LPS atklāta vēstule Ministru prezidentam

Apollo
37 komentāri

Ministru Prezidentam, Valdim Dombrovska kungam

LPS atklāta vēstule Ministru prezidentam

Foto: Evija Trifanova/LETA

Par nepieciešamību plānot sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos tādā apjomā, kas atbilst likumā «Par valsts budžetu 2013.gadam» šim mērķim atvēlētajam finansējumam

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde šī gada 7. maijā izskatīja Jūsu rezolūciju, kas paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Finanšu ministriju informēt plānošanas reģionus par nepieciešamību plānot sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos tādā apjomā, kas atbilst likumā «Par valsts budžetu 2013.gadam» šim mērķim atvēlētajam finansējumam, kā arī informēt plānošanas reģionus, ka ievērojot Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 11.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteikto, zaudējumi, kas pārsniegs likumā «Par valsts budžetu 2013.gadam» šim mērķim atvēlēto finansējuma apmēru, netiks kompensēti.

Latvijas Pašvaldību savienības valde izsaka neizpratni par šīs rezolūcijas saturu, jo plānošanas reģioni, pašvaldības un pārvadātāji pēc būtības pēdējo 3 gadu laikā nav saņēmuši atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

1. Pēc kādiem principiem tiek sastādīts budžets sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai?

Informējam, ka kopš 2008.gada starppilsētu pārvadātājiem valsts dotācija samazināta par 35,3%, bet vietējiem reģionālajiem maršrutiem par 40,1% (Vidzemes, Zemgales plānošanas reģionos pat 48% - 51% robežās). Nav noteikts minimālais finanšu līdzekļu ietvars Sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanai, lai nodrošinātu lauku iedzīvotāju pieejamību darba vietām, izglītības un medicīnas iestādēm.

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu zaudējumu kompensācijai pēdējo 3 gadu laikā paredzētie līdzekļi piešķirti bez

pamatotas argumentācijas. Šo faktu apstiprina arī Valsts kontroles 2012.gada 27.aprīļa revīzijas ziņojuma 44.punkts, kas norāda, ka Satiksmes ministrija budžeta programmas sabiedriskā transporta izdevumu kompensēšanai ir sagatavojusi un apstiprinājusi bez ekonomiska pamatojuma, jo Satiksmes ministrijas apstiprinātie finansēšanas plāni būtiski atšķiras no VSIA «Autotransporta direkcija» (ATD) apkopotajiem pasažieru pārvadātāju prognozētajiem zaudējumiem, šāda pamatojuma nav arī sagatavojot 2013.gada budžetu.

2. Vai finansiālā bāze valsts budžetā sabiedrisko transporta pakalpojumiem tiek sastādīta korekti?

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka plānošanas reģioni pirms līgumu slēgšanas ar pārvadātājiem, ir saskaņojuši attiecīgos maršrutus ar ATD. Plānošanas reģioniem, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, maršruti jāplāno nevis, lai iekļautos budžetā pieejamo resursu ietvaros, bet atbilstoši valsts izveidotiem kritērijiem minimālo sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem, kā arī atbilstoši spēkā esošajiem līgumiem ar pārvadātājiem. Lielākā daļa no līgumiem ir noslēgta pirms Plānošanas reģioni pārņēma funkciju no rajonu padomēm, atbilstoši tiem nosacījumiem, kurus ir akceptējis ATD. Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu un ar to saistītajiem normatīviem aktiem plānošanas reģioniem pienākas valsts dotāciju apjoms sabiedriskajam transportam tādā apmērā, lai nodrošinātu reģionu iedzīvotājiem nokļūšanu līdz izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm, darbavietām, valsts un pašvaldību institūcijām to normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā ar intensitāti vismaz 1 reizi dienā. Pašlaik valsts iedalītais finansējums pat daļēji nenodrošina finansējumu minēto normatīvo aktu izpildei. Piemēram, 2013.gadā plānotais finansējums zaudējumu segšanai vietējiem reģionālajiem maršrutiem ir par 2,12 milj. latu mazāks nekā faktiski 2012.gadā (11,19 milj. latu). Zaudējumu dotāciju aprēķinā nav ievērots dīzeļdegvielu cenu pieaugums (salīdzinājumā ar 2010.gadu dīzeļdegvielas cenas pieaugušas par 29,7%). Pēc pārvadātāju reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā, plānošanas reģionu un republikas pilsētu pašvaldību iesniegtajiem 2012.gada 12 mēnešu pārskatiem secināms, ka piešķirtais valsts budžeta finansējums sedz tikai 87 % no prognozētajiem zaudējumiem (tajā skaitā peļņa).

3. Vai ir spēkā Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2012.gada 27. septembra domstarpību – vienošanās protokols, kas paredz:

1) ka 2013.gada vietējo reģionālo maršrutu tīklu kopējais apjoms netiks samazināts?;

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka Latvijas Pašvaldību savienības un Satiksmes ministrijas 2013.gada 18. marta sarunās ir fiksēts, ka lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pieejamību papildus finanšu nepieciešamība 2013. gadam vietējos reģionālajos maršrutos ir 1,34 miljoni latu.

2) ka līdz 2012. gada beigām Satiksmes ministrijai bija jāizstrādā jauna Autopārvadājuma likuma redakcija, kas paredzētu apkarot ēnu ekonomiku pasažieru pārvadājumu nozarē?

3) ka Satiksmes ministrijai sadarbībā ar VARAM līdz šī gada 1.aprīlim bija jāizstrādā kritēriji minimālā nepieciešamā maršruta tīkla apjomam?

LPS viedoklis ir fiksēts 2013.gada 18. marta sarunās ar Satiksmes ministriju un paredz, ka bāzes esošais finansējums vietējos reģionālajos maršrutos jāpalielina par 2,1 miljonu latu.

4. Vai Valdība un Saeima nediskriminē vietējos pārvadātājus un iedzīvotājus novados un tiek nodrošināta vienlīdzības principa ievērošana sabiedriskā transporta pakalpojumu nepieciešamības noteikšanā un nodrošināšanā visā valsts teritorijā?

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka 2012.gadā starppilsētu maršruti papildus bāzes finansējumam saskaņā ar grozījumiem budžetā papildus saņēma 2,03 miljoni vai 32,6% no sākotnējā budžeta ietvara, savukārt, vietējiem reģionālajiem maršrutiem papildus tika piešķirti 1,6 miljoni latu vai 18,2% . Joprojām netiek risināts jautājums par papildu līdzekļu piešķiršanu 0,818 miljonu latu apmērā plānošanas reģioniem par zaudējumu segšanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par 2012.gadu, balstoties uz to, ka nav panākta vienošanās ar plānošanas reģioniem par vietējo maršrutu pārvaldīšanas modeli, tādējādi bankrota draudiem pakļaujot vismaz 5 sabiedriskā transporta pakalpojuma komersantus un radot reālus draudus sabiedriskā transporta pakalpojuma pieejamībai lauku iedzīvotājiem, sevišķi Vidzemē un Zemgalē, kur sabiedriskā transporta apjoms var samazināties vismaz par 50%.

5. Vai vidējā termiņa budžeta ietvars sabiedriskā transporta nozarē ir adekvāts?

Apzinoties, ka vietējiem reģionālajiem maršrutiem papildus finanšu nepieciešamība 2013.gadam ir 1,34 miljoni lati, arī nākamgad budžetā ir norādīts neadekvāti zems pieaugums 0,587miljoni latu, no kuriem lielāko daļu sastādīs atvieglojumi valsts noteiktajām pasažieru kategorijām. Prognozējams, ka reālais zaudējumu - izdevumu kompensācijas apjoms vietējos reģionālos maršrutos nākamgad pieaugs tikai vai 0,2- 0,3 miljoniem latu vai 3% pret esošo.

6. Vai ir veikta analīze, cik lieli ir zaudējumi Latvijas ekonomikai, veicot nepārdomātu konsolidāciju sabiedriskā transporta nozarē?

Valstī mērķtiecīgi samazinot reisu skaitu, saīsinot reisu garumus vai atceļot tos pavisam uz mazapdzīvotiem, nomaļiem ciemiem, tādējādi vietējiem iedzīvotājiem liedzot iespēju nokļūt uz pagastu vai novadu centriem, apmeklēt ārstniecības, valsts un pašvaldības iestādes to

vispārpieņemtajos darba laikos, nerunājot jau nemaz par reģionu centru vai galvaspilsētas sasniedzamību. Šo funkciju ir uzņēmušās vietējās pašvaldības ar savu transportu regulāri 1 vai 2 reizes nedēļā veicot reisus uz/ no pagastu vai novadu centriem, bet par šo iedzīvotāju mobilitātes nodrošināšanu no valsts nesaņemot dotācijas. Pirmskrīzes periodā nozares apgrozījums bija vairāk nekā 200 miljonu latu, iemaksas valsts budžetā nodokļos vairāk nekā 54 miljoni latu.

7. Kādēļ rezolūcijas nosacījums - «par nepieciešamību plānot sabiedriskā transporta pakalpojumus tādā apjomā, kas atbilst likumā «Par valsts budžetu 2013.gadam» šim mērķim atvēlētajam finansējumam», netiek attiecināts uz ATD, ja tieši ATD visus gadus ir nodrošinājusi tīkla plānošanu starppilsētu tīklā, ar lielākiem zaudējumiem un augstākām izmaksām nekā plānošanas reģioni?

Katru gadu kopš Plānošanas reģioni ir uzsākuši funkcijas ieviešanu (kopš 2010.gada 1.janvāra), ATD nesegtie zaudējumi ir bijuši summāri lielāki nekā visiem plānošanas reģioniem kopā. Salīdzinošās izmaksas uz 1 km ir bijušas augstākas nekā vidēji visos plānošanas reģionos. ATD katru gadu ir pieprasījis papildus valsts budžeta līdzekļus zaudējumu segšanai starppilsētu tīklā un ir tos saņēmis. Vēršam uzmanību, ka ar katru gadu finanšu apjoma proporcija, kas ir paredzēta pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, pieaug par labu starppilsētu maršrutu tīklam, kas ir pretēji Eiropas valstu praksei un pieredzei, kura paredz dotēt tos maršrutus, kuru nodrošināšana ir būtiska, lai sniegtu mobilitātes iespējas, bet nav iespējama uz komercijas principiem, jo nenodrošina pietiekošas pasažieru plūsmas. Turpretim starppilsētu tīkls būtu jāpārskata un daļa tīkla jāveido uz komercijas principiem, dotējot tikai atsevišķas mērķa grupas nevis pārvadājumus kopumā.

8. Vai veidojot vienotu sabiedriskā transporta pakalpojuma organizēšanas modeli ir pārliecība, ka:

1) netiks samazināts vietējo reģionālo maršrutu apjoms?;

2) paredzot plānošanas reģioniem tikai reģionā ietilpstošo pašvaldību un iedzīvotāju viedokļu noskaidrošanu un priekšlikumu sniegšanu Autotransporta direkcijai paredzētā budžeta ietvarā tiks garantētas lauku iedzīvotāju tiesības uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem?

3) tiks ietaupīti finanšu resursi?

4) ir veikta objektīva un pamatota vietējo reģionālo maršrutu organizācijas analīze?

Pašreizējās prognozes liecina, ka arī starppilsētu maršrutos finanšu nepieciešamība 2013.gadā ir 1.18 miljonu latu. LPS uzsver, ka objektīva vietējo maršrutu plānošana nav iespējama bez informācijas par starppilsētu maršrutu organizāciju un savietošanu, kā arī bez informācijas par valsts finanšu atbalsta apjoma nākamajam gadam, kā arī bez objektīvas finanšu nepieciešamības aprēķina veikšanas. Tādējādi, veidojot vienotu sabiedriskā transporta pārvaldes modeli jāievēro sekojoši principi:

- Izveidojama Padome, kuras sastāvā ietilpst 5 Plānošanas reģioni un 5 valsts institūciju pārstāvji;

- Padome lemj par finansējumu apjomu ne tikai par vietējo reģionālo maršrutu finansējuma apjomu, bet uz paritātes principiem arī par starppilsētu un dzelzceļa pārvadājumiem;

- Padome ir lemttiesīga gan par maršruta tīkla grozījumiem, dotāciju sadali un izmaksu starp pārvadājumu veidiem un pārvadātājiem, pieņem lēmumu par iepirkumu organizēšanu un apstiprina iepirkuma rezultātus gan starppilsētu, gan reģionālo vietējo un dzelzceļa pārvadājuma pakalpojuma nodrošināšanai, apstiprina braukšanas maksas tarifus un to izmaiņas u.c.

Latvijas Pašvaldību savienība cer, ka rezolūcijā minētās ministrijas veiks pamatotu analīzi sabiedriskā transporta pakalpojumu jomā un nebalstīsies uz mehāniskiem finanšu samazinājumiem un politisko partiju interesēm sabiedriskā transporta tirgus pārdalē, bet garantēs iedzīvotājiem drošus un pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv