Marokā atrastas senākās «homo sapiens» fosilijas Attēlu galerija

Apollo
117 komentāri

Marokā atrastas fosilijas liecina, ka senākie «homo sapiens» pārstāvji Āfrikā bija sastopami 100 000 gadu agrāk, nekā domāts līdz šim, paziņojuši zinātnieki.

Šis jaunatklājums satricina ilgstošo vienprātību par «homo sapiens» jeb saprātīgā cilvēka vēsturi.

Tiek lēsts, ka netālu no Marrākešas pilsētas atrastie galvaskausu, zobu un kaulu fragmenti ir 300 000 gadu veci, norādīts trešdien žurnālā «Nature» publicētā pētījumā.

Atrastās fosilijas sagrauj ne tikai iepriekšējo izpratni par cilvēka vēsturi. Negaidīts ir arī tas, ka fosilijas tika atrastas Āfrikas rietumos, nevis austrumos.

«Materiāls parāda mūsu sugas dziļākās saknes, senāko Āfrikā vai citviet jebkad atrasto «homo sapiens»,» paziņoja Vācijas Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūta paleoantropologs Žans Žaks Iblēns, kurš bija viens no pētījuma vadošajiem zinātniekiem.

Līdz šim senākā zināmā «homo sapiens» pārstāvja atliekas bija atrastas Etiopijā, un tās bijušas 195 000 gadu senas. Tādēļ ilgi tika uzskatīts, ka Austrumāfrika bijusi evolūcijas «Edenes dārzs», kur radies saprātīgais cilvēks.

«Mēs vēlamies nodot ziņu, ka mēs esam daudz senāki, nekā mēs domājām, un neradāmies kā Ādams kaut kur mazā «Ēdenes dārzā» Austrumāfrikā,» norādīja Iblēns.

Valda plaša zinātnieku vienprātība, ka «homo sapiens» izcēlušies Āfrikā. Tomēr šis jaunatklājums liecina par «daudz sarežģītāku» situāciju, norādīja zinātnieki. Primitīvas saprātīgā cilvēka formas pirms 300 000 gadu varētu būt bijušas izkaisītas pa visu kontinentu.

Fosilijas Marokā tika atrastas no 2007.līdz 2011.gadam. Tiek uzskatīts, ka tās nākušas no vismaz pieciem indivīdiem - trīs pieaugušajiem, viena pusaudža un viena apmēram astoņus gadus veca bērna.

Atrasto galvaskausu sejas un zobi atbilst mūsdienu cilvēku sejām un zobiem.

«Viņi nav vienkārši kā mēs,» uzsvēra Iblēns. Viņiem «būtībā ir seja, ko jūs varētu sastapt vilcienā Ņujorkā,» viņš piebilda.

Viena būtiska atšķirība tomēr ir garāki galvaskausi. Tas, pēc zinātnieku teiktā, liecina par to, ka mūsu smadzenēm bija nepieciešams ilgāks laiks, lai tās attīstītos to pašreizējā formā, lai arī mūsu sejas forma tāda bija jau ilgu laiku pirms tam.

«Mūsu pēdējo 300 000 gadu vēsture lielākoties ir mūsu smadzeņu vēsture,» skaidroja Iblēns.

Zinātnieki secinājuši, ka atrastās atliekas piederējušas medniekiem-vācējiem. Netālu no kaulu fragmentiem arheologi atrada akmens darbarīkus, kas izmantoti, lai nomedītu un nokautu dzīvniekus, kā arī liecības par plašu uguns izmantošanu.

Maksa Planka institūta arheoloģe Šenona Makferona skaidroja, ka krama analīze palīdzējusi zinātniekiem aprēķināt netālu atrasto cilvēku fosiliju senumu.

«Homo sapiens» šobrīd ir vienīgā cilvēku suga, tomēr pirms 300 000 gadu tai līdzās pasauli apdzīvoja šobrīd izmirušie neandertālieši, Deņisovas cilvēki, pērtiķiem līdzīgākie «homo naledi», kā arī augumā daudz mazākie «Homo floresiensis».

Domājams, ka savā evolūcijas attīstībā «homo sapiens» no neandertāliešiem un Deņisovas cilvēkiem nošķīrās pirms vairāk nekā pusmiljona gadu. Tomēr «homo sapiens» vēsture joprojām daudz paļaujas uz pieņēmumiem, jo ir maz atrastu fosiliju.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv