Mainīgie laikapstākļi mulsina meža iemītniekus

Apollo
7 komentāri

Pēdējo gadu laikā Latvijā vērojama temperatūras paaugstināšanās tieši ziemas mēnešos. Piedzīvojam netipiski siltas ziemas, kas ar sniegotām kupenām mūs lutinājušas arvien retāk. Tomēr šajā ziņā Latvijas laikapstākļi nav unikāli, jo laika gaitā iegūtie dati liecina, ka līdzīga situācija novērojama arī citviet Eiropā un pasaulē. Ik dienu rūpīgi pētot notikumus dabā, dabas vērotāji ir veikuši dažādus secinājumus par to, kāds līdz šim bijis 2017. gads.

Mainīgie laikapstākļi mulsina meža iemītniekus

Foto: Always Shooting, CC BY-SA 2.0

Latvijā janvāris izcēlās gan ar nepietiekamu salu, gan trūcīgu sniega segu. Gaisa vidējā temperatūra par pus grādu pārsniedza mēneša normu un  bija vien -2,7°C. Turpretim maksimālā gaisa temperatūra uzkāpa līdz pat +7,3°C, bet februārī sasniedza jau +8,8°C! Pārliekais siltums ziemā priekšlaikus modināja vairāku sugu bezmugurkaulniekus. Pagājušajā ziemā nereti bija manāmi kustīgi kukaiņi un citi nelieli radījumi, tiesa liela daļa no viņiem gāja bojā, atkal iestājoties dzestrākam laikam. Siltā ziema «sagrozīja galvu» arī dažiem augu valsts agrajiem ziedētājiem – vēlāk nekā parasti uzziedēja gan zalktenes, gan lazdas.

Pavasaris ieradās negribīgi un gausi. Martā mēneša vidējā gaisa temperatūra tikai nedaudz pārsniedza +2°C, tātad astronomiskā pavasara pirmais mēnesis arī izrādījies siltāks nekā parasti. Tomēr fenoloģiskais pavasaris, kad plaukst pirmie ziedi un gājputni atgriežas no ziemošanas vietām, atnāca krietni vēlāk nekā ierasts, jo aprīlis izrādījās par vismaz pusotru grādu dzestrāks. Diennakts vidējā āra gaisa temperatūra tikai mazliet pārsniedza +4°C .

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, zema gaisa temperatūra tika reģistrēta ne vien aprīlī, bet arī maijā. Maijā Latvijā tika pārspēti trīs un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Krita arī 25 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +28,4°C, bet minimālā – tikai -6,1°C.

Ja laika apstākļi »neniķojas», maija otrajā pusē Latvijā ir sastopams pilns ligzdojošo putnu klāsts. Īpatņiem, kas jau ligzdo, beidzot pievienojas arī pēdējie no siltajām zemēm atceļojušie gājputni – tie, kuru pamatēdienu veido lidojošie kukaiņi. Šogad putnu atgriešanās periods ieilga līdz pat jūnijam. Neskatoties uz vēlo atgriešanos, gājputni tāpat nejutās omulīgi, jo jūnijs tos sagaidīja ar dzestrumu.

Jūnijs Latvijā izrādījās jau trešais mēnesis, kurā vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Novērojumu dati liecina, ka laiks izrādījies ne vien par nepilnu grādu aukstāks, bet dažviet arī lietaināks.  Jūnija vidējā gaisa temperatūra bijusi ap +14°C. Salam sasniedzot -1,3°C, uzkrītoši tika pārspēts minimālās gaisa temperatūras rekords. 

Līdz šim par gada viskarstāko mēnesi valstī ir atzīts jūlijs.  Šogad tas iesākās ar vēsu laiku, kas turpinājās apmēram trīs nedēļas. Jūlijā visus pārsteidza arī salnas – temperatūra zāles augstumā jūlija sākumā pamanījās noslīdēt pat zem nulles. Pēdējā mēneša nedēļa patīkami iepriecināja visus, kas tik ļoti gaidīja vasarīgu laikapstākļu iestāšanos, jo gaisa temperatūra pakāpās augstāk, nekā iepriekš, un iestājās mērens siltums. Gaisam uzsilstot, atkal un atkal bija iespējams pārliecināties par to, ka kukaiņi tiešām ir sastopami visur un dažādās attīstības stadijās. Visur redzamie kustoņi ar savu aktivitāti apliecināja, ka ir dominējošā dzīvnieku klase uz Zemes.

Tā vien šķiet, ka jūlija siltums modinājis arī putnu vēlmi dziedāt. Gandrīz visu sugu vecie tēviņi jūlijā savas šī gada kāzu dziesmas jau bija nodziedājuši, bet jaunie vēl nebija sākuši vingrināties dziedāšanā. Vien šur tur pa kādai dziesmiņai. Pašlaik putnu savstarpēja sasaukšanās dzirdama malu malās. Visur dzirdami un redzami gan dažādu sugu vecie, gan jaunie – šogad pasaulē nākušie putni.

Līdz ar vasaras nogali ir iestājies sēņu laiks, bet ievērojamā daudzumā pagaidām var ievākt galvenokārt  gailenes. Īstais citu sēņu vākšanas periods vēl priekšā. Šur tur gadās manīt kādu beciņu, baraviciņu, bērzlapi vai zemestaukus.

Ogotāji zina, ka meža zemeņu ogu laiks noslēdzies un aveņu raža nav bijusi iepriecinoša. Tomēr meža velšu vācējiem našķu netrūkst: joprojām ieraugāmas spradzenes, nobriedušas kaulenes, jau ir atrodamas lācenes, vietām zilenes, protams, ir arī mellenes un brūklenes, tāpēc meklēsim atbilstošu apģērbu un dosimies lasīt meža labumus!

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

23.09.2017
Ienākt apollo.lv