Maksājumu kavējumi stabilizējušies, saglabājušās bažas par nākotni

Apollo
0 komentāru

Pēdējā gada laikā maksājumu kavējumu laiks Eiropā ir samazinājies visos segmentos, bet laikā saņemto rēķinu apmaksas īpatsvars ir pieaudzis - puse maksājumu tiek veikti 30 dienu ietvaros. Tas noskaidrots Eiropas lielākā kredītmenedžmenta uzņēmuma «Intrum Justitia» veiktajā ikgadējā pētījumā Eiropas maksājuma indekss 2010 (EPI), portālam «Apollo» pavēstīja uzņēmuma «Baltic Communication Partners» pārstāve Antra Savleviča.

Maksājumu kavējumi stabilizējušies, saglabājušās bažas par nākotni

Foto: Evija Trifanova/LETA

«Šī dinamika noteikti ir iepriecinoša, ņemot vērā grūto 2009. gadu un ekonomikas lejupslīdes radītos nelabvēlīgo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi,» uzskata Agnese Priedīte, uzņēmuma «Intrum Justitia Latvija:  direktore. Īpaši atšķirība vērojama patērētāju segmentā, kur vidējais maksājuma kavējuma dienu skaits šogad ir 15, salīdzinājumā ar 20 kavētām dienām pērn.

Situācija kavēto maksājumu ziņā salīdzinot ar 2009.gadu ir stabilizējusies, bet nedrošība un bažas par nākotni uzņēmēju vidū saglabājušās. Puse aptaujāto uzņēmēju nesaskata situācijas uzlabošanos maksājumu kavējumu ziņā (salīdzinājumam - pērn tā domāja tikai 17% aptaujāto). Tomēr, savā ziņā uzņēmēji kļuvuši nedaudz optimistiskāki un situācijas pasliktināšanos maksājumu kavējumu ziņā prognozē 31% aptaujāto (pērn 72%).

Riska indekss

Pēc pētījuma datiem, Latvijas riska indekss 2010.gadā ir 157, kas ir par vienu vienību lielāks, nekā pērn, bet salīdzinājumā ar 2008.gadu, audzis par astoņām vienībām (149). Šis rādītājs, tāpat kā pērn, saglabā Latvijai pozīciju tajā segmentā, kad pētījuma autori iesaka obligāti īstenot pasākumus riska samazināšanai.

Augstākie riska indeksi arī šogad ir Portugālei (185), Grieķijai (180), Čehijai (173) un Kiprai (173). Labākie rezultāti un līdz ar to zemākais riska līmenis ir Skandināvijas valstīs - Somijā (125), Zviedrijā (130), Norvēģijā (134), Dānijā (137). Baltijas valstu vidū situācija ir līdzīga - visās trīs kaimiņvalstīs riska indekss šogad nedaudz palielinājies. Lietuvā tas ir 164 (pērn 162), bet Igaunijā - 154 (pērn 152).

«Zināšanas par citu valstu riska indeksu un maksājumu paradumiem konkrētajā valstī ir spēcīgs instruments uzņēmēja rokās,» uzsver Priedīte. «Zinot maksājumu veikšanas termiņus noteiktā valstī, uzņēmējs jau līguma slēgšanas brīdī var paredzēt potenciālos riskus un atrunāt tos līgumā, izvirzīt īpašus maksājumu noteikumus un variēt termiņus, tādejādi mazinot zaudējumus.»

Norakstītie parādi turpina augt

Maksājumu zaudējumi/norakstītie parādi Latvijā turpina palielināties - šogad tie ir 3,5% salīdzinājumā ar 3,3% pērn. Eiropā norakstīto parādu apjoms pēdējā gada laikā pieaudzis par 30 miljardiem eiro, sasniedzot 300 miljardus eiro. Pašlaik Eiropā tiek norakstīti 2,6% transakciju, salīdzinot ar 2,4% 2009.gadā.

Krīze kā mācībstunda

Šīgada pētījumā tika iekļauts arī jautājums par mācībstundām, ko uzņēmēji guvuši, cenšoties saglabāt savu biznesu ekonomikas recesijas laikā. Galvenie secinājumi ir tādi, ka uzņēmēji kļuvuši uzstājīgāki parādu piedziņā un rūpīgāk izvērtē klientu finansiālo stāvokli, līguma nosacījumus pirms sadarbības sākuma, kā arī pieprasa priekšapmaksu. Vienlaikus darbojas arī cilvēciskais faktors un savstarpēja sapratne - aptaujātie uzsver, ka atsevišķās situācijās ir gatavi izrādīt pretimnākšanu un atrast veidu, kā miermīlīgā ceļā vienoties par parāda atmaksas termiņu.

Kaut arī uzņēmēji Latvijā norāda, ka kopumā kļuvuši bargāki pret saviem parādniekiem, vēl joprojām aptuveni 58% aptaujāto nogaida vidēji 93 dienas pirms vērsties pēc palīdzības kredītmenedžmenta kompānijā.

«Intrum Justitia» Eiropas maksājuma indeksu un valsts riska indeksu izstrādā reizi gadā. Pētījums tiek balstīts uz datiem, kas iegūti no vairāk nekā 6000 aptaujātiem uzņēmumu vadītājiem un finanšu direktoriem 25 Eiropas valstīs, un valstu ekonomiskajiem rādītājiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv