Maizītim nav ziņu, ka politiķi izvairītos liecināt «Parex» lietā

Apollo
0 komentāru

Ģenerālprokuratūra «Parex bankas» pārņemšanas lietā jau nopratinājusi 31 amatpersonu un politiķi, žurnālistiem pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru pastāstīja ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Maizītim nav ziņu, ka politiķi izvairītos liecināt «Parex» lietā

Foto: Ieva Čīka/LETA

Viņš atzina: viņa rīcībā nav informācijas, ka kāds no uzaicinātajiem nebūtu ieradies vai atteicies sniegt liecības un tādēļ būtu vajadzīgi kādi piespiedu pasākumi.

Prokuratūra lietu izmeklē jau divus mēnešus, un nav zināms, kad izmeklēšana noslēgsies, teica Maizītis, piebilstot, ka «tuvāko mēnešu laikā to nav iespējams pabeigt». Lietā pagaidām nevienam nav piemērots aizdomās turamā statuss.

Ģenerālprokurors arī nedomā, ka lietas izmeklēšana varētu ievilkties politiķu nostājas dēļ, bet drīzāk tāpēc, ka ir daudz darba un izmeklēšanas versiju. Ar šo «Parex» lietu strādā Ģenerālprokuratūras Svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļa triju prokuroru sastāvā.

Vēl Maizītis pavēstīja, ka informējis Valsts prezidentu par tā dēvēto Lemberga stipendiātu lietu.

«Es informēju prezidentu, kāda ir situācija saistībā ar Ventspils uzņēmumu virzību. Viena lieta ir tiesā, kā zināms, un vairākas lietas tiek izmeklētas prokuratūrā,» sacīja Maizītis.

Uz jautājumu, vai kāda lieta nav pavirzījusies tiktāl, lai varētu nodot tiesai, Maizītis atbildēja: «Izmeklēšanas interesēs es neesmu par to gatavs tagad runāt — ne par lietu, ne par epizožu skaitu, bet tās ir vairākas lietas.»

Maizītis, atbildot uz jautājumu par gatavību vēlreiz kandidēt uz ģenerālprokurora amatu, arī atkārtoti norādīja, ka savu lēmumu paziņos pēc atvaļinājuma, kas beidzas 6. janvārī. Viņš piebilda, ka ir gatavs publiski runāt par savu darbību desmit gadu laikā — gan par tendencēm, gan par rezultātiem.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu «Parex bankas» pārņemšanas lietā. Kriminālprocess ierosināts par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā. Kriminālprocess pagaidām sākts vien par faktu, un neviena aizdomās turētā nav. Lietas izmeklēšanai izveidota prokuroru izmeklēšanas grupa. Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Ģenerālprokuratūra ir sākusi amatpersonu nopratināšanu par «Parex bankas» pārņemšanu, taču nav zināms, kad kriminālprocess varētu noslēgties.

Jau pērn decembrī prokuratūrā, visticamāk, pēc toreizējās opozīcijas partijas «Jaunais laiks» Saeimas frakcijas deputāta Ainara Latkovska vēstules tika sākta pārbaude saistībā ar iespējamām nelikumībām ap «Parex banku». Vēstulē deputāts lūdza pārbaudīt «Parex bankas» amatpersonu darījumus ar bankas īpašumiem un aktīviem, tostarp ekskluzīvajām automašīnām.

Savukārt jūlijā pašreizējās valdības finanšu ministrs Einars Repše vērsās ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, kurā lūgts izvērtēt, vai «Parex bankas» pārņemšanā maksimāli tika nodrošinātas valsts intereses un novērstas iespējamās ļaunprātības vai nolaidība. Repše bankas pārņemšanu lūdzis izvērtēt, «atsaucoties uz to, ka publiskajā telpā arvien turpina rasties neskaidrības par nepilnībām «Parex bankas» pārņemšanas procesā, kas izraisījis lielu sabiedrības neuzticību un šaubas». Prokuratūra šo iesniegumu izskatīs jau iepriekš sāktās pārbaudes par «Parex banku» ietvaros.

Vēlāk prokuratūrai tika nosūtīti arī Valsts kontroles revīzijas rezultāti par «Parex bankas» pārņemšanas procesu un valsts atbalsta sniegšanu «Parex bankai», kurā viens no galvenajiem secinājumiem ir, ka process nebija plānveidīgs un mērķtiecīgs. Valsts kontroliere Inguna Sudraba iepriekš paziņoja, ka galvenā atbildība «Parex bankas» pārņemšanas procesā par pieņemtajiem lēmumiem jāuzņemas valdībai.

Savukārt iepriekšējās valdības, kas pagājušā gada nogalē lēma par «Parex bankas» pārņemšanu, pārstāvji pauduši pārliecību, ka bankas pārņemšana notika valsts interesēs.

«Parex banka», kas tobrīd bija otra lielākā Latvijas banka, 2008. gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība, kuru tolaik vadīja Ivars Godmanis (LPP/LC), pērn 8. novembrī pieņēma lēmumu kļūt par «Parex bankas» kontrolpaketes īpašnieci, iegūstot 51% bankas akciju. Savukārt 3. decembrī valdība ārkārtas sēdē jau nolēma pārņemt 84,83% «Parex bankas» akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim atlikušos 34% akciju. Patlaban «Parex bankas» lielākie akcionāri ir Privatizācijas aģentūra un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.10.2017
Ienākt apollo.lv