LNO notiks jau trešais koncerts ciklā «Jāzeps Vītols un latvju dzejnieki» Attēlu galerija

Apollo
1 komentārs

Nākamsestdien, 13.aprīlī, plkst.15:00 Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē notiks cikla «Jāzeps Vītols un latvju dzejnieki» trešais un vienlaikus - noslēdzošais koncerts. Tā moto - «Dzeja un mūzika».

LNO notiks jau trešais koncerts ciklā «Jāzeps Vītols un latvju dzejnieki» 2 attēli Atvērt

Koncertā uzstāsies solisti Sonora Vaice, Ieva Parša, Kristīne Gailīte, Aira Rūrāne, Inga Šļubovska, Krišjānis Norvelis, Andris Ludvigs, Viesturs Jansons un Kalvis Kalniņš, pie klavierēm - Aldis Liepiņš, Herta Hansena, Mārtiņš Zilberts un Dace Kļava.

Šoreiz programma aptvers visvairāk dzejnieku, ietiecoties Jāzepa Vītola jaunradē līdz pat Otrā pasaules kara gadiem.

Vairākas dziesmas skanēs ar Kārļa Skalbes vārdiem, tostarp trausli latviskā idille «Piano», dziesma «Kam lai dziedu», kas atbalso Skalbes emigranta rūgto jautājumu un «Vai laime nāks», kas ievedīs meklējumiem pieblīvētajā 20. gadu pirmās puses Latvijas mākslas un literatūras gaisotnē.

Interesantu akcentu ienesīs solodziesmas ar Andreja Kurcija vārdiem: līdzās gaišajām mīlas dziesmām «Madonna» un «Meitene dzied» programmā iekļauta arī noslēpumaini mistiskā «Murgi».

Tāpat koncertā skanēs solodziesmas ar Elzas Stērstes dzeju. Interesanti, ka ar viņu komponists iepazinies jau Pēterpils Konservatorijā, kur nākamā dzejniece studējusi klavierspēli. Tuvā pazīšanās ar Stērstes ģimeni arī izskaidro vairāku bērnu dziesmu klātbūtni Vītola daiļradē - arī rotaļīgo «Amarillis stāsta», kas veltīta dzejnieces meitiņai un skanēs šajā koncertā.

Tēlaini asociatīvas dabas ainas gleznos divas dziesmas («Vilnis» un «Miglainās dienas») ar Edvarda Vulfa vārdiem, bet Kārļa Jēkabsona labsirdīgā naivisma caurvīto liriku gaumīgā idillē Vītols pārvērtis dziesmās «Laimīte» un «Dieva meklētājam».

Koncertā skanēs arī vairāki darbi, kurus Vītols sacerējis savu jubileju gados. 1933.gadā, kad meistaram apritējuši septiņdesmit, viņš pievērsies trim toreiz ļoti populāriem dzejniekiem. Antons Austriņš devis pamatu bērnišķīgai, komiskiem atribūtiem piebārstītai šūpuļdziesmai «Aijā dziesmiņa», bet noslēpumainas noskaņas rosinājusi Jāņa Sudrabkalna (solodziesma «Melodijas») un Jāņa Ziemeļnieka («Mūzai») dzeja.

Savukārt koncertu noslēgs Vītola 80.jubilejas gadā (1943) tapušās solodziesmas ar leģendārā skatuves mākslas pedagoga un rakstnieka Zeltmata dzeju: dziesmas «Viņai» un «Kas mīla ir» simboliski veidos ne tikai dziesmu cikla «Jāzeps Vītols un latvju dzejnieki», bet arī paša komponista solodziesmu daiļrades poētisku un arī māksliniecisku rezumējumu.

Jāatgādina, ka ciklu «Jāzeps Vītols un latvju dzejnieki», atzīmējot Jāzepa Vītola 150 gadu jubileju, rīko Latvijas Nacionālā opera sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kopumā piedāvājot trīs izcilā komponista solodziesmu koncertus ar latviešu dzejnieku vārdiem. Koncertos uzstājas gan LMA solisti, gan talantīgākie JVLMA studenti.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Zvaigznes sola

Vairāk

KAS GAIDĀMS ŠOMĒNES?

Horoskopi

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv