LM publisko Pasaules Bankas pētījumu par bezdarba situāciju Latvijā

Apollo
45 komentāri

Labklājības ministrijas (LM) interneta vietnē ikvienam interesentam no šodienas ir pieejams Pasaules Bankas pētījums «Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums», aģentūru LETA informēja LM Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče.

LM publisko Pasaules Bankas pētījumu par bezdarba situāciju Latvijā

Foto: Edijs Pālens/LETA

LM uzsver, ka pētījuma priekšlikumu sadaļā ir sniegti ieteikumi, kas vērtējami valstī esošās budžeta situācijas kontekstā, tai skaitā vērtējot arī situāciju citās nozarēs - izglītība, veselība, nodokļi - un nav ierobežotas laikā.

Ministrijai šā gada 1.augustā Ministru kabinetam jāiesniedz priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai. Lai to paveiktu, LM ar sabiedrību apspriedīs politikas risinājumu alternatīvas, nepieciešamības gadījumā meklēs jaunas.

Pētījums veikts, jo līdz šim lēmumu pieņēmēju rīcībā nebija kvalitatīvu pierādījumu un pietiekami nopietnu pētījumu par to, kādas pārmaiņas notikušas sabiedrībā, kādu ietekmi krīze atstājusi uz iedzīvotāju ienākumiem, sabiedrības noslāņošanos. Tāpat - par darba tirgus piedāvātajām iespējām, kāda ir bezdarbnieku gatavība pieņemt darba piedāvājumus, kādas iedzīvotāju grupas visbiežāk pakļautas ilgstoša bezdarba riskam vai atkārtotam bezdarbam un izrietoši - nabadzībai.

Pētījums atbildot uz vairākiem jautājumiem - kas ir tie iedzīvotāji, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū, vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem, kādas ir iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt, kā darbojas aktīvās nodarbinātības programmas, kāda ir to ietekme uz nodarbinātības iespējām un ko varam mācīties nākotnes politikas virzienu izstrādei.

Pētījuma veicēji nekoncentrējas uz tām iedzīvotāju grupām, kuras krīzes rezultātā piedzīvoja salīdzinoši mazākas grūtības un kuras retāk saskārās ar nabadzību un pastāvīgām grūtībām darba tirgū. Šīs iedzīvotāju grupas pētījumā un tā rekomendācijās parādījās tikai mājsaimniecību un sociālās drošības sistēmu un pakalpojumu ietvaros. Tāpat pētījums apskata situāciju darba tirgus integrācijas aspektā, līdz ar to tas specifiski neaplūko tādu iedzīvotāju situāciju, kas nav darbspējas vecumā, piemēram, pensionāri, klāsta ministrija.

Jau vēstīts, ka krīzes laikā sociālās drošības tīkls bijis atbilstošs un labi mērķēts, secināts PB zinātniskajā pētījumā «Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?».

Pirmskrīzes laikā sociālās drošības tīkls Latvijā bija zems, tomēr krīzes laikā Latvijā, atšķirībā no citām valstīm ar stingrām taupības programmām, sociālie izdevumi tika palielināti par 1% no iekšzemes kopprodukta, kas ir liels pieaugums, iepazīstinot ar galvenajiem pētījuma rezultātiem, sacīja PB vecākā ekonomiste Emīlija Sinota.

PB eksperti norādīja, ka Latvijas valdībai būtu jāturpina iesāktais ceļš, pamatojoties uz krīzes laika atbalsta pasākumu izvērtējumu. Prioritātei jābūt bez darba esošo cilvēku atgriešanai darba tirgū, tāpat būtiski ir uzlabot pirmspensijas vecuma cilvēku un jauniešu iekļaušanos darba tirgū.

Pētījums atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji nav atkarīgi no pabalstiem, tādējādi esošā pabalstu sistēma nemazina cilvēku vēlmi strādāt. Piemēram, pabalstu bezdarba gadījumā un arī GMI pabalstu nesaņem ļoti lielas iedzīvotāju grupas un nesaņem ilgi. GMI pabalsta vidējais saņemšanas ilgums pirmskrīzes un krīzes periodā Latvijā bija trīs mēneši, turklāt to saņēma vidēji 2% no visiem iedzīvotājiem, kas ir normāls rādītājs, norāda PB eksperti.

Kā viens no pabalstiem, kas bijis labi mērķēts, ir GMI pabalsts. Vienlaikus tas bijis neliels un pieejams šaurai personu grupai, secināts pētījumā. PB uzskata, ka nākotnē Latvijā būtu vēlams palielināt atsevišķu pabalstu apjomu un to saņēmēja skaitu. Tikpat svarīgi būtu veicināt nodarbinātību, tāpēc kā vienu no risinājumiem viņi iesaka lielāku strādājošo ar zemiem ienākumiem atbalstu, piešķirot viņiem kādus atvieglojumus.

PB pētnieki arī atklājuši, ka izdevumi universālajiem pabalstiem jeb tiem pabalstiem, kurus iedzīvotāji saņem neatkarīgi no ienākumu līmeņa, piemēram, pabalsti invalīdiem un ģimenēm ar bērniem, ir daudz lielāki nekā izdevumi mērķētajiem pabalstiem.

Kā ziņots, 3.jūnijā tiks rīkota plašāka konference par pētījuma rezultātiem, kuru atklās Ministru prezidents, labklājības ministre un Eiropas Savienības nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors. Visas dienas garumā auditoriju ar prezentācijām par aktuālajām tēmām iepazīstinās eksperti no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Pasaules Bankas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Komisija.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv