Ligita Dēvica - «Spēlmaņu nakts 2012/2013» balvas Par mūža ieguldījumu Teātra mākslā ieguvēja

Apollo
2 komentāri

Šogad «Spēlmaņu nakts 2013 Balvas par mūža ieguldījumu ieguvēji ir aktieris un  režisors Laimonis Siliņš un Valmieras drāmas teātra aktrise Ligita Dēvica.

Ligita Dēvica - «Spēlmaņu nakts 2012/2013» balvas Par mūža ieguldīju Teātra mākslā ieguvēja

Foto: Ieva Čīka/LETA

Ligita Dēvica (dzimusi 1940. gada 20. decembrī Liepājā), Valmieras drāmas teātris ir pirmā un vienīgā darba vieta, uz kuru viņa atnāca 1963. gadā kā pavisam jauna un nepieredzējusi aktrise, tikko vienu gadu pamācījusies Baltijas Flotes teātra studijā. Darbs VDT ļāvis atraisīties un uzplaukt mākslinieces daudzpusīgajam talantam. Ligita Dēvica spēj iekļauties jebkura režisora iestudējumos, tomēr tieši Oļģertam Kroderam un Mārai Ķimelei viņa ļāvusies pilnībā, viņu iestudējumos sasniedzot gan augstu skatuves patiesības līmeni, gan atverot savu valdzinošo un noslēpumaini pievilcīgo sievietes dvēseli.

Piecdesmit darba gados L. Dēvica ir spēlējusi nozīmīgas lomas klasiskajā dramaturģijā, kā lēdija Milforde (F. Šillera «Mīla un viltus», 1967), Ģertrūde (V. Šekspīra «Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi», 1972),  Maša (A. Čehova «Trīs māsas», 1974), Raņevska (A. Čehova «Ķiršu dārzs», 1986). Viņas kontā ir dziļi latviskas varones, kuru galvenā īpašība ir  nesalaužamais spēks, kas reizēm kļūst arī par vājumu – Maija (Raiņa «Mīla stiprāka par nāvi», 1983), Orta (Raiņa «Pūt, vējiņi», 1985), Roplainiete (R. Blaumaņa «Pazudušais dēls», 1990). Nozīmīga vieta viņas daiļradē ir 20. gadsimta pretrunīgās, daudzšķautņainās sievietes būtības atsegšanai, bet īpaši dziļi atklāta ir sadistiskās un nelaimīgās medmāsas Rečidas personība D. Vosermana «Kur dzeguze ligzdu vij» (1984). 

Pārejot jaunā lomu kategorijā, spoži nospēlētas divas nobriedušas, dzīvesgudras un par savas dzimtas likteni atbildīgas sievietes – Niskavuori saimniece H. Vuolijoki «Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes» (2006) un Nārbuļu saimniece Katrīna Latvijas televīzijas daudzsēriju filmā «Likteņa līdumnieki» (2003 – 2006).

Ligitas Dēvicas talants savulaik novērtēts, piešķirot viņai Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukumu (1986), aktrise vairākkārt izpelnījusies nominācijas Latvijas Teātra darbinieku Savienības ikgadējā teātru skatē, 2006. gadā viņa saņēma  Latvijas teātra gada balva kategorijā «Labākā aktrise radio teātrī» par Annas lomu Sandras Vensko lugā «Melnais mežastrazds» . 

Par savu piepildīto un spožo aktrises mūžu, kas nesis atzinību Valmieras drāmas teātrim visas Latvijas mērogā, Ligita Dēvica ir nopelnījusi savas valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.

Mārtiņš Liepa:  «Ligita ir ļoti spēcīga aktrise. Es viņu vienmēr turu kā piemēru tam, cik ļoti daudz var izdarīt, ja tu esi godīgs pret sevi un citiem. Tas neļauj uz skatuves atslābt. Un tas man ļoti palīdzēja, kad mēģinājām Niskavori ligzdu - man bija jāielec 10 dienas pirms pirmizrādes galvenajā vīriešu lomā. Viņa bija mana māte - nedomāju, ka man jebkas būtu izdevies, ja nebūtu viņas, ar savu godīgumu, stingrību, atklātību un mīļumu. Kopš šī iestudējuma es viņu vienmēr teātrī uzrunāju - «mammīt», un ceru, ka tas viņu silda tikpat ļoti, kā mani.»

Ieva Struka: «Interesanti, ka Ligita Dēvica jeb Gita, būdama izteikti skaista sieviete un savus gadus nesdama staltāk par daudzām citām, kaut kādā ziņā ir «vīrišķīga» – ne viņai piemīt sievišķīgā vēlme tērzēt lieku, ne sievišķīgi ļauties emocijām, kad darbā kas nesanāk, ne viņai dzīve devusi iespēju būt sievišķīgi vājai un sadzīves rūpes uzvelt citu pleciem. Viņa ir stipra, lepna, neatkarīga, gudra un brīva. 

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Zvaigznes sola

Vairāk

KAS GAIDĀMS ŠOMĒNES?

Horoskopi

Vairāk

Valūtu kursi

17.12.2017
Ienākt apollo.lv