Luāras ielejas pilis

Apollo
0 komentāru

Vasaras sākums ir īsti piemērots Francijas apceļošanai — daudz saules un ne par karstu, ne par aukstu. Braucam kā vienmēr ar savu mašīnu. Šoreiz Francija vilina ar pasaulslavenajām Luāras ielejas pilīm.

Pilis cilvēkiem un suņiem

Braucot uz Parīzi, N-7 ceļa labajā pusē jau pa lielu gabalu pirmā ar savu greznību lepojas «Chateau du Nozet» pils — tipisks franču buržuāzijas dzimtas privātīpašums, apmeklētājiem slēgts, jo, kā noprotams, te naudu pelna ne jau ar tūristu pievilināšanu. Tobrīd ir klusa novakare, nevienu sargu tuvumā nemana, žogu arī nav un mēs atļaujamies tuvoties šai noslēpumainajai skaisto, senlaicīgo namu grupai. Pils apkārtnē plašajos tīrumos rūpīgi kopti vīna lauki, kur stādījumu rindu nevainojamais taisnums pakalnu nogāzēs veido skaistu zīmējumu. Nekur nemana ne mazākās nevīžības pazīmes — zālieni appļauti, pili apēno simtgadīgi koki, tajos vītero putni, tikai tālumā dzirdams lielceļa troksnis.

Cituviet gadījās iegriezties Suņu pils parkā, kura galveno ieeju rotā nevis bieži redzētie lauvu tēviņu atveidi, bet akmens suņi. Nav ilgi jāgaida, kad uzrodas arī dzīvie suņi, pēc dabas lādzīgi radījumi, kas riešanu aizstāj ar uzcītīgu rokas laizīšanu, radot noskaņu, kādā justos vācu barons, kuram pie piedurknes pieklupis padevībā iedīdīts rokas bučotājs zemnieks. Pils suņu barvedi saimnieks sauca vārdā Feops — labs vārds, jo īpaši pils sargsunim. Padomāju: nav taču nekāds joks mūsdienās uzturēt pili — dārznieki, istabas meitas, pavāri, slaucītāji, labotāji, krāsotāji un vēl daudz kas cits. Vai pils ar savu greznumu spēj to atpelnīt? Vai es kļūtu laimīgs, ja kāds man uzdāvātu pili un liktu par to gādāt?

Gredzens laimīgajam atradējam

Nedaudz novirzoties no Luāras ielejas, apmeklējam Fontenblo, ko dēvē par renesanses brīnumu. Tur atrodas bijusī Francijas karaļu atpūtas rezidence un izpriecu vieta ar senlaicīgu pili un dārziem. Tur arī franču gleznotāju, 19. gadsimta Barbizonas glezniecības virziena pārstāvju iecienīta daiļrades vieta. No Fontenblo līdz Parīzei vairs tikai nieka 60 kilometri, bet turp nebraucam, meklējam mierīgākus ceļus un klusākus plašumus. Pie slavenās pils esam nonākuši otrdienā, kad tā slēgta — brīvdiena. Neko darīt. Pils ansamblis ir interesants arī no ārpuses un apskatei brīvi pieejams plašais angļu stila parks. Nav ļaunuma bez labuma — ietaupās 20 eiras degvielas iegādei, kas citādi būtu iegūlušas pils kasē, un nav arī problēmu ar autostāvvietas atrašanu.

Blēži var uzrasties visur, pat jaukajā Francijā. Fontenblo tāds uzrodas. Par laimi, lādzīgs. Neuzkrītoši nomet uz ietves platu, bezgaumīgu laulības gredzenu, pēc skata it kā no zelta, un augstsirdīgi mudina to pacelt kā veiksmīga atradēja guvumu, ieteic uzlaikot. Atcerējos: «Katrā paradīzē ir sava čūska» un, teikdams «mersi», lieku saprast, ka nekāds darījums nesanāks. Atdodu jauneklim viņa piedāvāto vizuli un ar zīmēm rādu, ka saruna ir galā. Palika sajūta, ka šī bija tā retā reize, kad valodas neprasme palīdzēja neiekulties nepatikšanās.

Karaliskās pilis

Šambora — tūrisma literatūrā izslavēta kā varenākā no Luāras pilīm, franču renesanses arhitektūras augstākais sasniegums. Tā celta laikā no 1519. līdz 1685. gadam kā medību pils karalim Fransuā I (1494–1547). Pilī 440 istabas, 80 kāpnes. Pils ir valsts īpašums, ieeja maksā 5 eiras. Pilij apkārt kanāli, pa kuriem tos, kuriem nav naudu kur likt, vizina ar laivu. Taču pils tuvējā apkārtne ir visai vienmuļa, lai neteiktu garlaicīga. Salīdzinājumā ar Fontenblo tā nav īpaši kārtīgi sakopta. Uzreiz redzams, ka šai vietai ikdienā brāžas pāri ļaužu tūkstoši. Zālieni nostaigāti, putekļaini, izbraukāti ar spēkratiem. Līdzās pilij uzkalnā maza baznīca ar dzidri skanošu zvanu.

Luāras ielejā lepnu piļu ir bez skaita. Cenšamies atrast ceļu arī uz tādām, kuras ir mazāk apmeklētas. Viena no tādām ir «Beautregard» pils. Tā atrodas senas karaļu galvaspilsētas Bluā tuvumā. Tā savā laikā bijusi Francijas galvenā intrigu vieta, slavena ar nostāstiem par baisiem notikumiem. Turpretī «Beautregard» atgādina īpašumu, kas pieder nabadzīgam bagātniekam, kuram dzīvi sarūgtina nemitīgā cīņa ar materiālām grūtībām. Laikam tādēļ no pils parka apmeklētājiem viņš ņem, cik var, tas ir, 6,50 eiras no personas, bet pašā pilī apmeklētājus nelaiž.

Kilometrus desmit uz priekšu ir Ševernī pils (ieeja — 6,10 eiras) — ļoti interesanta 17. gadsimta celtne, kas visumā saglabājusi savu sākotnējo izskatu, jo nav ne restaurēta, ne pārbūvēta. Pilī apskatāma interesanta bagāto ļaužu sadzīves ekspozīcija. Apkārtnē plašs angļu stila parks, medību suņu apartamenti.

Šenonso pils — (privātīpašums, ieeja 8 eiras) franču renesanses pērle, manuprāt, interesantākā no Luāras ielejas pilīm, būvēta uz tilta pār Šēras upi. To sauc arī par dāmu pili, jo tās 400 gadu pastāvēšanas laikā te valdījušas sešas slavenas dāmas: Diāna de Puatjē, karaliene Katrīna Mediči (1519–1589), Luīze Dipēna un citas. Karaļa Fransuā I dēls karalis Indriķis II (1518–1559) Šenonso pili uzdāvināja savai favorītei Diānai de Puatjē. Pēc karaļa nāves viņa atraitne Katrīna Mediči piespieda Diānu tai uzdāvināto pili atdot atpakaļ karaļnamam un sāka pili veidot pēc sava prāta. Tā nav liela, bet izsmalcināta. Šajā pilī nepārprotami jūtama gudras un ar labu gaumi apveltītas sievietes roka. Pie pils iekopts brīnišķīgs daiļdārzs franču stilā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv