Marijas teātra leģendārā baleta trupa pirmo reizi ierodas viesizrādēs uz LNO skatuves Attēlu galerija

Apollo
2 komentāri

Marijas teātra leģendārā baleta trupa pirmo reizi ierodas viesizrādēs uz Latvijas Nacionālās operas skatuves. Anžela Preļžokaža šedevrs «Parks» tiks izrādīts 17. un 18. decembrī LNO.

Marijas teātra leģendārā baleta trupa pirmo reizi ierodas viesizrādēs uz LNO skatuves 2 attēli Atvērt

Foto: Publicitātes foto

Preļžokažs (1957) ir viens no mūsdienu dejas vispāratzītiem līderiem. Viņa darbi tiek uzvesti labākajos pasaules teātros, tostarp Maskavas Lielajā teātrī, Milānas «La Scala» un Ņujorkas baletā. Viņa apbalvojumu kolekcijā ietilpst - «Benois de la danse», «Bessie Award», «Les Victoires de la musique» un «Globe de Cristal». Viņam piešķirtie trīs Francijas valsts apbalvojumi (Mākslas un literatūras, Goda leģionu un Pēc nopelniem), kā arī Francijas pilsētas Eksanprovansas Nacionālā horeogrāfijas teātra vadītāja statuss nav traucējis viņam iegūt skandalozi nekaunīga meistara statusu un būt skandalozi provokatīvam; atliek piebilst, ka Preļžokaža «Kazanova» un «Pasludināšana» tika aizliegtas pirmizrādes priekšvakarā: autoru apsūdzēja pornogrāfijā.

Parīzes opera, protams, riskēja, 1994. gadā šim avangardistam pasūtot baletu. Un nekļūdījās: «Parks» izrādījās teju klasiska izrāde. Kopš tā laika «Grand Opera» visu paaudžu mākslinieki sapņo par dejošanu par «Parka» galvenajās lomās un saplūšanu visilgākajā, visreibinošākajā, visneaizmirstamākajā skūpstā horeogrāfijas vēsturē. Tagad par to sapņo arī visi Marijas teātra mākslinieki, bet skūpstās tikai trupas galvenās zvaigznes, spīdošā Jekaterina Kondaurova un Konstantīns Zverjevs, izsmalcinātā Viktorija Briļova un Aleksandrs Sergejevs.

Preļžokažs «Parku» no Parīzes uz Sanktpēterburgu pārveda 2011. gadā un par to ir apmierināts: «Krievi ne tikai ir dejotāji ar skaistām līnijām, tādas ir visur. Krieviem ir teju dzīvniecisks spēks, kas nekam nelīdzinās. Tas man atgādina manas saknes. Manus vecākus - albāņu kalniešus. Mums arī piemīt šī ķermeņa lepnība».

Un tomēr «Parks» Le Parc ir pilnībā franču uzvedums, kas nosūta tiešu uz Versaļu, uz Saules karaļa pili un savaldzināšanas rituāliem, kas aprakstīta XVII un XVIII gadsimta kurtizāņu literatūrā. Baleta trīs daļas ir savienotas vienā lielā mīlas piedzīvojumā, saplūstot «Klēves princesei», «Bīstamajiem sakariem» un «Maiguma pasaules kartei». Tuvošanās. Tikšanās. Iekarošana. Pretošanās. Elsas. Aizmiršanās...

Tjerī Leprī dekorāciju konstruktīvisms izceļ Ervē Pjēra pēc vēsturiskā parauga darinātos izsmalcinātos kostīmus, kas veidoti pēc Luija XIV laika gravīrām un zīmējumiem. Gorana Vežvoda elektroniskā mūzika uzsver Mocarta mūzikas apburošo skaistumu. Horeogrāfijā sajaucas klasika, baroks un modernā deja. «Es neatzīstu dalījumu mūsdienu un klasiskajā kustībā. Tā visa ir ķermeņa valoda un to var izmantot jebkurā kontekstā. Jo vārda «mīlu» nepieder tikai pagātnes literatūrai. Patiesībā nav nekā tāda, ko nevarētu izpaust dejā. Es uzskatu, ka tā ir spēcīga māksla, kas spēj izpaust gan klusumu, gan nāvi, gan mīlestību,» saka Preļžokažs. 

Balets «Parks» viesizrādēs Rīgā uzaicināts pēc aktiera un režisora Andreja Žagara ieteikuma. 

  • Izrādes garums 1 stunda 40 minūtes. Marijas teātra orķestri diriģē maestro Mihails Sinkevičs. Pilsētas kasēs un tīklā «Biļešu paradīze» pašlaik pieejamas biļetes par cenu 40-100 LVL.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Zvaigznes sola

Vairāk

KAS GAIDĀMS ŠOMĒNES?

Horoskopi

Vairāk

Valūtu kursi

22.09.2017
Ienākt apollo.lv