Manas pirmās mīlestības sāpes. 2. Telefonu necelt!

Apollo
0 komentāru

Pēkšņi atcerējos viņa kailo vēderu un lielo, plato, viegli sārto rētu. Kā tā radās? Viņš par to vairākas reizes stāstīja: kādu vakaru viņu sadūris kāds jauneklis. Tolaik Latvijā vēl zēla un plauka rasu naidi. Viņš manās acīs kļuva par varoni. Vienmēr iztēlojos, kā viņš cīnās, kā aizsargā latviešu godu.

Tikai vēlāk uzzināju, ka šī rēta viņam jau ir ļoti sen — kā atgādinājums par kritienu no koka bērnībā. To kādā reizē izstāstīja viņa māsa. Viņa stāstīja ļoti daudz, un tikai tad sapratu, ka puisis ir patoloģisks melis. Viņš meloja par visu, turklāt bez vajadzības. Es saprotu, ja vīrietis kādreiz noklusē, ka bijis kādā krogā kopā ar draugiem vai reiz samīlējis kādu sievieti…

Bet manas pirmās mīlestības meli bija nežēlīgi un nevajadzīgi. Reiz viņš man pastāstīja, ka nomiris viņa tēvs. Zināju, ka ģimeni viņš pametis jau tad, kad bērni bija mazi, taču tik un tā metos mierināt savu mīļoto. Tajā pašā vakarā piezvanīju viņa māsai un uzzināju, ka viņu abu tēvs ir sveiks un vesels.

Kā mūks atmiņās par mani

Visu vakaru domāju par viņu. Riebums mijās ar ziņkārību. Nevarēju izlemt, ko darīt, ja viņš tomēr būs saņēmis manu vizītkarti un man piezvanīs.

Viņš piezvanīja, un es devu savai pirmajai mīlestībai otru iespēju — cerībā, ka viņš ir mainījies. Satikāmies kādā lētā kafejnīcā, kuru izvēlējās viņš. Tēja garšoja pēc hlorēta ūdens, garneļu salātos pavisam noteikti nekad nebija bijušas garneles. Un arī mūsu saruna bija tāda, ka šķita — tā nav realitāte.

Viņš stāstīja, ka visu laiku esot mīlējis tikai mani. Nevienas nopietnas draudzenes, nemaz nerunājot par sievu, viņam nav bijis. Vārdu sakot — visus šos garos gadus viņš esot dzīvojis gluži kā mūks cerībā, ka reiz atkal sastaps mani un spēs atgūt manu uzticību. Viņš stāstīja, ka pa šiem gadiem pabeidzis universitāti, kļuvis par labu speciālistu un strādā prestižā nekustamo īpašumu firmā.

Ieraksts telefonā — necelt!

Klausījos ar pavērtu muti. Šajā stāstā daudz kas šķita neticams, bet nodomāju — cilvēks taču var mainīties! Tajā vakarā aizgājām katrs uz savu pusi, iepriekš nolēmuši atkal satikties.

Jau nākamajā rītā mani mocīja ziņkāre. Piezvanīju uz nekustamo īpašumu firmu, to, kurā viņš it kā strādājot. Un nezin kāpēc mani nemaz neizbrīnīja fakts, ka sekretāre otrā galā paziņoja: cilvēks ar tādu vārdu un uzvārdu te nekad nav strādājis.

Metu kaunu pie malas un piezvanīju puiša māsai. Viņa neslēpa, ka brālis bijis precējies, pirms diviem gadiem izšķīries, atstājot sievu ar diviem bērniem. Protams, nekādu augstskolu viņš nav beidzis un nekad nav strādājis nevienā ar nekustamo īpašumu saistītā uzņēmumā. Viņš ir vienkāršs galdnieks, kam netiek uzticēts veikt smalkus un atbildīgus darbus.

Šo «jaunumu» dēļ nebiju vīlusies. Tikai secināju, ka cilvēki nemainās. Viņa mobilā tālruņa numuru gan neizdzēsu no telefona atmiņas, vien saglabāju to ar ierakstu: «Necelt!»

Viņš stāstīja, ka visu laiku esot mīlējis tikai mani…

Viņš stāstīja, ka visu laiku esot mīlējis tikai mani…

Foto: Inga Kundziņa

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv