Mazo tautu nākotni nenodrošina pat simpātiski noskaņotu svešo kontrolētas valdības

Apollo
0 komentāru

Fantastiski samaisītais Eiropas Savienības konstitūcijas projekts mirst. Pēc vienošanās par minoritātēm Latvija atsperas uz šo lēmumu un tomēr gaida jaunas padomju lojālistu prasības. Notiek intensīvi meklējumi par pieņemamu atrisinājumu Abrenes lietā. Siena laiks, daudz domu, daudz darba.

Pārdomājot lielo nevienprātību ES satversmes jautājumā, pārskatot vienošanos par minoritātēm un diskusijām par Latvijas robežlīgumiem ar Krieviju un Lietuvu, par materiālo labklājību un mūsu uzskatu dažādību, es esmu nācis pie pārliecības, ka šeit noder ieskats plašākā pasaulē. Šodien šajās lietās latviešu lēmumus nevar izolēt no notikumiem citur. Manu pārdomu fokusā tomēr ir lielo un mazo tautu attiecības Eiropā un plašajā Rietumu pasaules daļā. Tajā tautu attiecības ir samērā stabilas.

Tautas, kas paliek lielo paspārnē

Jau zinām, ka īstu materiālās labklājības attīstību joprojām kavēs rūpes par latviešu tautas un Latvijas valsts izdzīvošanu. Zinātnieki sagaida, ka no 6000 valodām pasaulē līdz gadsimta beigām paliks puse — ap 3000. Pie Sanktpēterburgas jau ir nomiruši pēdējie ingermaņi. Aļaskas ziemeļos pie Kapara upes grīvas vairs nedzird mazās ejaku cilts valodu. Havaju salās iedzimtie polinēzieši arvien vairāk sakūst ar japāņu un ķīniešu cukura plantāciju strādnieku pēctečiem un citiem ieceļotājiem. Nav sagaidāms, ka šīs salas varētu atgūt savu politisko neatkarību.

No personiskā viedokļa, atliek tikai priecāties, ka neiet sliktāk. Latvieši Amerikā izsīkst kā smiltīs izliets ūdens. Arī latvieši Latvijā veido jaunas attiecības ar citām Eiropas tautām un līdz ar to arī pārveido savu kultūru un valodu.

Mazo tautu nākotni nenodrošina pat simpātiski noskaņotu svešo ienācēju kontrolētas valdības. Ieskatīsimies vienā diezgan atbaidošā piemērā. Aļaskas piekrastes salās mazajiem ciematiem pielido skolotāji, kas tur par dārgu naudu angļu valodā māca vietējos skolēnus saskaņā ar tradicionālo dzīvesveidu, tikumiem un kultūru. Par šo ciematu iedzīvotāju minimāliem ienākumiem arī ir gādāts. Kopā izdodas bērnus neatsvešināt no vecākiem un tajā pašā laikā tos sagatavot citai videi. Ar visu to mēs varam sagaidīt, ka šeit nedaudzās dzimtas arvien vairāk pazaudēs savus bērnus, piekāpjoties satelītu tālraidēm un patīkamākai dzīvei pilsētās.

Izmaiņas nāk strauji. Tikai pirms divdesmit gadiem pēdējo īsto havajiešu nometni aiztrieca no jūrmalas lielā Honolulu lidlauka nomalē. Tajā laikā neseniem ieceļotājiem vēl bija bīstami apmeklēt dažas mazāk apdzīvotas vietas. Šo svešinieku bērnus pēc skolas reizēm iekausta vietējie puikas. Šodien, kad jau pieminētā lidlauka tuvumā ir sacelti valsts subsidēti dzīvokļi trūcīgiem vietējiem iedzīvotājiem un polinēziešu ieceļotājiem, naidīgās attiecības liekas norimušas. Tomēr šie parasti turīgie iebraucēji gluži labi saprot, ka viņi ir tikai iespaidīga minoritāte šajās citādi viesmīlīgajās salās. Valdīt valda japāņu un ķīniešu izcelsmes salinieki.

Lielvalstis savā starpā nekaros

Citādu ainu redzam pie Amūras upes. Kā zinu no Ķīnas Sociālo zinātņu akadēmijas zinātnieku stāstītā, Ķīna uzskata, ka 19. gadsimtā no Krievijas pārņemtās Tālo Austrumu teritorijas ir netaisni nolaupītas Ķīnai. Tomēr Ķīna netaisās šos savas «Abrenes» apgabalus atkarot ar varu. Toties Ķīna rūpējas, lai šī netaisnība netiktu aizmirsta. Ķīna gaida laiku, kad šīs lietas varēs nokārtot sev labvēlīgi. Tuvāk ieskatoties šajos pierobežas rajonos, redzam lielu un ātru ķīniešu iedzīvotāju pieplūdumu. Milzīgās Ķīnas demogrāfiskā dinamika, zemes trūkums un nekontrolējamas robežas norāda, ka ķīniešu ieceļotāji ātri vien kļūst par vietējo vairākuma tautību. Ko Ķīna neatgūst ar varu, tā iegūst ar saviem iebraucējiem.

Tuvāks ieskats par zaudētām un atgūtām zemēm norāda, ka vēsturiski šīs robežu pārmaiņas, taisnīgi vai netaisnīgi, ir hegemonu agresijas sekas. Ja Vācija ir samierinājusies ar divreiz atkarotās Elzasas un Lotringas atgriešanos Francijā, tad tas tikai pasvītro pat lielo valstu atturību šādus savstarpējus konfliktus kārtot ar militāru spēku. Kā rāda Lielbritānijas un Argentīnas cīņas Folklendu salās, atsevišķas lielvalstis tagad cenšas ar varu nosargāt savus tālos īpašumus tikai pret vājiem pretiniekiem.

Manuprāt, šie nedaudzie piemēri diezgan uzskatāmi norāda, ka lielvalstis nopietni izvairās karot savā starpā. Tās aizsargā savas intereses pret nespēcīgām valstīm.

Citos konfliktos liela loma ir vietējo iedzīvotāju uzskatiem un nostājai. Kā to rāda Somijas izcilais piemērs, sīksta etniskā piederība un stipra pārliecība par savas valsts brīvības vērtību var būt nozīmīga. Šīm uzskatu atšķirībām ir divējāda nozīme. No vienas puses, tas palīdz tautai aizsargāties pret svešiem iebrucējiem. No otras puses, tas vājina starptautiskās apvienības no ANO līdz ES. Gluži kā apvienotā ķeizariskā Vācija nevarēja juku laikā nosargāt Livoniju, tā Tautu Savienība jaunākos laikos nespēja aizstāvēt Etiopiju un Somiju ar militāru spēku.

ES ir politiski un līdz ar to militāri nespēcīga federācija. Eiropiešu intervence Dienvidslāvijas pilsoņu karos kļūst nopietna tikai ar ASV gatavību apturēt šos slaktiņus ar NATO spēkiem.

Eiropa un arī Latvija ir raksturīgas ar savām nacionālajām atšķirībām un dažādām politiskajām nostājām. Tām ir pazīstams un kopīgs Rietumu kultūras mantojums. Tāpēc ir vērts padomāt par to, kā šādā vidē pastāvīgi un no jauna veidojas tautu attiecības.

Veidojas Rietumu interešu kopiena

Šīsdienas notikumu centrā ir jautājums par ES nākotni. Tikai laiks rādīs, kas notiks ar tā sauktās konstitūcijas līguma ratifikāciju un tās sekām. Pašreizējais līguma projekts šobrīd vairs nav aktuāls, bet varam sagaidīt jaunu satversmes līguma projektu. Tajā nebūs Romas līguma «arvien ciešākās saites», bet vienošanās, kas tiešām būs pieņemama visām ES valstīm.

Ja šodien dzirdam strīdus par lielās konstitūcijas izgāšanos divu politisku ļoti neatkarīgu tautu nobalsojumā, tad šeit svarīgais ir tas, ka Eiropā pastāv ne tikai kopīgais, bet arī ļoti atšķirīgie un savdabīgie politisko, kultūras un saimniecisko uzskatu raksturi un sociālās prioritātes. Tās nevar apvienot vienā, cieši saliedētā federālā valstī. Tāpēc politiskā ziņā ES var būt tikai starptautiski samērā vāja un neietekmīga konfederācija.

Šāda konfederācija dod maksimālu brīvību arī mazajām valstīm. Itāliešu rakstnieks Umberto Eko ir pārliecināts, ka eiropieši būs tulkotāji, kas nerunās tikai angļu, franču vai vācu valodā. Citiem vārdiem, katra Eiropas nācija lielā mērā tulkos un iztulkos līgumus un to projektus pēc savas gaumes. To kopīgo brīvību un atsevišķo neatkarību sargā militāri stiprā NATO, bet šī apvienība nav iedomājama bez Amerikas. Šīs realitātes norāda, ka sāk veidoties nevis kopīga Francijas un Vācijas dominēta kopvalsts, bet daudz plašāka Rietumu interešu kopiena. Tās pamatā ir kopīgais tirgus un saimnieciskā sadarbība. Šo sadarbību visā klusībā atbalsta Amerika un Lielbritānija.

Izvēlēsimies pašu rudzu maizi

Latvijai kā mazai valstij ar mazu iekšējo tirgu ir vieglāk attīstīt savu saimniecisko līdzdalību ES, bet tā vislabāk var kopt un uzturēt savu valodu, kultūru un nacionālo identitāti apvienībā, kas nespiež uz politisku un kulturālu vienveidību. Šajā ziņā varam tikai priecāties, ka vienošanās par minoritātēm pieļauj Latvijas tulkojumus par šīm attiecībām plašākos ietvaros. Ja šodien mēs par daudz jūtam dažu lielvalstu un Briseles birokrātijas pasmago roku, tad labāk nemēģināsim baudīt tik negaršīgo un mūsu interesēm bīstamo daudzo pavāru ES konstitūcijas sacepumu. Mūsu pašu ēdienu reizēs piekodīsim klāt mūsu labo rudzu maizi. Arī tā mēs varam palīdzēt noturēt savu nacionālo identitāti lielo pārmaiņu laikos.

Ja mēs skatāmies uz saimniecisko un politisko sadarbību, mūsu centieni atgūt Abreni un iegūt kompensāciju par zaudējumiem okupācijas laikā pašreiz var būt tikai nesekmīgi. Tie nenāk par labu mūsu attiecībām pat ar nevarīgo ES. Runas par to, kā atgūt Abreni, ir grūti saprast tiem, kuri vēro jau tā lielās latviešu un krievu integrācijas problēmas. Viņi domā, ka ar tām pietiek arī bez Abrenes krieviem. Grūti iedomāties, ka Latvijai vajadzētu vairot jaunu krievu pievienošanu Latvijai.

Es nedomāju, ka šis ir īstais laiks pat mēģināt sākt sarunas par zaudējumiem okupācijas laikā un par kompensācijas jautājumu. Par to pašreiz vienoties ar Krieviju nav iespējams. Latvijai, Igaunijai un Lietuvai nav pietiekama spēka, lai iegūtu citu valstu atbalstu šajā lietā. Tagad ir gudrāk rūpīgi dokumentēt mūsu zaudējumus un pārdomāt mūsu iespējamās prasības. Ja Ķīna nespēj atgūt savus zaudētos apgabalus, tad tā tos tomēr nav aizmirsusi. Tā arī Latvija var savas nopietni ņemamās prasības sagatavot kopā ar citām valstīm, kas tika pilnīgi vai daļēji okupētas PSRS un Vācijas sadarbības laikā Otrā pasaules kara sākumā. Šīs pārējās valstis ir Polija un Rumānija, kā arī Somija. Vai kompensācijas izredzes kļūs reālas, to noteiks vēl neparedzēti notikumi nākotnē.

Nodokļu samazināšana atmaksājas

Iepriekš minētie piemēri rāda, ka mazām tautām izdzīvot ir ārkārtīgi grūts uzdevums. Tautas novecošanās un integrācijas problēmas nostāda Latviju ļoti bīstamā situācijā. Tāpēc latviešiem ir ar steigu jāvienojas par to, ka pasākumi nacionālā rakstura saglabāšanai ir pirmajā vietā. Otrajā vietā ir saimnieciskā attīstība, kas dod materiālo pamatu visam pārējam. Šai attīstībai ir nepieciešama labvēlīgāka attieksme pret vietējiem un ārzemju uzņēmējiem, pilnīgāka izpratne par tirgus saimniecību un spēja ražot un pārdot pasaulē pieprasītas augstas kvalitātes preces un vērtīgus jaunākos tehniskas dabas pakalpojumus. Ar koku eksportu vien nepietiek. Tikai šāda orientācija var pacelt nodarbes līmeni un nodrošināt augstākus ienākumus visā tautā.

Latvijas saimniecisko izaugsmi nevar sasniegt ar tā sauktajiem progresīvajiem nodokļiem vai citu mantas dalīšanu vai ienākumu apcirpšanu. Mājas un automašīnas nevar sazāģēt citām vajadzībām. Tās nevar arī pārdot, ja trūks pircēju.

Latvijas spējīgāko darbinieku ienākumi tagad nav augsti diezgan, lai tie viņus visus noturētu Latvijā. Tajā pašā laikā mēs varam atzīmēt, ka uzlabojumi Latvijas nodokļu sistēmā, kaut vai ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa iecerētā nodokļu samazināšana pārtikas precēm var būt nopietns atbalsts ne tikai trūcīgākajiem patērētājiem, bet palīdzēs arī dažiem ražotājiem laukos. Pilnīga pārtikas preču atbrīvošana no nodokļiem (visās aprindās populārs likums Amerikas Vašingtona štatā) varētu būt nākamais solis.

Jātuvinās ziemeļvalstīm

Ja arī Latvijas aizsardzība balstās uz visu NATO, tā ir visreālākā tad, ja to atbalsta vairākas valstis, kas ir ieinteresētas Baltijas valstu saimnieciskā uzplaukumā, sociālā labklājībā un drošībā. Šīs lietas ir saistītas savā starpā. Šādai izaugsmei ideāla būs lielāka tuvināšanās ziemeļvalstīm.

Tur valda uzskati, kas bija latviešiem raksturīgi jau agrāk, tur pastāv interese par nacionālām kultūrām un tur īpaši labi izprot tautu neatkarības un sadarbības principus. Šo valstu bloks ir labs piemērs tādai ES, kur Latvija var piedalīties samērā politiski brīvi, sociāli un nacionāli ērti un saimnieciski izdevīgi.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.10.2017
Ienākt apollo.lv