Maija Tīruma: Olimpiskās spēles nebija mans pašmērķis Attēlu galerija Intervija

Apollo
32 komentāri

Aizvadītajā nedēļā kamaniņu braucēja Maija Tīruma paziņoja par sportiskās karjeras beigšanu. Aiziet no sporta ne vienmēr ir viegli, bet, ja tev priekšā ir olimpiskās spēles, tas ir divreiz grūtāk. Maija atzīst, ka laist muļķi nav vērts, jo būt Sočos 2014 ķeksīša pēc nav viņas interesēs. Vieta otrajā desmitniekā ir daudz reižu izgaršota, bet konkurēt ar līderēm patlaban nav viņas spēkos. Nevajag sevi mānīt, apmēram tā saka simpātiskā sportiste.

- Aizeju ne tikai veselības dēļ, bet fakts, ka pēdējā laikā man diezgan daudz sanāca cīnīties ar veselības likstām. Nesanāca uzlabot fizisko kondīciju, bet nācās domāt par veselības uzlabošanu un šādā situācijā tu nevari domāt par profesionālo sportu.

- Rudenī teici, ka pieļauj iespēju, ka varētu aiziet pēc nākamās sezonas, ja tās laikā un Soču olimpiādē nebūs labi rezultāti. Taču sanāk, ka no sporta aizej pēc šīs sezonas...

- Jā, sanāk ātrāk. Precīzi neatceros, kā teicu, bet bija doma, ja es netieku piecpadsmitniekā, tad neredzu jēgu turpināt braukt. Tā arī notika un šis ir vēl viens iemesls, kāpēc es izdomāju, ka jāliek ragavas nost. Es jūtu, ka nevaru iespraukties pirmajā desmitniekā un aizbraukt uz vēl vienām olimpiskajām spēlēm nav mans pašmērķis. Ja brauktu, tad ar mērķi iekļūt vismaz labāko astotniekā. Taču, redzot tās meitenes, kuras šobrīd cīnās par desmitnieku, un viņu ir ļoti daudz, es nejūtu sevī spēkus, lai ar viņām cīnītos.

- Tātad olimpiskās spēles tev nebija motivācija palikt vēl vienu gadu?

- Aizbraukt vienkārši uz spēlēm - tā man nebija motivācija. Šobrīd pareizāk ir atkāpties un dot iespēju aizbraukt kādai jaunai meitenei, kura varbūt neuzrādīs rezultātu, kādu es varētu sasniegt, bet viņai tā tomēr būs liela pieredze, kas noteikti noderēs.

- Varbūt varēji jaunajā sezonā sākumā paskatīties uz ko esi spējīga un tad pieņemt lēmumu?

- Ja es to darītu, tad man visu vasaru būtu smagi jātrenējas un par to jādomā, jo nevar tā - septembrī, oktobrī piedalīties dažās sacensībās, bet vēlāk mest mieru.

- Šis tev bija smags lēmums, ilgi domāji par to?

- Jā, kādu laiciņu domāju, tas netika izlemts vienā dienā. Protams, smags, jo kamaniņu sportā pavadīti 15 gadi, līdz olimpiskajām spēlēm palicis viena gads... Ir drusku žēl, bet no otras puses ieslēdzās loģiskais saprāts, jo vai vērts mocīt sevi un tērēt savu laiku?

-  Ar kādu konsultējies, izlemjot par šādu soli?

- Nē, es šādos lēmumos īpaši ne ar vienu nekonsultējos.

- Bet tu taču kamaniņu sporta aprindās paliksi?

- Nē. Varu teikt to, ka par treneri noteikti nestrādāšu, to jau es zināju sen. (Smejas) Bet ir man šādi tādi darba piedāvājumi, taču uzreiz es tos nevēlētos atklāt.

- Saistībā ar kamaniņu sportu?

- Nē, ar kamanām tas gan nav saistīts.

- Tad jau laikam ar adīšanu vai tamborēšanu?

- (Smejas) Nē, arī ar šīm lietām tam nav nekāda sakara.

- Tuvākajos gados kamaniņu sportā tevi neredzēsim?

- Es būšu kā līdzjutēja un Elīzas Tīrumas māsa, bet tas laikam arī viss. Atis Strenga izteica piedāvājumu, ka es varētu palīdzēt Siguldā organizēt Eiropas čempionātu un varbūt palīdzēšu.

- Bet, ja tev, Maija, zvanīs no Krievijas un sauks uz turieni?

- Es nemāku krieviski runāt. (Smejas)

- Acīmredzot, tev nav un neko arī nevar pārmest - šis ir bijis īstais brīdis, kad aiziet prom.

- Jā, tieši tā. Pēdējās divas sezonas ir bijušas sliktākās manā karjerā un arī saņemties psiholoģiski nav viegli.

- Tev ir dota iespēja pateikt paldies...

- Vēlos visiem pateikt paldies - treneriem un komandai, jo strādājām visi kopā. Liels paldies arī Raivim Aršavskim, kurš mani trenēja aizvadītajā sezonā un viņa priekšā jūtos visvairāk vainīga, ka izlēmu netrenēties, jo viņš tiešām daudz domāja saistībā ar Sočiem. Arī ģimenei, draugiem, radiem - viņi visu laiku bijuši kopā ar mani un šis lēmums bija negaidīts.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv