Mahinācijas jaunajos ciematos

Apollo
0 komentāru

Ir nopietnas aizdomas, ka vairākus sapnīšu ciematus piemeklēs vkladčiku firmu liktenis.

Teritorijas izmantošanas plānu trūkums pašvaldībās pavēris ceļu dažādām mahinācijām jauno projektu celtniecībā. Bieži rodas problēmas ar infrastruktūras nodrošināšanu un negaidītu būvniecību kaimiņos.

Lielākā daļa pašvaldību Latvijā jau ir sākušas teritorijas plānojuma izstrādi, kas paredz arī jauno ēku būvniecības noteikumus, nosakot, kur un kādas objektus drīkstēs būvēt un arī to, kā tiks attīstīta infrastruktūra attiecīgajā teritorijā. Taču pagaidām jauno projektu būvniecība nereti notiek diezgan haotiski. To apliecina konferences Teritorijas plānojums — priekšnoteikums ilgtspējīgai attīstībai dalībnieku diskusija.

Tā kā nav vienotu vadlīniju, katrs jaunbūvju projekts tiek izskatīts atsevišķi, un pēc tam rodas situācijas, kad privāto māju teritorijai pēc dažiem gadiem blakus uzbūvē, piemēram, rūpnīcu. Vai arī — mājas tiek sabūvētas, bet nav uzcelts bērnudārzs, kur jaunie teritorijas iedzīvotāji varētu atstāt savus bērnus.

Lielas problēmas esot ar infrastruktūras attīstību, kas būtiski ietekmē nekustamā īpašuma vērtību un kuras attīstībā pašvaldībām ir nozīmīga loma. Kā uzsvēra Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne, pašvaldībām ir tiesības pieprasīt, lai jaunajos ciematos attiecīgās teritorijas attīstītājs jau pirms dzīvojamo māju būvniecības uzsākšanas vispirms nodrošina gan ceļus, gan visu pārējo nepieciešamo infrastruktūru (piemēram, elektrību, ūdeni). Ne visas pašvaldības to izmanto. Turklāt arī gadījumos, kad projekta attīstītājs par savu naudu izbūvēto infrastruktūru būtu gatavs uzdāvināt pašvaldībai, tā finansējuma trūkuma dēļ atsakās no infrastruktūras pārņemšanas un uzturēšanas. Ievērojamas problēmas rodas, ja jauno ciematu attīstītāji pārdod tikai apbūves gabalus, jo tad pārdevēji bieži nenodrošina infrastruktūras attīstīšanu. Cilvēki bieži tiek apkrāpti, jo projekta attīstītājs netur savus solījumus attiecībā uz infrastruktūras attīstību, ko nereti ir izvairījies definēt līgumā. Kā pastāstīja a/s «Nord/LB» Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis, parādījusies tendence veidot privātmāju apbūvi jaunajos ciematos uz bijušās lauksaimniecības vai meža zemes — tā saucamajās pļavās pie Rīgas. Bieži vien projekta realizētājiem neesot pašiem sava finansējuma, bet projekts tiek īstenots, izmantojot iedzīvotāju samaksāto naudu, kuru viņi savukārt liela daļa ieguvuši, ņemot kredītu. Taču šajā gadījumā pastāv liels risks, jo esot diezgan liela iespēja, ka projekts var netikt realizēts vispār. Pircēji šādiem projektiem tiekot pievilināti ar agresīvu mārketingu un salīdzinoši «lētām cenām», kā arī solījumiem izveidot infrastruktūru.

Savukārt a/s «Kolonna» valdes priekšsēdētājs Ints Krievkalns uzsvēra, ka šāda situācija nekustamo īpašumu tirgū, pārdodot maldinoši lētus apbūves zemes gabalus, jau ir izkropļojusi konkurenci un vairāki tirgus spēlētāji jau iet prom no šī tirgus.

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas prezidents Edgars Šīns uzsver, ka nav institūcijas, kurā iedzīvotāji varētu saņemt pilnīgu informāciju par projekta attīstības perspektīvām, lai nekļūtu par mahināciju upuriem. Kā uzsver I. Vamzis, no pirmā acu uzmetiena nav iespējams pateikt, vai projekts ir kvalitatīvs, — ir nepieciešamāka dziļāka analīze, piemēram, finansējumam. Lai aizsargātu pircējus no apkrāpšanas, tiek ieteikts valstij noteikt stingrākas prasības jauno projektu attīstītājiem, pieprasot garantijas un nosakot sodus. Jau tiekot plānots likumdošanā noteikt, ka investors dzīvojamā ciemata projektu varēs attīstīt, tikai nodrošinot infrastruktūras izveides plānu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.10.2017
Ienākt apollo.lv