LIZDA pagaidām neprasa Ķīļa demisiju, dos mēnesi laika

Apollo
36 komentāri

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome šodien nolēma vēl neprasīt izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa demisiju, taču ministrijai līdz nākamajai tikšanās reizei 8.maijā būs jāsagatavo konkrētas atbildes par sadarbības memoranda izpildes gaitu.

Roberts Ķīlis

Foto: Evija Trifanova/LETA

Tad arī LIZDA plāno atkārtoti izskatīt jautājumu par ministra demisijas pieprasīšanu.

Kā aģentūrai LETA sacīja LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, ja klāt būtu bijis pats ministrs, visticamāk, būtu prasīta viņa demisija, taču ministrijas pārstāves ļoti centās sniegt atbildes uz pedagogu jautājumiem, un, ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre Sanda Liepiņa šajā amatā ir pavisam īsu brīdi, demisijas pieprasījums šodien vēl netika prasīts.

«Ministrija bija ļoti švaka,» izteicās Mikiško par ministrijas sniegumu šīs dienas tikšanās laikā. Pats Ķīlis uz tikšanos slimības dēļ nebija ieradies.

Tikšanās laikā gaisotne bija pamatīgi nokaitēta, klātesošo vidū nebija ticības ministrijas sacītajam par to, ka būs nepieciešamais finansējums sadarbības memoranda īstenošanai. Tāpat arī tika izteikti pārmetumi, ka IZM atbildēs uz jautājumiem trūkst konkrētības.

Kā sacīja Mikiško, ja tiktu likts priekšā priekšlikums par ministra demisiju, tas būtu atbalstīts.

Mikiško uzstājoties arī norādīja, ka, lai īstenotu reformas, ir nepieciešams finansējums, tādējādi pedagogi palikuši novārtā un kavētas iespējas paaugstināt viņiem algu. Viņa izteicās, ka fiskālā bardzība kavē izglītības attīstību. «Jo mazāk mēs dodam izglītībai, jo mazāk izglītība dod atpakaļ ekonomikai,» sacīja Mikiško. Satraukums ir par to, kādas būs pedagogiem zemākās mēneša darba algas likmes. LIZDA sagaida arī no ministrijas konkrētus mehānismus, kādā veidā pedagogi tiks motivēti topošajā pedagogu motivācijas programmā.

Ministrija apliecināja, ka notiek darbs pie sadarbības memorandā noteiktā izpildes. Pedagogos gan raisīja neizpratni tas, ka ministrija neprasa papildu finansējumu, un ar zināmu sarkasmu uzņēma ministrijas pārstāvju sniegtās atbildes, ka finansējums tiks prasīts caur politikas iniciatīvām.

Ministrija kā vienu no veidiem algas paaugstināšanā akcentēja pedagogu 40 stundu darba nedēļas ieviešanu, kas ir principiāli jauna pieeja pedagogu darba samaksai. Pedagogiem gan netika sniegta atbilde, kāda būs skolotāja alga pie šāda modeļa.

Runas par atalgojumu pedagogiem iekarsa un nonāca līdz pat tam, ka sanākušie pedagogi IZM Izglītības departamenta direktorei Evijai Papulei prasīja iejusties viņu «ādā» un nosaukt sev vēlamo algu. Ierēdne vairījās nosaukt konkrētu summu, un situācijas glābšanā iesaistījās jau arī Liepiņa, norādot, ka «viena lieta ir runāt par saturu, cita uzbrukt kādam konkrēti». Viņa aicināja abpusēji cienīt vienam otru un sadarboties mērķu īstenošanai un kopīgi prasīt nepieciešamo finansējumu.

Liepiņa iesaistītās puses aicināja sadarboties jaunās politikas iniciatīvas izstrādē, lai to var iesniegt papildu finansējuma pieprasīšanai, norādot, ka tas ir instruments, kas ļauj papildus pieprasīt finansējumu. Viņa pauda cerību, ka to arī izdosies iegūt. IZM pārstāves sacīja, ka nepieciešamas tehniskas diskusijas, un aicināja plašā sastāvā piedalīties 4.aprīlī gaidāmajā darba grupas sanāksmē.

IZM tikšanās laikā arī atgādināja, ka pērn augustā budžeta bāzes izdevumiem IZM panāca papildu finansējuma piešķiršanu 2013.gadā - 6 505 393 latu, 2014.gadā -14 404 463 latu, 2015.gadā - 14 404 463 latu apjomā, kas ir nepieciešami, lai īstenotu vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu, vadītāju un vadītāju vietnieku zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu par 10% un diferencētu pedagogu atalgojuma ieviešanu, sasaistot to ar pedagogu profesionālās darbības kvalitāti, kā to paredz Sadarbības memorands.

Savukārt šā gada 5.martā valdība atbalstīja IZM prasību palielināt bāzes izdevumus 2014.-2016.gadam par 501 900 latiem ik gadu, ņemot vērā prognozēto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaita palielinājumu turpmākajos gados.

Jau ziņots, ka arodbiedrības padome vēlējās uzklausīt ministra viedokli par IZM apņemšanos nepieprasīt papildu valsts finansējumu sadarbības memorandā paredzēto reformu īstenošanai un pedagogu darba samaksas bāzes izdevumiem 2014.-2016.gadam, ko apliecinot LIZDA rīcībā nonākusī Ķīļa parakstītā vēstule finanšu ministram Andrim Vilkam (V).

«Esam problēmu jūrā - šobrīd nenotiek efektīvs sociālais dialogs par nozarei svarīgiem jautājumiem, ministrijas paspārnē veidoto darba grupu darbs nav rezultatīvs, un trūkst informācijas, kā arī ministrija gausi veic likumdošanas izstrādi - esam uz to norādījuši jau iepriekš, bet Sadarbības memorandā iekļauto punktu klaju nepildīšanu mēs vairs nepieļausim,» iepriekš uzsvēra LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Pērnā gada 4.jūlijā noslēdzot Sadarbības memorandu, ministrs apņēmies kopā izstrādāt pedagogu motivācijas programmu, kurai pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā bija jāstājas spēkā no šī gada 1.janvāra, taču programmas izstrādes laiks pārlikts jau divas reizes, bet uz LIZDA priekšlikumiem atbildes no ministrijas nav. Tāpat no 1.janvāra bija jānodrošina pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa no valsts budžeta.

«Papildu finansējuma nepieprasīšana no valsts budžeta 2013., 2014.-2016.gadam apdraud arī pāreju uz pedagogu 40 stundu darba nedēļu, kā arī mazo lauku skolu turpmāku pastāvēšanu. Līdz šim ir izstrādāts arī jauns Sadarbības memorands augstākās izglītības un zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, par ko ministrijas darba grupā panākta konceptuāla vienošanās, bet dokuments aizvien netiek virzīts uz parakstīšanu, nemaz nerunājot par tajā plānoto papildu finansējumu nozarei,» akcentē LIZDA.

Kā norādīja ministrijā, minētajā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) ir runa par budžeta bāzes izdevumiem, taču budžeta maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu veido bāzes izdevumi un valsts pamatbudžeta attīstības izdevumi, kur iekļautas jaunās politikas iniciatīvas. Ministrija kopā ar sociālajiem partneriem strādā pie pedagogu motivācijas programmas izstrādes, kuras īstenošanai nepieciešamie līdzekļi ir attīstības jeb jauno politikas iniciatīvu, nevis bāzes izdevumi. Jauno politikas iniciatīvu izdevumu pieprasījumus ministrijām jāiesniedz FM un Pārresoru koordinācijas centrā līdz 3.jūnijam, ko ministrija arī plāno darīt.

IZM aprēķinājusi, ka pedagogu motivācijas programmas īstenošanai no 2014.gada līdz 2016.gadam papildus nepieciešamais finansējums ir 10 līdz 12 miljoni latu gadā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv