Maskavā notikušas Buša un Putina sarunas

Apollo
0 komentāru

Svētdienas vakarā Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā rezidencē pie Maskavas uzņēma ASV prezidentu Džordžu Bušu, lai noturētu sarunas pirms pirmdien paredzētajām svinībām par godu 60. gadadienai kopš nacistiskās Vācijas sagrāves.

Sarunas ilga aptuveni stundu, un tām sekoja vakariņas.

Lai gan sarunu laikā puses paudušas savus atšķirīgos viedokļus par demokrātijas attīstību un Maskavas attiecībām ar tās kaimiņiem, abu prezidentu līdzgaitnieki apgalvoja, ka tās norisinājušās draudzīgā gaisotnē.

Sarunu laikā tika apspriesti tādi būtiski jautājumi kā terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas apkarošana, vienlaikus pārrunājot pastāvošo «labo attiecību» nostiprināšanu, paziņoja Kremļa pārstāvis.

Savukārt Buša padomnieks nacionālās drošības jautājumos Stīvens Hedlijs vēlāk žurnālistiem pavēstīja, ka sarunas ritējušas raiti un notikušas sirsnīgā gaisotnē, bet tām sekojušās vakariņas ilgušas divtik ilgāk, nekā bija plānots.

Hedlijs atzina, ka sarunu laikā pārrunāts arī demokrātijas stāvoklis Krievijā, taču atteicās atklāt sīkākas detaļas. Viņš apgalvoja, ka Putins neesot izteicis nekādu neapmierinātību ar Buša runu, kuru viņš sestdien teica vizītes laikā Latvijā un kuras laikā ASV prezidents netieši aicināja Maskavu realizēt demokrātiskās reformas, kā arī atgādināja par PSRS īstenoto Baltijas valstu okupāciju un Austrumeiropas pakļaušanu pēc Otrā pasaules kara.

Svētdienas vakarā pārraidītajā intervijā telekanāla CBS raidījumam «60 minūtes» Putins atkārtoti izteicās, ka «demokrātiju nevar eksportēt».

Kā ziņo aģentūra «RIA Novosti», atsaucoties uz laikraksta «Washington Post» citētajiem Buša padomniekiem, kas viņu pavada Eiropas vizītes laikā, ASV prezidents sarunu laikā ar Putinu nav izvirzījis jautājumu par Molotova–Ribentropa paktu.

Pēc kopīgajām abu prezidentu vakariņām Hedlijs žurnālistiem paziņoja, ka ASV un Krievijas attiecības tālu pārsniedz vēsturisko diskusiju robežas un ka Bušs par galveno uzskata, «nemazinot vēstures [nozīmi], koncentrēties virzībai uz priekšu».

Pirms nedēļas tieši Hedlijs Baltajā namā nāca klajā ar Maskavai adresētu ieteikumu nosodīt Molotova–Ribentropa paktu. Šo jautājumu pēc ierašanās Maskavā svētdien atkārtoti izvirzīja arī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe -Freiberga.

Bušs ieradies Maskavā, lai kopīgi ar aptuveni 50 citu valstu līderiem, kā arī citām prominencēm piedalītos 60. gadadienas svinībās kopš Otrā pasaules kara beigām. Svinībās Maskavā piedalīsies arī Vīķe-Freiberga.

Maskavā Bušs ieradās no Nīderlandes, kur viņš apmeklēja Otrajā pasaules karā kritušo amerikāņu karavīru brāļu kapus.

Kremlis iepriekš ir izrādījis neapmierinātību ar to, ka Buša Eiropas vizītes maršrutā tika iekļautas arī Latvija un Gruzija.

Hedlijs pavēstīja, ka prezidenti sarunās pievērsušies arī Tuvo Austrumu problēmām un Ziemeļkorejas jautājumam. Viņš piebilda, ka Bušs izteicis Putinam komplimentus par neseno Krievijas prezidenta ikgadējo runu par stāvokli valstī, apgalvojot, ka tā pēc asās vārdu apmaiņas starp Bušu un Putinu par demokrātijas jautājumiem, kas notika februārī Slovākijā, esot liecinājusi par «laba dialoga pastāvēšanu starp abām valstīm par demokrātijas problēmām».

Vienlaikus notika arī sarunas starp ASV valsts sekretāri Kondolīzu Raisu un Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, kurās viņi esot centušies atrisināt visas domstarpības un kurās neviena tēma neesot bijusi tabu.

«Es [mūsu] attiecības raksturotu kā pilnīgi atklātas. Viņi saka, ko viņi domā, viņi saka, kas viņiem padomā, un tad viņi attiecīgi rīkojas,» žurnālistiem teica Raisa.

Raisa atzina, ka Bušs esot izvirzījis jautājumu par Krievijas iekšējām reformām, atsaucoties uz Vašingtonas paustajām bažām par demokrātijas ierobežošanu Krievijā, ko Kremlis kategoriski noliedz.

«Tas vienkārši kārtējo reizi apstiprina to, ka šie divi vīri ir izveidojuši attiecības, kurās viņi var runāt par jebkuru tēmu un runāt par to konstruktīvā un draudzīgā gaisotnē,» izteicās ASV valsts sekretāre.

Svētdien atmosfēra kontrastēja ar gaisotni, kāda valdīja Raisas pagājušā mēneša Maskavas apmeklējuma laikā, kad viņa izteica neierasti asu kritiku par demokrātijas stāvokli Krievijā, norādot, ka Putins pārlieku koncentrējis varu savās rokās un ierobežojis neatkarīgos medijus.

Krievijas televīzijas pārraidītajā sarunu fragmenta ierakstā Bušs Putinam teica: «Krievija ir varena valsts, un es ceru nākotnē kopīgi strādāt pie lielām problēmām, un es vēlos Jums pateikties par Jūsu palīdzību Irānā un Tuvajos Austrumos, un ir daudz kas, ko mēs varam darīt kopā.»

Arī Raisa norādīja, ka lielākā svētdienas sarunu daļa veltīta Tuvajiem Austrumiem un terorisma apkarošanai.

Pirmdien paredzēta tā sauktās Tuvo Austrumu četrotnes — ASV, ANO, Eiropas Savienības un Krievijas — augstāko amatpersonu tikšanās.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv