LVĢMC šā gada laikā varētu nonākt līdz maksātnespējai Papildināts

Apollo
14 komentāri

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram (LVĢMC) šā gada laikā var draudēt maksātnespējas pieteikšana, kas būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un pašreizējās centra valdes nesaimnieciskās rīcības rezultāts, atzīst bijušais LVĢMC vadītājs Andris Leitass.

LVĢMC šā gada laikā varētu nonākt līdz maksātnespējai

Foto: Reinis Oliņš/Apollo

Aģentūras LETA rīcībā ir nonācis Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgums starp VARAM un LVĢMC, kurā iekļautas tādas izmaksu un ieņēmumu pozīcijas, kas var novest līdz vairāku simtu tūkstošu latu iztrūkumam, līdz ar to LVĢMC kā parādniekam var pieteikt kapitālsabiedrības maksātnespēju.

Leitass sarunā ar aģentūru LETA stāstīja LVĢMC budžetu ik gadu veido divas komponentes - viena ir valsts budžeta dotācija, kas šogad ir 1,76 miljoni latu, un otra daļa ir ieņēmumi no pašu sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ministrija ar LVĢMC slēdz deleģējuma līgumu, kurā nosaka veicamos uzdevumus un akceptē to izmaksas. Leitasam, analizējot šo informāciju, ir radies secinājums, ka faktiski tajā ir ieplānots grūti novēršama bankrota scenārijs.

Piemēram, lai segtu visas izmaksas un strādātu ar peļņu, to ieguldot attīstībā un darbinieku materiālajā stimulēšanā, ieņēmumiem gadā būtu jāpārsniedz 4,27 miljonus latu, taču saskaņā ar šo līgumu, plānotie ieņēmumi tiek lēsti 3,23 miljonu latu apmērā, kas nozīmē, ka šo gadu plānots noslēgt ar 1,04 miljonus latu lieliem zaudējumiem. Šis fakts gan neesot kritisks, jo lielākā zaudējumu daļa ir no pamatlīdzekļu nolietojuma. Proti, ja pamatkapitāls ir 17 miljonu latu vērtībā, no kuriem lielākā daļa ir peļņu nenesošs un veido tikai amortizāciju un izmaksas tā uzturēšanai, pozitīva peļņa nav iespējama.

Viens no iemesliem, kas novedīs līdz maksātnespējai, ir naudas plūsmas bilance. Pēc Leitasa domām, VARAM ir veikusi apšaubāmas manipulācijas ar valsts piešķirto budžeta dotāciju. VARAM šā gada budžetā ir prasījusi papildu līdzekļus virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringa atjaunošanai, un ir saņemti 598 508 latu, taču saskaņā ar deleģējuma līgumu izmaksas šādām darbībām ir krietni vien mazākas - pazemes ūdens kvalitātes monitoringa izmaksas ir aprēķinātas 12 406 latu apmērā, bet virszemes ūdens kvalitātes monitoringam - 44 930 latu. Leitass gan minēja, ka pie šīs programmas var pievienot vēl kādas darbības, piemēram, virszemes vai pazemes ūdeņu kvantitātes monitoringu, taču tas jebkurā gadījumā neizmaksās gandrīz 600 000 latu. Tas nozīmē, ka budžeta korekcijas rezultātā deficīts kopējo izmaksu segšanai palielināsies par konstatēto summu.

Neatbilstošs esot arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu izlietojums. LVĢMC par struktūrfondu līdzekļiem iegādāto aparatūru piecus gadus nedrīkst izmantot komerciālos nolūkos, taču no līguma izriet, ka to ir daļēji paredzēts izmantot komerciāliem mērķiem - to Leitass secinājis no līgumā minētajām saistībām.

Vēl viens nenovēršamās maksātspējas iemesls esot realizācijas tirgus sašaurināšanās un ieņēmumu zaudēšana. Tam iemesls esot LVĢMC jaunās vadības neprasme sarunu procedūrās par pakalpojumu pārdošanu un elastīgas cenu politikas piemērošanā. Jau tagad sadarbību ar LVĢMC pārtraucot plašsaziņas līdzekļi, kā arī līgumu pārtraukusi ir Rīgas brīvosta, kas noved pie ienākumu samazināšanās. Savukārt neskaidrības ir par turpmāko sadarbību ar «Latvijas Gaisa satiksmi», ar ko LVĢMC līdz šim bija viens no apjomīgākajiem līgumiem. «Latvijas Gaisa satiksmei» piedāvāts jauns līgums par pakalpojumu sniegšanu un tas ir aptuveni 400 000 latu vērtībā, lai gan līdz šim slēgts līgums par aptuveni 91 tūkstoti latu, stāstīja Leitass, Arī deleģējuma līgumā ir norādīts, ka aviācijas meteoroloģijas izmaksas ir 93 207 latu apmērā. Leitass pieļauj, ka piedāvātajā jaunajā līgumā ir iekļautas tādas izmaksu pozīcijas, kas uz aviācijas meteoroloģiju nemaz neattiecas. Par to ir ierosināts audits, ko pasūtījusi Civilās aviācijas aģentūra. Pēc viņa domām, maz ticams, ka šādu līgumu akceptēs.

Šādu piemēru par nesaimniecisku rīcību esot daudz, arī saistībā ar papildu peļņas gūšanu no LVĢMC pārziņā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kas paredzēta īpašā stratēģijā, taču, pēc Leitasa domām, stratēģija ir balstīta uz absurdiem un no realitātes visai attālinātiem pieņēmumiem, piemēram, par ēku pārdošanu par neadekvāti augstu cenu vai viesu nama ierīkošanu kādā laboratorijas ēkā Kurzemē.

Bijušais LVĢMC vadītājs prognozē, ka, rodoties vairāku simtu tūkstošu latu iztrūkumam, šā gada laikā tiks pieprasīta LVĢMC maksātnespēja. Tas gan, viņaprāt, neesot ministrijas tiešais nodoms, bet gan tās būs neprasmīgas rīcības sekas.

Kā viens no veidiem, kā varētu paglābt kapitālsabiedrību no maksātnespējas, būtu tās reorganizēšana, kapitālsabiedrību likvidējot. Taču, kā liecinot prakse, lai likvidētu kapitālsabiedrību, ir nepieciešami vismaz seši līdz astoņi mēneši, taču, visticamāk, ka šajā laikā jau iestāsies LVĢMC maksātnespēja. Neesot arī iespēju šo centru nodot privātajam komersantam, bet gan tikai kādu daļu, taču ar to daudz nevarēšot nopelnīt. Visu LVĢMC privātajam sektoram nav iespējams nodot, jo centrs sniedz pakalpojumus, kas ir saistīti ar valsts drošību, - tie ir pakalpojumi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un pakalpojumi, kas saistīti ar radioaktīvo vielu uzturēšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka bijušā valsts SIA «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs» (LVĢMC) direktora Andra Leitasa izplatītā informācija par LVĢMC iespējamām finanšu problēmām ir nepatiesa.

«Finanšu problēmas LVĢMC pastāvējušas jau kopš uzņēmuma izveides,Leitasam ilgstoši vienpersoniski vadot kapitālsabiedrības valdi. Daļa no problēmām ir izveidojusies objektīvu iemeslu dēļ, valstij samazinot ieguldījumus vides monitoringa programmā, daļa saistīta ar trūkumiem nekustāmo īpašumu un citu aktīvu pārvaldībā, kā arī saistīta ar finanšu darījumu struktūru. Par situāciju, problēmām un to iespējamiem risinājumiem šajā kapitālsabiedrībā informējām valdību jau šā gada sākumā,» atzīmē VARAM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.

Viņš uzsver, ka informācijai par LVĢMC maksātnespēju nav nekāda pamata.

«Leitasa pausto nepatieso informāciju iespējams vērtēt tikai kā vēlmi ietekmēt un vienlaikus diskreditēt jauno LVĢMC valdi», norāda Spiridonovs.

Piemēram, nepatiesa ir publiski paustā informācija, ka valsts budžetā atvēlētie 598 508 latu Monitoringa programmai ir izlietoti neatbilstoši mērķim. VARAM uzsver, ka no šīs summas 86 400 latu piešķirti Latvijas Hidroekoloģijas institūtam monitoringam piekrastes ūdeņos un jūrā, pārējo summu - 512 108 latu apmērā saņēma LVĢMC, lai nodrošinātu starp VARAM un LVĢMC noslēgtā deleģēšanas līguma uzdevuma «Vides monitoringa un vienotas vides informācijas sistēmas veidošana» izpildi*.

Vienlaikus VARAM noraida visus pārmetumus saistībā ar LVĢMC nekustāmā īpašuma izmantošanas mērķiem, kuri nav saistīti ar kapitālsabiedrības funkcijām.

VARAM šobrīd turpina aizsākto diskusiju par efektīvu LVĢMC nekustāmo īpašumu pārvaldību, un izvēlētos risinājums plānots apspriest ar Pārresoru koordinācijas centra vadīto darba grupu, kas izveidota, lai nodrošinātu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformas kopējo virzību un izvērtētu nepieciešamību saglabāt valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās atbilstoši Publisko personu komercdarbības koncepcijai.

Tāpat šīs darba grupas ietvaros šobrīd nolemts, ka LVĢMC pagaidām saglabājams esošais statuss un kapitāla daļu turētājs.

Savukārt saistībā ar izskanējušiem nepatiesajiem apgalvojumiem saistībā ar LVĢMC finanšu darījumiem ar citiem partneriem, Spiridonovs uzsver: «Audita, kas ierosināts pēc VARAM iniciatīvas, mērķis ir noteikt šī meteoroloģiskā pakalpojuma patiesās izmaksas, kas VARAM skatījumā, iespējams, vairāku gadu garumā bijušas mākslīgi pazeminātas».

Tāpat VARAM atgādina, ka Valsts kontrole revīzijas laikā ir konstatējusi, ka LVĢMC sniegusi atsevišķus pakalpojumus zem to pašizmaksas, vienlaikus kropļojot tirgu un radot finanšu zaudējumus.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv