Mākslīgie koki varētu glābt pasauli

Apollo
0 komentāru

Lielbritānijas zinātnieki paziņojuši, ka 100 000 mākslīgo koku mežs jau tuvāko 10-20 gadu laikā varētu absorbēt pasaules oglekļa dioksīda izmešus, vēstī raidsabiedrība BBC.

Mākslīgie koki varētu glābt pasauli

Foto: freephoto.com

Šī ir tikai viena no pētnieku piedāvātajām trim idejām, kas apkopotas nesen publicētajā pētījumā.

Priekšlikuma autori no Mehāniskās inženierijas institūta uzskata, ka bez ģeoinženierijas palīdzības klimata izmaiņu apkarošana varētu būt neiespējama.

Pētījumā prezentēts plāns, kā 100 gadu laikā atbrīvot planētu no oglekli saturošiem izmešiem.

Zinātnieku grupas vadītājs Tims Fokss ir pārliecināts, ka ģeoinženierijai jākļūst par galveno līdzekli, ar kuras palīdzību iespējams atrisināt pasaules klimata problēmas.

Intervijā raidsabiedrībai «BBC News» viņš norādīja, ka, lai efektīvi cīnītos ar samilzušo problēmu, jāapvieno spēki, gan samazinot oglekļa izmešu daudzumu, gan efektīvi pielāgojoties klimata radītajām pārmaiņām.

Daudzi vides pētnieki ir pārliecināti, ka līdz vidējās gaisa temperatūras pieaugšanai līdz kritiskajai robežai pasaulei atlikuši vien daži gadu desmiti.

Jaunais pētījums, pēc to autoru domām, ir tikai īslaicīgs risinājums, kas ļautu iegūt mazliet vairāk laika. Tomēr ilgtermiņā ir jādara viss iespējamais, lai samazinātu emisiju daudzumu.

Ir divu veidu ģeoinženierija, stāsta Nems Vons no Austrumanglijas universitātes.

«Pirmā virziena ģeoinženieri strādā pie planētas atdzesēšanas, cenšoties daļu saņemtās saules gaismas raidīt atpakaļ kosmosā. Šā paveida lielākais trūkums ir tas, ka problēma tiek tikai nomaskēta,» viņš ir pārliecināts.

«Savukārt otra tipa ģeoinženieri strādā pie izdalītā oglekļa dioksīda savākšanas un uzglabāšanas,» Vons informē.

No vairākiem simtiem ideju zinātnieku komanda atlasīja trīs praktiskākās un realizējamākās, ņemot vērā pieejamās tehnoloģijas.

Būtisks aspekts priekšlikumu izstrādē bija tas, lai netiktu radīts papildu ogleklis.

Kā informēja Fokss, «mākslīgajiem kokiem jau ir radīti prototipi. Tie ir diezgan novatoriski gan dizaina ziņā, gan to automatizācijas un sastāvdaļu dēļ».

«Pēc neilga laika jau būs iespējams uzsākt to masveidīgu ražošanu un izmantošanu,» Fokss ir cerību pilns.

Mākslīgo koku galvenais uzdevums būs oglekļa dioksīda uzsūkšana no gaisa caur tajos iestrādātajiem filtriem, ko vēlāk varētu atkal izdalīt un uzkrāt.

Pētījuma autori aicina citus zinātniekus izstrādāt atbilstošas iekārtas oglekļa uzglabāšanai.

Fokss norādījis, ka mākslīgo koku prototipi esot aptuveni standarta kuģa konteinera lielumā. Ar tiem iespējams uzkrāt aptuveni tūkstoš reižu vairāk CO2 izmešu, nekā tas ir pa spēkam tāda paša izmēra īstajiem kokiem.

Pētnieku grupa izstrādājusi arī priekšlikumu, kas paredz CO2 izmešu uzkrāšanu uz jumtiem izvietojamos aļģu fotobioreaktoros. Zinātnieki iztēlojušies, ka tie varētu būt caurspīdīgi konteineri, kas ar aļģu palīdzību gaisu attīrītu no oglekļa dioksīda. Šī metode balstīta uz fotosintēzes izmantošanu.

Savukārt trešā ideja paredz saules starojuma daudzuma samazināšanu, atstarojot to atpakaļ kosmosā. Pētnieki uzskata, ka visvienkāršākais ieceres realizācijas veids būtu atstarojošo paneļu uzstādīšana uz ēku jumtiem.

Viņi gan norāda, ka nepieciešama turpmāka izpēte, lai tālāk attīstītu jaunās ieceres. Zinātnieki cer, ka Lielbritānijas valdība investēs 10 miljonus mārciņu (8,02 miljonus latu) ģeoinženierijas efektivitātes, iespējamo risku un izmaksu izpētē.

«Mēs esam pārliecināti, ka izvirzītie praktiskie priekšlikumi būtu jāīsteno. Mūsu idejas varētu būt ikdiena jau pēc 10 līdz 20 gadiem,» nākotnē raugās Fokss.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

19.08.2017
Ienākt apollo.lv