Māju siltināšana — viens no veidiem, kā cīnīties pret krīzi

Apollo
0 komentāru

Liepājas Nekustamā īpašuma pārvaldes speciālisti apkopojuši datus par vairākām daudzdzīvokļu mājām, kurās pagājušajā gadā ir veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. Apkures sezonas vienā mēnesī — pagājušā gada decembrī — siltinātajās mājās izdevies ietaupīt pat no 35 līdz vairāk nekā 40 procentiem siltumenerģijas.

Māju siltināšana — viens no veidiem, kā cīnīties pret krīzi

Foto: Mr.Thomas , licence

«Dati par piecām siltinātām mājām un dati par piecām mājām, kurās energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi nav veikti, liecina, ka ieguvēji noteikti ir tie, kas mērķtiecīgi uzlabojuši savus dzīves apstākļus,» saka Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Mārtiņš Tīdens.

Viņš uzskata, ka siltinātajās mājās taupa ne tikai siltumenerģiju, bet pieaugusi dzīvokļu vērtība, palielināts ēkas kalpošanas ilgums, samazināts dažādu avāriju risks, sakārtota apkārtējā vide un samazināts izdevumu pieaugumu risks, palielinoties gāzes cenai pasaules tirgū.

Pārvaldes speciālisti salīdzinājuši patērēto siltumenerģiju un apsaimniekošanas maksu par kvadrātmetru atsevišķu sēriju (104., 602., 103., 318.) daudzdzīvokļu māju pāros. Katrā mājas sēriju pārī ir ņemtas divas mājas — viena siltināta, otra — ne — ar līdzīgu dzīvokļu skaitu, kopējo platību un būvniecības gadu.

Secinājums viens — patērētās siltumenerģijas daudzums un izmaksas noteikti ir zemākas mājās, kurās iedzīvotāji bijuši aktīvi un lēmuši par kredīta ņemšanu mājas siltināšanai.

Pašreiz runa ir tikai par viena mēneša — decembra — rādītājiem, taču datus apkopos visas šās apkures sezonas laikā. Piemēram, Siguldas ielā 21 pagājušā gada decembrī siltumenerģijas patēriņš bijis par 35,44 procentiem zemāks nekā Siguldas ielas 27. mājā. Arī kopīgās apkures un apsaimniekošanas izmaksas uz vienu kvadrātmetru pirmajā mājā bijušas zemākas.

Savukārt Dzintaru ielas 86. mājā siltumenerģijas patēriņa samazinājums bijis vēl iespaidīgāks — 43,88 procentu apjomā salīdzinājumā ar tādu pašu māju Dzintaru ielā 88, kas atrodas turpat blakus un kur siltināšanas darbi nav veikti. Arī izmaksas uz vienu kvadrātmetru ir atšķirīgas — par labu Dzintaru ielas 86. namam.

«Mājās, kurās siltināšanas pasākumi vēl veicami, dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki patērē gandrīz divas reizes vairāk siltumenerģijas, nekā vajadzīgs. Līdz ar to viņi baro gāzes piegādātājus, lai gan siltumenerģijas ekonomija un izmaksu samazināšana ļautu atlicināt līdzekļus citiem daudz vērtīgākiem mērķiem,» uzskata M. Tīdens. Viņš domā, ka paveiktais šodien noteikti ļaus ietaupīt arī nākotnē.

M. Tīdens norāda, ka no būvniecības cenu viedokļa patlaban ir vislabākais laiks veikt celtniecības darbus. Arī aptaujātās bankas paudušas gatavību finansēt šādus projektus. Pēc banku vērtējuma, kredīta neatdošanas risks šādos projektos ir niecīgs. Turklāt pašvaldība atbilstoši pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem 2009. gadā piešķir līdzfinansējumu ne tikai energoauditam (50 procentu apmērā), bet arī atmaksā daļu izdevumu (10 vai 30 procentu apmērā) par veiktajiem mājas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
19

2017. gada 19. decembris

Vārda dienas

Lelde, SarmisAlena, Alereins, Alēna, Lelda, Jordisa

Valūtu kursi

19.12.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv