

Pagaidām uzņēmums atsācis ražošanu, taču skaidrības par tālākajiem plāniem pašlaik nav. Iespējams, pamatražošana atkal būs jāpārtrauc, pieļāva Laiveniece. «Šodien ražošana notiek. Rīt skatīsimies, kādi būs tālākie plāni,» informēja Laiveniece.

Kā ziņots, uzņēmums aprīlī varētu strādāt ar ne vairāk kā 30% jaudu, iepriekš žurnālistus pēc tikšanās ar Liepājas domes deputātiem informēja «Liepājas metalurga» valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs.

Uz vairākām dienām tika pārtraukta pamatražošana tēraudkausēšanas kompleksā un velmētavā. No kopumā 2300 rūpnīcas darbiniekiem dīkstāvē bija 600 velmētavas strādnieki un 400 tēraudkausēšanas ceha darbinieki. «Viņi nav apmaksātā atvaļinājumā, bet dīkstāves laikā viņi saņem apmaksu,» informēja Terentjevs. Kā plānots, 10.aprīlī visi darbinieki saņēmuši algu pilnā apmērā. Kā norādīja Terentjevs, dīkstāve bija «saistīta ar daudzām lietām, tostarp ar apgrozāmo līdzekļu trūkumu».

«Apgrozāmo līdzekļu mums pašlaik ir tik daudz, cik to mums bija pirms modernizācijas. Pirms modernizācijas mēs [gadā] ražojām aptuveni 550 000-600 000 tonnu, bet tagad ražojam gandrīz 900 000 tonnu. Starpība ir gandrīz 30%, bet apgrozāmo līdzekļu apjoms palicis tāds, kāds tas bija pirms modernizācijas. Protams, ka tas ir nepietiekams,» informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmuma vadība 11.aprīlī paplašinātajā Liepājas domes Attīstības komitejas sēdē informēja deputātus, ka pašlaik tiek strādāts pie uzņēmuma ražošanas un administrācijas izmaksu samazināšanas plāna. Šonedēļ uzņēmuma valdes sēdē šo plānu paredzēts apstiprināt.

Terentjevs apstiprināja iepriekš izskanējušo informāciju, ka uzņēmums būs spiests par 8-10% samazināt darbinieku skaitu. Katras uzņēmuma struktūrvienības vadītājam jāiesniedz savi priekšlikumi par darbinieku skaita samazināšanu.

Biržu «NASDAQ OMX Riga» uzņēmums informējis, ka 2013.gada 1.ceturksnī tērauda ražošana tika organizēta ar 73% noslodzi un velmējumu ražošana - ar 75% noslodzi.

Uzņēmums arī norādījis, ka medijos minētā shēmošana nevar notikt, jo likums «Par pievienotās vērtības nodokli» paredz, ka, pārdodot preces uz Eiropas Savienības valstīm, pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir 0%. PVN likums nosaka, ka šo pašu normu piemēro arī tajos gadījumos, kad preces tiek pārdotas uz trešajām valstīm.

Saistībā ar krīzi celtniecības nozarē visā Eiropā un tam sekojošo zemo pieprasījumu «Liepājas metalurga» produkcijas cenas ir zem tās pašizmaksas, norādīts informācijā biržai.

«Nozare.lv» jau ziņoja, ka saskaņā ar audita ziņojumu uzņēmums ir tuvu maksātnespējai, kā arī tam ir būtiskas likviditātes problēmas. Auditora «Ernst&Young» veiktā jutīguma analīze paredz naudas līdzekļu trūkumu «Liepājas metalurgā» 2013.gada beigās aptuveni 96,1 miljona latu apmērā atkarībā no dažādu apstākļu īstenošanās.

«Liepājas metalurgam» aprīlī jāveic kārtējais maksājums Itālijas bankai «UniCredit S.p.A» 7 780 450 eiro jeb 5 468 130 latu apmērā. Ja «Liepājas metalurgs» nevarēs veikt maksājumu, tad to darīs Valsts kase, atzinis finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv