LU studenti pauž satraukumu par studiju programmu akreditāciju

Apollo
4 komentāri

Latvijas Universitātē (LU) jau patlaban ir virkne studentu, kuri apspriež iespēju turpināt vai neturpināt studijas, un viņi vēlas pārliecināties, vai studiju programma ir akreditēta, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē atklāja LU rektors Mārcis Auziņš.

Ir konkrēti iesniegumi konkrētiem dekāniem ar lūgumu informēt par to, vai programma ir akreditēta, pretējā gadījumā studijas tikšot pārtrauktas, sacīja augstskolas rektors.

Viņā arī akcentēja, ka tuvojas studentu uzņemšana un tāda neskaidrība varētu veicināt arī studētgribētāju aizplūšanu uz ārvalstīm.

Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Mikus Dubickis atklāja, ka studenti arī jautājot, kas notiks ar diplomiem un ko LSA šajā situācijā darīs. Viņš akcentēja, ka patlaban akreditācijas process ir apturēts, taču tā vairs nedrīkstot turpināties.

Liepājas Universitātes rektors Jānis Rimšāns norādīja, ka studenti šajā situācijā var pieņemt plānu B, proti, ņemt akadēmiskos atvaļinājumus, un tas nozīmētu, ka viņi netic, ka šī situācija var atrisināties.

Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētāja vietniece Tatjana Volkova atklāja, ka Izglītības un zinātnes ministrija padomei sniegusi informāciju, ka pašlaik ir aptuveni 190 programmas, kas nav akreditētas. Viņa norādīja, ka šis jautājums ir kritisks, tuvojoties augstskolu izlaidumiem, jo ne tikai absolventi nevarēs saņemt valsts atzītus diplomus, bet arī pārējie studenti nevarēs pabeigt mācības.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Saeimas komisijas deputāti ir vienisprātis, ka ilgāka augstskolu īstenoto sociālo zinātņu, komerczinību, tiesību, humanitāro zinātņu, mākslu un izglītības studiju programmu studiju virzienu akreditācijas novilcināšana nav pieļaujama.

«Iespējams, ka Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji nesaprot, cik šī situācija ir nopietna, un neapzinās savu atbildību. Jau Saeimā rīkotajā konferencē par augstākās izglītības jautājumiem noskaidrojām, ka problēmas risināmas, balstoties uz atklātības un solidaritātes principiem. Kopīgiem spēkiem mēs šo situāciju vēl varētu vērst par labu, jo pakļaut riskam tik daudz studentu diplomu un mūsu valsts augstākās izglītības prestižu mums nav morālu tiesību,» uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V).

Tikmēr komisijas deputāts Jānis Vucāns (ZZS) akcentēja, ka Saeima 21.februārī jau pieņēma grozījumus Augstskolu likumā, kas par trim mēnešiem pagarina termiņu, kādā Ministru kabineta noteiktajai institūcijai jāpieņem lēmums par augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt iepriekšminētos studiju virzienus, taču arī šis termiņš strauji tuvojas. Viņš pauda pārliecību, ka noliktais termiņš atkārtoti nebūtu jāpagarina.

Druviete pauda pārliecību par Latvijas intelektuālo resursu potenciālu vadīt akreditācijas procesu, tādēļ uzskata, ka līgumu ar Vācijas aģentūru ASIIN nemaz nevajadzētu slēgt. Izmantojot Augstākās izglītības padomes veiktā studiju programmu kvalitātes pētījuma rezultātus, noteiktajos termiņos akreditācijas procesu iespējams veikt pašiem, uzskata Druviete.

Komisijas deputāti arī pārrunāja starptautiskās zinātniski praktiskās konferences «Kā nodrošināt globāli konkurētspējīgu augstāko izglītību Latvijas attīstības centros?» rezultātus un atzina, ka konferences ietvaros tapusī deklarācija «Par konkurētspējīgas augstākās izglītības sistēmas attīstības vadlīnijām» ir labs pamats Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālās koncepcijai.

Jau ziņots, ka februāra sākumā atklātā konkursā par institūciju, kas IZM deleģējumā organizēs augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu, tika izraudzīta ASIIN. Deleģējuma līgums ar aģentūru pagaidām aizvien vēl nav parakstīts.

Starp IZM un Vācijas aģentūru turpinās konsultācijas elektroniskā formātā, tādējādi saskaņojot tehniskas detaļas līgumā, bet ministrija prognozē, ka tuvākajā laikā deleģēšanas līgums varētu tikt parakstīts.

Tāpat ministrija akcentē, ka Latvijā ASIIN neveiks akreditāciju, bet gan organizēs akreditācijas procesu un sagatavos lēmumu projektus, kurus pieņems un apstiprinās Studiju akreditācijas komisija.

ASIIN pieteikums liecina, ka šī aģentūra atbilst visiem izvirzītajiem administratīvajiem kritērijiem, tostarp tā ir iekļauta Eiropas Kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR). Šis nosacījums tika izvirzīts, lai nodrošinātu studiju kvalitātes izvērtēšanas procesu atbilstību starptautiskajiem ārējās kvalitātes nodrošināšanas labākās prakses standartiem. Izvērtētajos kvalitātes kritērijos ASIIN saņēma vērtējumu 31,6 punkti no 35 iespējamiem, pavēstīja ministrijā.

Ministrijā norādīja, ka 1999.gadā dibinātā ASIIN, piedaloties aptuveni 3000 studiju programmu akreditācijā 18 valstīs, ir uzkrājusi lielu pieredzi un ieguvusi labu starptautisku reputāciju augstākās izglītības kvalitātes izvērtēšanā. ASIIN esot tiesības veikt studiju programmu akreditāciju arī Holandē un Šveicē. Kā akcentēja IZM, ASIIN ir vienīgā Eiropas aģentūra, kas pilnvarota vienlaikus piešķirt trīs Eiropas kvalitātes zīmogus inženierzinātņu, ķīmijas un informātikas jomās.

Noslēdzot deleģēšanas līgumu par projekta īstenošanu, konkursā uzvarējusī institūcija iegūs tiesības organizēt augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu un studiju programmu licencēšanu atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem un deleģēšanas līgumam. Konkursa nolikumā IZM paredzējusi, ka akreditācijas organizētājam Rīgā ir jāizveido filiāle un tā jāpārreģistrē Latvijas valsts īpašumā pēc trīs darbības gadiem. Tādējādi Latvijas valsts iegūs savu aģentūru, ko reģistrēt EQAR.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv