LLU profesors: Melleņu raža un putnu skaits mežos nesaruks saistībā ar grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā

Apollo
81 komentārs

Melleņu raža un putnu skaits Latvijas mežos nesaruks saistībā ar grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos «Par koku ciršanu mežā», šodien meža nozares konferencē sacīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes profesors Dagnis Dubrovskis.

LLU profesors: Melleņu raža un putnu skaits mežos nesaruks saistībā ar grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā

Foto: Ieva Lūka/LETA

Viņš sacīja, ka saistībā ar grozījumiem attiecīgajos MK noteikumos nevalstiskās organizācijas bažījas, ka koku ciršanas palielinājums ietekmēs putnu skaitu mežā. Taču bažām neesot pamata, jo kopējās meža platības nav būtiski mainījušās salīdzinājumā meža struktūru 19.gadsmitā un 20.gadsmitā, un arī grozījumi tādas neviesīs. «Ainava Latvijā ir nemainīga jau vairākus gadu simtus, nekādus ekstrēmas pārmaiņas nenotiek, kas varētu būtiski ietekmēt meža iemītniekus, dzīvniekus,» sacīja Dubrovskis.

Pēc viņa sacītā, kā vēl viena no dabas aizstāvju raizēm ir grozījumu MK noteikumos ietekme uz melleņu ražas samazināšanos, taču ciršanas apmēri aizņems nebūtisku daļa no kopējās meža platības un vairumā meža platību augšanas apstākļi joprojām būšot piemēroti melleņu augšanai.

Viņš sacīja, ka grozījumu mērķis ir palīdzēt meža īpašniekiem brīvāk saimniekot savā meža īpašumā, tuvināt normatīvo aktu bāzi jaunākajām zinātniskajām atziņām un tehnoloģiju iespējām kokrūpniecībā, kā arī atrast efektīvākus risinājumus meža apsaimniekošanai. Izmaiņas MK noteikumos dos sabiedrībai vērtīgus ieguvumus, tostarp ievērojami - par 440 miljoniem eiro - paaugstināsies meža īpašnieku īpašumā esošā mežu kapitālvērtība, kā arī ikgadējais potenciāls peļņai, ienākumiem pieaugs par 12 miljoniem eiro gadā. Tiks stimulēta meža atjaunošana ar saimnieciski vērtīgākām audzēm, kas mežu īpašnieku bērniem un mazbērniem dos lielākas iespējas nākotnē nopelnīt vairāk.

Dubrovskis, komentējot plānotās galvenās cirtes caurmēra izmaiņas, teica, ka mežs jācērt tad, kad tam ir vislielākā vērtība. Pasaulē meža īpašniekiem ir plašākas iespējas izvēlēties, kuram no alternatīviem meža apsaimniekošanas mērķiem sekot, un nav noteikta tik vienota pieeja, kāda ir normatīvajos aktos Latvijā. «Kaimiņu valstis to sen jau ir sapratušas un veidojušas diezgan lielas izmaiņas savās normatīvo aktu bāzēs, Igaunijā - 2009.gadā, Somijā - 2014.gadā, dodot meža īpašniekiem lielu brīvību. Kā viens no tiem reglamentējošiem nosacījumiem ir mērķa caurmērs galvenajā cirtē,» sacīja LLU Meža fakultātes profesors.

Viņš piebilda, ka Latvijā privātajos mežos saimnieciski vērtīgāko koku sugu, kā piemēram, priedes un egles īpatsvars ir krietni mazāks nekā valsts mežos, kur saimnieciskā darbība tiek veikta krietni efektīvāk. «Lai maksimāli sekmētu kapitāla vērtību priedes un egles īpatsvaram būtu jābūt lielākam, tāpēc ļoti pareiza ir pieeja, kā sekmējam audžu atjaunošanu ar priedi, egli, bērzu - saimnieciski vērtīgām sugām, kas nākotnē rada vidējo kubikmetru vērtību palielināšanos un līdz ar to arī mežu kapitālvērtības ievērojamu palielināšanos,» teica Dubrovskis.

Eksperts atgādināja, ka ļoti daudz diskusiju notiek arī par piejūras mežu apsaimniekošanu. Pēc viņa sacītā, ar izlases cirtēm nepietiek, lai atjaunotu priežu mežus attiecīgajās teritorijās, un tos pamazām pārņem lapu koki. «Galvenā problēma, kāpēc priede efektīvi neatjaunojas ir tas, ka priede ir saulmīļu suga. Mēs nerunājam par koku ciršanu 300 metru aizsargjoslā gar Baltijas jūru, bet mēs runājam par tālāku teritoriju, dziļāku iekšzemi, kur malējā zonā mazajiem kokiem ir pārāk liela konkurence, trūkst gaismas, nenotiek pietiekama apgaismošanās, lai attīstītos,» sacīja profesors, piebilstot, ka meža īpašniekam naudas izteiksmē tie ir 100 eiro uz hektāru zaudējumi gadā. Tāpēc jāmaina apsaimniekošanas taktika piejūras mežos.

Viņš arī noliedza, ka līdz ar grozījumiem MK noteikumos samazināsies resno koku īpatsvars mežā, jo dabīgās mežaudzēs, kur cilvēks nav iejaucies, resno dimensiju koki ir ievērojami mazāk nekā koptā mežā. Tāpat nav pamata Latvijā palielināt mirušās koksnes īpatsvaru, jo tās tāpat ir daudz. Šobrīd Latvijā mirušās koksnes īpatsvars īpatsvars veido 23,5 kubikmetrus uz hektāru meža gadā un Latvija šajā ziņā ierindojas stabili otrajā vietā Eiropā aiz Slovākijas.

Jau ziņots, ka trešdien Salaspilī norisinās meža nozares konference, kurā plānots runāt par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos «Par koku ciršanu mežā» un «Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumos», kā arī par negodprātīgiem piedāvājumiem mežu īpašniekiem biotopu kartēšanas laikā un informēt par Eiropas Savienības (ES) atbalstu meža īpašniekiem.

Konferenci organizē ZM sadarbībā ar LLKC.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

18.12.2017
Ienākt apollo.lv