Mana draudzene — depresija

Apollo
0 komentāru

Jebkurš cilvēks kādā dzīves situācijā var justies slikti, bēdīgi vai nomākti.

Mana draudzene — depresija

Foto: www.freephoto.com

Šādas izjūtas ir normāla dzīves sastāvdaļa. Cilvēki dažkārt piedēvē sev depresiju gadījumos, kad patiesībā jūtas vienkārši nomākti. Par depresiju jāsāk domāt gadījumos, kad šīs izjūtas ir stipras, ilgstošas un šķietami nepārejošas. Kad simptomi turpinās ilgāk par divām nedēļām vai/un cilvēkam sāk rasties domas par pašnāvību, palīdzība jāsniedz nekavējoties. Ierasti dzīves notikumi — stress darba vidē, pirms eksāmeniem, kā arī problēmas ģimenē, attiecību veidošanā vai problēmas, meklējot savu identitāti — dažkārt var izraisīt ilgstošus depresijas periodus.

Lai zinātu, kad meklēt profesionālu palīdzību, svarīgi prast atšķirt depresīvas izjūtas, kad ieteicams vērsties pēc palīdzības un atbalsta pie psihoterapeita vai psihologa, no saslimšanas gadījuma — depresijas, kuras gadījumā jāmeklē medicīniska palīdzība, kādu var sniegt ārsts psihiatrs.

Depresijas simptomi

Lai pacientam diagnosticētu depresiju, vismaz divas nedēļas jānovēro kāds no šiem simptomiem:

* nomākts garastāvoklis,
* nespēja izjust prieku (anhedonija).

Kā liecina pētījumi, depresijas diagnosticēšanai ir pietiekami, ja vairāk nekā divas nedēļas viens no minētajiem simptomiem izpaužas kopā ar pieciem citiem šeit minētiem simptomiem:

* nepārvaramu skumju vai baiļu izjūta vai šķietama nespēja izjust emocijas (tukšuma izjūta);
* samazinās baudas izjūta un interese par visām vai gandrīz visām ikdienas darbībām;
* apetītes traucējumi, būtisks svara pieaugums vai zudums; 
* dažāda rakstura miega traucējumi;
* garīgs vai fizisks nogurums, enerģijas trūkums;
* bērniem (pretēji pieaugušajiem) depresija var izraisīt hiperaktivitāti;
* spēcīga vainas apziņa, nevarīgums, bezcerība, mazvērtīguma izjūta, izolēšanās, vientulība un nemiers;
* nespēja koncentrēties veicamajam darbam;
* periodiskas domas par nāvi, pašnāvību;
* pamestības izjūta;
* riebums pret sevi, pašcieņas pazemināšanas, netiek pievērsta uzmanība personiskajai higiēnai, pastiprināta jutība pret trokšņiem un raudulīgums.

Papildu rādītājs var būt pārmērīga narkotiku vai alkohola lietošana. Depresijai pusaudžu vecumā ir īpašs risks izpausties kā specifiskiem uzvedības traucējumiem — nesavaldīgumam, hiperaktivitātei, ēšanas traucējumiem un sevis ievainošanai jeb autoagresijai.

Mīti un aizspriedumi par depresiju un neprecīza tās izpratne

Ļoti svarīgi zināt, ka depresija nav vājuma pazīme! Uzveicot depresiju, nereti cilvēks kļūst psihoemocionāli spēcīgāks un spēj izjust daudzkrāsainākas izjūtu nianses kā pirms saslimšanas.

Depresija Latvijā joprojām tiek uztverta kā nenopietna problēma — «simulēšana», nespēja kontrolēt emocijas, atrisināt dzīves situācijas. Depresija nav tik vienkārši pamanāma kā hroniska astma vai tuberkuloze, taču tā nebūt neprasa mazākas rūpes un ārstēšanu.

No cilvēkiem, kuri piedzīvo depresiju, sabiedrība nereti novēršas, neizprotot, ka ar depresiju slimojošais pasauli redz un uztver izteikti vienaldzīgi — kā attēlu bez krāsām, skaņām un emocijām.

Depresiju iespējams salīdzināt ar cukura diabētu. Līdzīgi kā cukura diabēta slimniekam asinīs trūkst insulīna, depresijas slimniekam smadzenēs dažādu iemeslu dēļ šķiet izsīkušas vielas, kas izraisa prieku, vēlmi dzīvot un darboties. Atšķirība tikai tā, ka depresijas gadījumā process ir atgriezenisks un šī saslimšana ir izārstējama.

Atveseļošanās no depresijas nav tik vienkāršs process, ko var raksturot ar jēdzienu «emocionāli savākties». Dzirdot apkārtējo aicinājumu: «Saņemies taču!» — ar depresiju slimojošais cilvēks saprotot, ka viens to nespēj, un iegrimst vēl dziļākā depresijā. Depresijas gadījumos nepieciešama profesionāla medicīniska palīdzība.

Gados jauni cilvēki bieži nevēršas pēc palīdzības, uzskatot, ka visa dzīve vēl priekšā. Šādos gadījumos svarīgi saprast, ka, depresijas gadījumā nevēršoties pēc palīdzības, ļoti iespējams, ka cilvēka dzīve ir beigusies… Šāda apziņa var jaunieti motivēt vērsties pēc palīdzības pie draugiem, vecākiem, profesionāļiem.

Atveseļošanās

Depresijai ir vairākas ārstēšanas metodes, sākot ar medikamentozu terapiju līdz terapeitiskām sarunām. Dažreiz labāka rezultāta sasniegšanai metodes tiek kombinētas.
Pirmais solis depresijas ārstēšanā — vēršanās pēc palīdzības.

Atveseļošanās pamatnosacījums ir spēja kopā ar medicīnas profesionāļiem atrast terapijas veidu, kas konkrētam cilvēkam palīdz vislabāk.

Katram cilvēkam atveseļošanās no depresijas notiek individuāli. Jebkuram būtu jāmīl sevi pietiekami, lai vērstos pēc palīdzības un dzīvotu piepildītu un laimīgu dzīvi.
Latvijā palīdzību var meklēt pie ģimenes ārsta vai tiešās pieejamības speciālista — psihiatra.

Mīlēsim sevi pietiekami, lai laikus vērstos pēc palīdzības un dzīvotu piepildītu un laimīgu dzīvi.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

22.08.2017
Ienākt apollo.lv