LU rektoram Auziņam izsniedz atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Apollo
0 komentāru

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš ir izmantojis savas tiesības izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu Latvijas Universitātes (LU) rektoram Mārcim Auziņam. Līdz ar to vairs nav apdraudēta rektora palikšana šajā amatā.

LU rektoram Auziņam izsniedz atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Foto: Evija Trifanova/LETA

Kā aģentūru LETA informēja SAB preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa, SAB ir izskatījis Auziņa iesniegumu, kurā ir pārsūdzēts Drošības policijas (DP) lēmums par atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu. Pēc papildu pārbaudes veikšanas nolemts šo atļauju izsniegt.

Kā ziņots, Auziņš Drošības policijai (DP) lūdza pielaidi valsts noslēpumam, jo tāda bija prasība, pievienojot likvidētās Policijas akadēmijas studiju programmas LU.

LU Senāta priekšsēdētāja vietniece Ausma Cimdiņa sacīja, ka lēmums Auziņam atteikt pielaidi valsts noslēpumam augstskolai nav iepriecinošs, jo rektoram ir jāzina, ar ko nodarbojas viņa pakļautībā esošie mācībspēki un studenti. Cimdiņa teica, ka viņa nezinot, kādēļ Auziņam ir atteikta pielaide valsts noslēpumam - vai atteikums ir saistīts ar viņa personību vai neatbilstību normatīvo aktu prasībām.

Kā aģentūrai LETA norādīja DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, DP bija saņēmusi no LU lūgumu izskatīt jautājumu par pielaides piešķiršanu Auziņam, attiecīgi pēc pārbaudes DP lēmums bija atteikt izsniegt otrās kategorijas pielaidi darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Saskaņā ar likumdošanu DP nav pienākums izskaidrot iemeslus, kādēļ ir pieņemts lēmums atteikt pielaidi valsts noslēpumam.

Kā ziņots, likums par valsts noslēpumu noteic, ka valsts noslēpums ir militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kura iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.

Pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata vai dienesta pienākumiem, vai konkrētu darba uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kuras ir saņēmušas speciālas atļaujas.

Pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta.

Tāpat pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegtai personai, kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

Pieeja liegta arī personai, kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā, personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu un personai, kura ir ārstniecības iestāžu uzskaitē sakarā ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību vai gara slimību.

Nolēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju persona var pārsūdzēt SAB direktoram desmit dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo nolēmumu.

SAB direktora lēmumu persona var pārsūdzēt desmit dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo lēmumu, ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tas nosūtāms izpildei valsts drošības iestādei.

SAB direktora lēmums par pieeju ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētajai informācijai ir galīgs un nav pārsūdzams.

Likums «Par valsts noslēpumu» noteic, ka pēc galīgā lēmuma par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu persona nekavējoties pārceļama darbā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu, vai ar to izbeidzamas darba attiecības.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Auziņš dzimis 1956.gadā un 1979.gadā absolvējis LU Fizikas un matemātikas fakultāti. Darbojies dažādās ārvalstu universitātēs - Ķīnā, Kanādā, Lielbritānijā, Vācijā, ASV, kā arī LU Atomfizikas un spektroskopijas institūtā, kurā 1998.gadā iecelts par direktoru.

1992.gadā Auziņš kļuvis par LU docentu, 1997.gadā - par profesoru. 1998.gadā kļuvis par Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi.

1998.gadā Auziņš ievēlēts par LU Senāta priekšsēdētāju, 2002.gadā kļuvis par LU Fizikas un matemātikas fakultātes dekānu. Auziņš par LU rektoru tika ievēlēts 2007.gadā, nomainot šajā amatā Ivaru Lāci.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.08.2017
Ienākt apollo.lv