Maskava nav vieta, kur svinēt brīvību

Apollo
0 komentāru

Valstu un valdību vadītājiem, kuri apmeklēs 9. maija pasākumus Maskavā

Kā pilsoņi, kuri tic demokrātijas principiem, mēs vēlamies izteikt mūsu dziļās bažas par tuvojošos pasaules līderu un valstsvīru pulcēšanos Maskavā 9. maijā, lai piedalītos Krievijas valdības sponsorētajos fašisma sagrāves Eiropā 60. gadadienas piemiņas pasākumos. Lai gan pati jubileja, bez šaubām, ir cienījams iemesls, lai svinētu vienu no lielākajām cilvēces uzvarām pār tirāniju, mēs uzskatām, ka šā pasākuma norises vieta un rīkošana kopumā nav piemērota fundamentālajiem principiem, kuru dēļ šī vēsturiskā uzvara Otrajā pasaules karā tika gūta.

Sešus gadu desmitus pēc fašistu despotisma sagrāves Eiropā pašas Krievijas pilsoniskās brīvības, politiskā brīvība, likuma vara un demokrātiskās institūcijas ir ļoti vājas un trauslas, ja vispār tās ir. Tas patiešām ir ārkārtīgi ironiski, ka viens no Eiropas vismazāk demokrātiskajiem, visrepresīvākajiem režīmiem rīko brīvās pasaules globālo līderu sanāksmi, lai svinētu kontinenta atbrīvošanu. Brīdī, kad pašas Maskavas pieturēšanās pie demokrātijas un taisnīguma principiem piedzīvo nopietnu pagrimumu, kad selektīvi sāk vajāt pilsoņus, kuri mēģina liberalizēt šīs valsts politisko un ekonomisko sistēmu, pulcēšanās tur par godu XX gadsimta vissvarīgākajam ziedojumam Eiropas brīvībai mums šķiet ņirgāšanās.

Tautas ievēlētas amatpersonas visā pasaulē ir kritizējušas Krievijas vadības rīcību, ignorējot pamata pilsoniskās brīvības un neatkarīgu tiesu varu. Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja nesen pieņēma rezolūciju, kurā kritizē Krievijas līderus par to ilgstošo rīcību, lai «vājinātu politiskos oponentu, kurš neslēpj savus uzskatus, lai iebiedētu citus turīgus indivīdus un lai atgūtu kontroli pār stratēģiskām ekonomiskām vērtībām». ASV Kongresa pārstāvji gan individuāli, gan kolektīvi atkārtoti aicinājuši ieviest Krievijā brīvu un godīgu politisko un tiesu sistēmu. Krievijas atkāpšanās no brīvības un demokrātijas postpadomju ērā nekad nav šķitusi ātrāka un aptverošāka kā šobrīd.

Mēs dziļi cienām par vēsturisko ieguldījumu visas tautas, kuras cīnījās, lai Otrajā pasaules karā sakautu fašismu. Tomēr mēs aicinām ASV un Eiropas augstākstāvošos pārstāvjus, kuri dodas uz Maskavu, lai apmeklētu 9. maija pasākumus, pavēstīt Krievijas līderiem par mūsu nopietnajām bažām par demokrātijas un taisnīguma principu izzušanu Krievijā šodien. Tas būs žests solidaritātei ar Krievijas iedzīvotājiem, kuri joprojām gaida brīvību no valsts rokās koncentrētās varas un apspiešanu. Vēsture māca, ka nedrīkst būt kompromisi par brīvības, demokrātijas un likuma varas principiem.

***

Ričards Alens, bijušais prezidenta Reigana nacionālās drošības padomnieks, ASV

Fredo Ariass-Kings, «Demokratizatsiya» redaktors, Meksika

Dr. Ronalds Asmuss, Vācijas Māršala fonds, ASV

Viktors Balašovs, politieslodzītais un Intelektuālās brīvības savienības dibinātājs, ASV

Rafaēls Bardahi, Stratēģisko pētījumu grupa (GEES), Spānija

Brūss Bīns, profesors, Mičiganas Valsts universitātes juridiskā skola un katedra, ABAs Krievijas un Eirāzijas likuma komiteja, ASV

Jeļena Bonnere, Otrā pasaules kara veterāne un cilvēktiesību aktīviste, ASV

Elena Borka, Jaunā amerikāņu gadsimta projekts, ASV

Malkolms Brūss, Lielbritānijas parlamentārietis un EPPA deputāts

Marks Bžežinskis, bijušais «Krievija/Eirāzija» direktors, Nacionālās drošības padomes darbinieks, ASV

Janušs Bugajskis, Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs (CSIS), ASV

Ītans Burgers, asociētais profesors, Amerikāņu universitāte, ASV

Jons Čekolis, parlamentārietis, Lietuva

Klejs Konstantinou, bijušais vēstnieks, ASV

Dace Koupelenda, Amerikas latviešu apvienības prezidente, ASV

Denijs Deiviss, Kongresa pārstāvis, ASV

Dr. Alfredo Defago, bijušais Šveices vēstnieks ASV

Ļubošs Dobravskis, bijušais Čehijas aizsardzības ministrs un bijušais vēstnieks Krievijā, Čehija

Stjuarts Eizenštats, bijušais finanšu ministra vietnieks, bijušais vēstnieks ES, ASV

Jurijs Fjodorovs, Atzinības fonds, ASV

Dadlijs Fišbērns, bijušais parlamentārietis, Lielbritānija

Džefrijs Gedmins, Aspenas institūta Berlīnē direktors, Vācija

Dr. Ištvans Ģjarmati, Eiroatlantiskās integrācijas un demokrātijas centra padomes priekšsēdētājs, Ungārija

Andrē Gluksmans, intelektuālis, Francija

Deniels Hemiltons, Transatlantisko attiecību centra direktors, Džona Hopkinsa universitāte, ASV

Vāclavs Havels, bijušais prezidents, Čehija

Milans Horačeks, eiroparlamentārietis, Vācija

Skots Hortons, Starptautiskās cilvēktiesību līgas prezidents, ASV

Tomass Hendriks Ilvess, Eiropas Parlamenta ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, bijušais ārlietu ministrs, Igaunija

Brūss Pitkērns Džeksons, Pārejas demokrātiju projekts, ASV

Lija Karma, Apvienotā Baltijas amerikāņu nacionālā komiteja, ASV

Tunne Valdo Kelams, eiroparlamentārietis, Igaunija

Mati Koiva, Igauņu amerikāņu nacionālās padomes prezidents, ASV

Vlads Korbets, jauniešu kustība par demokrātisku Baltkrieviju «Zubr», Baltkrievija

Irina Krasovska, «Mēs atceramies fonda» prezidente, Baltkrievija

Viljams Kristols, Jaunā amerikāņu gadsimta projekta priekšsēdētājs, ASV

Ģirts Valdis Kristovskis, eiroparlamentārietis, Latvija

Jānis Kukainis, Pasaules Brīvo latviešu federācijas prezidents, ASV

Sauļus Kupris, Lietuviešu amerikāņu padomes prezidents, ASV

Aldis Kušķis, eiroparlamentārietis, Latvija

Tarass Kuzio, Džordža Vašingtona universitātes profesors, ASV

Marts Lārs, bijušais premjers, Igaunija

Dr. Oto Grāfs Lambsdorfs, bijušais Bundestāga deputāts, bijušais ekonomikas ministrs, Vācija

Vītauts Landsberģis, eiroparlamentārietis un bijušais prezidents, Lietuva

Toms Lantoss, Kongresa pārstāvis, ASV

Dr. Pols Mārtins, Kolumbijas universitāte, ASV

Klifords Mejs, Demokrātijas aizsardzības fonda prezidents

Bils Makolams, bijušais Kongresa pārstāvis, ASV

Dr. Ogņjans Minčevs, Reģionālo un Starptautisko pētījumu institūta izpilddirektors, Bulgārija

Baronese Emma Nikolsone no Vinterburnas, EP ārlietu komisijas vadītāja vietniece, Lielbritānija

Valdis Pavlovskis, Baltijas amerikāņu brīvības līgas direktors, ASV

Alekss Rondoss, bijušais vēstnieks, Grieķija

Hosē Ignasio Salafranka, eiroparlamentārietis, Spānija

Rendijs Šeinemans, Jaunā amerikāņu gadsimta projekts, ASV

Radeks Sikorskis, Jaunā Atlantijas iniciatīva, Polija

Martins Simečka, rakstnieks, Slovākija

Kīts Smits, CSIS, ASV

Vlads Spanu, Moldovas fonda izpilddirektors, Moldova

Jaromirs Štetina, parlamenta senators, Čehija

Inese Vaidere, eiroparlamentāriete, Latvija

Petrs Vančura, Brīvības un demokrātijas asociācijas priekšsēdētājs, Čehija

Āri Vatanens, eiroparlamentārietis, Francija

Aleksandrs Vondra, bijušais ārlietu ministra vietnieks, Čehija

Greiems Votsons, eiroparlamentārietis un Eiropas liberāļu un demokrātu alianses priekšsēdētājs, Lielbritānija

Džozefs Vilsons IV, vēstnieks, ASV

Dženifera Vindzora, «Freedom House» izpilddirektore, ASV

Tatjana Jankeleviča, Saharova cilvēktiesību programma, Hārvarda universitāte, ASV

Jurijs Jarims Agajevs, cilvēktiesību aktīvists, Krievija/ASV

Piezīme: amata nosaukumi tiek izmantoti vienīgi parakstītāju identifikācijas nolūkā; vēstule var arī neatspoguļot minēto institūciju oficiālo viedokli.

Maskava nav vieta, kur svinēt brīvību

Foto: EPA-AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.10.2017
Ienākt apollo.lv