Lietuviešu emigranti ārvalstīs sāk nākt laukā no pagrīdes

Apollo
0 komentāru

Lietuvas vēstniecībās Londonā un Dublinā beidzamo dienu laikā vērojams neparasti liels Lietuvas pilsoņu pieplūdums - šie cilvēki steidzas pēc iespējas drīzāk deklarēt dzīvesvietu Lielbritānijā un Īrijā, cerot, ka tas viņus pasargās no nepieciešamības atmaksāt obligātās veselības apdrošināšanas nodokli, vēsta laikraksts «Lietuvos rytas».

Lietuviešu emigranti ārvalstīs sāk nākt laukā no pagrīdes

Foto: Scanpix/AP

Lietuvas diplomāti ārvalstīs ir pārliecināti, ka līdz ar to oficiālā statistika par lietuviešu emigrantiem ārvalstīs kļūs krietni vien precīzāka. Saskaņā ar Lietuvas Statistikas departamenta aplēsēm kopš 1990.gada no valsts varētu būt aizbraukuši aptuveni 519 000 pilsoņu.

Kā ziņots, Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus šomēnes pavēstīja, ka obligātās veselības apdrošināšanas nodokli, izrādās, nav maksājuši 150 000 līdz 200 000 valsts pilsoņu. Lēsts, ka lielākā daļa no viņiem ir cilvēki, kas nedz strādā, nedz reģistrējušies darba biržā, kā arī cilvēki, kas uz īsu laiku izņēmuši uzņēmējdarbības apliecības vai arī emigrējuši uz citām valstīm, bet nav deklarējuši savu aizbraukšanu.

Pirmdien valdošā koalīcija lēma, ka nodoklis būs jāatmaksā, bet ne uzreiz, un iespējams, ka tas netiks piedzīts no cilvēkiem, kas būtu varējuši nemaksāt, ja vien būtu nokārtojuši dokumentus, - tātad arī no emigrantiem.

Tagad lietuvieši, kas svešumā pavadījuši jau daudzus gadus, bet Lietuvas institūcijām līdz šim par to nav ziņojuši, stāv rindās pie vēstniecībām, lai dokumentus beidzot sakārtotu.

Kā pastāstījis Lietuvas vēstniecības Londonā trešais sekretārs Marijus Petrušonis, dzīvesvietas deklarēšanas procedūra ir ļoti vienkārša un aizņem tikai dažas minūtes, tāpēc no milzīgām rindām izdevies izvairīties.

Tomēr vēstniecības telpas darba laikā liekas kā bāztin piebāztas, un cilvēki žēlojas, ka atprasīšanās no darba uz pusdienu vai visu dienu, kā arī ceļš līdz Londonas centram viņiem izmaksā prāvu naudu. Vēstniecībā nemitīgi skan arī telefona zvani - cilvēki interesējas, kas darāms, lai nepaliktu parādā valstij.

«Iespējams, daudzi lietuvieši vienkārši nav padomājuši par to, ka jādeklarē dzīvesvieta, vai nav zinājuši, kā tas darāms, kamēr vēl citi, iespējams, baidījušies, ka tā var zaudēt tiesības dzīvot Lietuvā,» spriedis Petrušonis.

Ja Lietuvas pilsonis vēstniecībā maina pasi, reģistrē laulību vai bērna piedzimšanu, viņa jaunā dzīvesvieta tiek deklarēta automātiski un paziņota arī Lietuvas iestādēm. Tomēr daudzi lietuvieši cenšas doties uz mājām, uzskatot, ka šos jautājumus labāk nokārtot tur.

Vēstniecība lēš, ka Lielbritānijā vien varētu dzīvot vairāk nekā 200 000 Lietuvas pilsoņu. Pēc varas iestāžu datiem, līdz 2009.gada marta beigām sociālās apdrošināšanas apliecības saņemšanai šai valstī reģistrējušies vairāk nekā 90 000 Lietuvas pilsoņu.

Kā laikrakstam stāstījusi Lietuvas vēstniecības Īrijā konsulārās daļas vadītāja Natālija Bacevičiene, to apmeklētāju skaits, kuri vēlas deklarēt dzīvesvietu, ar katru dienu pieaug ģeometriskā progresijā. Lai tiktu galā ar rindām, viņu apkalpošanā nācies iesaistīt pat vēstniecības apsardzes darbiniekus.

Līdz šim ar nolūku deklarēt dzīvesvietu vēstniecībā ieradies tikai pa kādam Īrijā dzīvojošam lietuvietim - lielākoties tāpēc, lai dzimtenē palikušajiem ģimenes locekļiem nebūtu jāmaksā tik lieli komunālie maksājumi. Arī Bacevičiene ir pārliecināta, ka līdz pat šim pavasarim cilvēki vienkārši nav zinājuši, ka par aizbraukšanu no Lietuvas jāpaziņo.

Deklarācijās daudzi atzinuši, ka Īrijā dzīvo jau piecus sešus gadus, tomēr konsulārās daļas vadītāja brīdinājusi, ka šis dokuments nebūs spēkā ar atpakaļejošu datumu.

Lēsts, ka Īrijā šobrīd dzīvo 90 000 lietuviešu. Šis skaitlis ietver gan nepilngadīgos, gan personas, kuras nekur nestrādā.

Kopš 2002.gada Lietuvas pilsoņiem Īrijā oficiāli izdoti 77 000 sociālās apdrošināšanas apliecību.

Arī Lietuvas vēstniecībā Spānijā vērojama krietni lielāka interese par iespēju deklarēt savu dzīvesvietu, bet rindas tur neveidojas, jo to iespējams izdarīt arī pa faksu, pastāstījis vēstniecības atašejs konsulārajos jautājumos Aistis Radavičs.

Pēc Spānijas varas iestāžu datiem, šobrīd ir aptuveni 22 000 lietuviešu, kas saņēmuši oficiālas atļaujas dzīvot šajā valstī. Radavičs uzskata, ka faktiskais skaits varētu sasniegt 30 000. Spānijā dzīvot nelegāli nav izdevīgi, tāpēc bez reģistrēšanās tur lielākoties uzturas tikai cilvēki, kas strādā nelegāli vai kam ir krimināla pagātne.

Pēc Lietuvas Iedzīvotāju reģistra dienesta datiem, šogad no 1. līdz 9.aprīlim izbraukšanu no Lietuvas deklarējuši kopskaitā 1925 cilvēki. 2009.gadā aprīļa pirmajās desmit dienās iesniegtas tikai 507 deklarācijas.

Kopš 2003.gada Lietuvā iesniegti 69 000 deklarāciju par izbraukšanu, bet nav datu par to, cik no šo deklarāciju autoriem atgriezušies Lietuvā.

Saskaņā ar Statistikas departamenta ziņām pērn oficiāli emigrējuši gandrīz 22 000 Lietuvas pilsoņu, tai skaitā uz Lielbritāniju - 5719, uz Īriju - 2763 un uz Spāniju - 1355.

Kā uzskata Lietuvas sociālo zinātņu pētījumu centra darbinieks Ļutaurs Labanausks, emigranti necenšas tīši slēpt savu aizbraukšanu - viņaprāt dzīvesvietas nedeklarēšana lielākoties skaidrojama ar to, ka lielākā daļa aizbraucēju tomēr cer reiz atgriezties.

Pēc Labanauska teiktā, lietuviešu emigrantiem raksturīgi vairākas reizes gadā ciemoties mājās - atpūsties, iepirkties, ārstēties, iegādāties nekustamo īpašumu. Lai gan daudzi aizbraucēji pārliecinājušies, ka valstij viņi nav īpaši vajadzīgi, viņus tomēr «vada vēlme palikt lietuviešiem un vismaz kaut kādā mērā piedalīties savas dzimtenes dzīvē».

Ne mazums emigrantu tomēr jau iemantojuši nihilistisku attieksmi pret varas institūcijām un nesaskata jēgu paziņot par aizbraukšanu, citus deklarēt jauno dzīvesvietu kavē vienkārši slinkums.

Tiesa gan, trūkst vienprātības jautājumā par to, kad cilvēku var sākt uzskatīt par emigrantu.

Piemēram, Eiropas Savienības (ES) statistikas birojs «Eurostat» pie emigrantiem pieskaita personas, kas aizbraukušas no savas valsts uz vairāk nekā gadu, tikmēr Lietuvas Statistikas departaments šai kategorijā ierēķina cilvēkus, kuri uz ārzemēm devušies uz laiku, kas pārsniedz pusgadu.

Savukārt zinātnieki, kas pēta emigrācijas problēmas, par emigrantiem sliecas uzskatīt cilvēkus, kuri citā valstī dzīvo ilgāk nekā sešus gadus, - šai laikā aizbraucējs var iegūt izglītību, iemācīties valodu un nostiprināties darba tirgū, norādījis Labanausks.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv