«Mani atlaida!» — tipiskākās atlaistā darbinieka kļūdas

Apollo
0 komentāru

No priekšnieka mutes izskanējusi briesmīgā frāze, ka esi atlaists. Tu stāvi kabineta durvīs kā sālsstabs un baidies atskatīties. Pirmais, kas nāk prātā sievietei, ir — sākt raudāt, vīrietim — kādu sulīgi nolamāt. Tu ķer cigareti un skrien ārā. Šķiltavas atsakās darboties, rokas trīc, bet mute pati veras, lai uz kādu izgāztu slimīgo aizvainojumu…

STOP! Pats galvenais tagad ir laikā apstāties, lai izvairītos no tipiskām kļūdām, kas šādā dvēseles stāvoklī tiek pieļautas:

1. «Es aiziešu, bet jūs vēl mani pieminēsiet!» — aiziešanu papildina konflikts, skandāls un asaras.

2. «Es neesmu vainīgs…» — tu uzskati, ka pie atlaišanas ir vainīgi tikai apkārtējie cilvēki, sūdzies par netaisnīgo un cietsirdīgo priekšnieka lēmumu un mēģini visiem pierādīt, cik labs darbinieks esi.

3. «Pēc manis — kaut vai ūdensplūdi!»  — ir cilvēki, kas par savu pienākumu uzskata uz atvadām «ieriebt», visai pasaulei izpaužot sev zināmo konfidenciālo informāciju par uzņēmumu un tā darbiniekiem. Atsevišķi indivīdi ir vēl atriebīgāki  — viņi šos biznesa noslēpumus pārdod.

4. «Darba devējs bez manas palīdzības bankrotēs» — ja jau mani atlaidāt, paši tieciet galā ar jaunajiem darbiniekiem, paši māciet viņus un nododiet visu informāciju, bet es savus profesionālos «knifus» paņemšu līdzi.

5. «Tā man arī vajadzēja! Tas jau bija sagaidāms!» — nereti šādas domas prātā ienāk mazohistiski noskaņotām personām, kas vēl vairāk ieslīgst dziļā depresijā un apātijā.

Kāpēc tā nevajag domāt un rīkoties?

Pirmkārt, jebkura skaļa aiziešana — konflikts, skandāls vai histērijas lēkme — ir sava veida demonstrācija, kurā pret savu gribu tiek iesaistīti vairāki darbabiedri. Visi tiek informēti par tavu aizvainojumu, un tas zināmā mērā pat tevi nomierina: «Lai visi zina, kas viņus sagaida!» Iespējams, kāds kolēģis jūt tev līdzi, tomēr lielākajai daļai, visticamāk, šķitīs nepatīkami iesaistīties šajā situācijā, jo tā izraisa vainas izjūtu, apvainojumu un apjukumu. Bet visbiežāk — aizkaitinājumu! Viņiem taču nav jāiet prom, viņiem ir jāpaliek… Tev vairs nav, ko zaudēt, taču viņiem vēl jāstrādā. Un, kas zina, kā dzīve iegriezīsies viņiem un tev? Pilnīgi iespējams, ka jūsu ceļi vēl krustosies pavisam citos apstākļos, un tad tava skandalozā pagātne var izspēlēt ļaunu joku. Visticamāk, tev būs kauns par savu kādreizējo uzvedību. Turklāt zini — tavi kolēģi nav vainīgi, ka tu izrādījies nepārliecinošs un veicamajam darbam nepiemērots…

Otrkārt, ja notikušajā vainosi tikai pretējo pusi (šefu, kolēģus), tas tevi neproduktīvi ietekmēs, jo iemidzinās tavu prātu un neļaus virzīties tālāk. Tik tiešām, kādēļ saspringt un analizēt kļūdu iemeslus, ja tu nekādas kļūdas neesi pieļāvis un vainojami tikai «viņi»??? Ja tu nemācies no savām kļūdām, tu neattīsties, bet sper soli atpakaļ. Visticamāk, ka šādi kļūdīsies vēl vairākkārt, turklāt daudz «izsmalcinātākā versijā» — tādi ir dabas un Mērfija likumi.

Treškārt, nevajag nodedzināt visus tiltus aiz sevis — vairāk nekā iespējams, ka tev vēl vajadzēs šo cilvēku palīdzību, lai iekārtotos jaunā darbā — ieteikuma vēstule, padoms vai cita konkrēta palīdzība. Nedomā, ka šefam bija viegli pieņemt lēmumu par tavu atlaišanu, it īpaši, ja tu biji labs darbinieks. Acīmredzot tam bijuši objektīvi iemesli; mēģini izprast priekšnieku, iejusties viņa ādā un pat just zināmu līdzcietību.  

Runājot par konfidenciālās informācijas izpaušanu — ja arī tās dēļ konkurējošais uzņēmums pieņems tevi darbā, visticamāk, tas ir īslaicīgs projekts — nodevējus nemīl pat tie, kas izmanto viņu pakalpojumus. Iedomājies, ka kāds atriebjoties izpaustu citiem tavus personīgos noslēpumus. Un padomā par sirdsapziņas mokām… pats sevi taču nepiemānīsi, ka rīkojies cildeni.

Ceturtkārt — nav vērts ieņemt neatzītā ģēnija pozu un klusēt kā partizānam, neizpaužot sev zināmās veicamā darba nianses un tehniku. Protams, nevēlēšanos mācīt savu pēcteci var viegli izskaidrot psiholoģiski — apziņa, ka «jauniņais» jūtas bezpalīdzīgs, patīkami kutina pašapziņu. Cik apmierināts tu esi, kad pagriezies pret kolēģi, kurš ir informēts par tavu atlaišanu, un klusu čuksti: «Nu, kā var būt tik neaptēsts?! Tas taču pat zīdainim ir skaidrs!», it kā pats nekad nebūtu bijis šādā situācijā, bet piedzimis jau kā ģeniāls finanšu atskaišu rakstītājs.

Ir muļķīgi spraust sprunguļus jauno darbinieku riteņos — viņi  nav vainīgi, ka radusies šāda situācija. Iespējams, ka jaunajā darbavietā tu būsi tas «zaļais gurķis», kas ieņems atlaista darbinieka vietu. Tādēļ esi cilvēcīgs un apžēlojies. Notici tam, ka tava pēcteča pateicība tev reiz noderēs. Mēs vienmēr ar prieku atceramies savus labos darbus — tie burtiski spārno. Savukārt uzklausītie pateicības vārdi mūsu dzīves laukā ienes pozitīvu enerģiju un palīdz pārvarēt grūtības. Turklāt no jaunā darbinieka arī iespējams ko iemācīties, jo arī viņam, sākot darbu, jau ir neliela zināšanu, pieredzes un iemaņu bagāža. Ieteicams netērēt laiku aizskartās pašapziņas dziedēšanai, bet veikli apgūt svešu pieredzi, neaizmirstot dāsni dalīties savās zināšanās. Galu galā nekad neuztver priekšnieka paziņojumu par tavu atlaišanu kā neapšaubāmu negatīvu tava darba vērtējumu kopumā un nekādā gadījumā nekrīti izmisumā un neļaujies pesimismam. Reizēm gadās arī tādas situācijas, kad lielisks darbinieks nav atbilstošs savam amatam vai pat visam uzņēmumam. Piemēram, tavam amatam nav pieļaujama nekāda pašiniciatīva, visi pienākumi un veicamie uzdevumi ir sastādīti gadam uz priekšu, taču tu esi radoša, mākslinieciska būtne, ko nomāc vienveidīgs darbs.

Jebkurā darbavietā jebkuram darbiniekam var atrast pozitīvās puses. Tiešā sarunā pavaicā savam priekšniekam — kā un kur var izmantot tavas spējas, kādas tavas kļūdas viņam šķita visnopietnākās un ko viņš iesaka mainīt, lai tās vairs nepieļautu. Šefam patiks šāds dialogs, ja tu to pareizi sāksi, t. i., akcentēsi viņa pieredzi, kompetenci un pozitīvās cilvēciskās īpašības. Tādējādi tu palīdzēsi viņam mazināt vainas izjūtu par pieņemto lēmumu, kā arī izmantosi viņa profesionalitāti savas nākotnes veidošanā. Starp citu, var gadīties, ka šādas sarunas beigās priekšnieks piedāvās lielāku atlaišanas kompensāciju, veiks labāku ierakstu darba grāmatiņā (jā, jā — kaut arī oficiāli tās vairs netiek lietotas, atsevišķi uzņēmumi tomēr vēlas tās redzēt!) un palaidīs tevi ar mierīgu un gaišu prātu.

«Mani atlaida!» — tipiskākās atlaistā darbinieka kļūdas

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv