Meitas pret māti

Apollo
0 komentāru

Bieži vien mamma ir tā liktenīgā sieviete, ar kuru savā sievišķībā un cīņā par tēva mīlestību spēkojas meitas pusaudžu vecumā. Kā rīkoties, lai nevienam nenodarītu pāri?  

Izoldes vēstule:

- Nu jau kādus divus gadus esmu muļķīgā situācijā. Man ir lielisks vīrs un divas meitas pusaudžu vecumā. Saprotamies labi, bet mājās ir iestājusies neparasta situācija un es nezinu, kā rīkoties. Kādu dienu pamanīju, ka abas meitas (viņām ir 13 un 14 gadi) vairs nav mūsu mazās mīļās meitiņas, bet gan kļuvušas par sīvām konkurentēm attiecībā pret vienīgo mūsu ģimenes vīrieti. Viņas pilnībā ir okupējušas viņa uzmanību, koķetē, uzvedas kā jaunas dāmas, mani atstājot novārtā, norādot uz manu vecumu, krunkām, vecmodīgo ģērbšanās stilu utt. Vīrs smaida, uzjautrinās, viņam ir patīkami ar meitām iziet sabiedrībā. Kad esam divatā, it kā nekas nebūtu mainījies, bet es jūtos nelāgi. Bet man ir tikai 34 gadi. Nejūtos ne veca, ne arī dumja. Es taču nevaru uzsākt cīņu ar savām meitām. Kā man vajadzētu pareizi rīkoties, lai visu nelaistu dēlī?    

Atbild Latvijas Ģimenes centra ģimenes konsultants ARNOLDS CERBULIS:

- Vēl vakardien ķipars, bet šobrīd jau viens jauns vīrietis vai sieviete savas pieaugušā dzīves rītausmā. Ar patstāvīgiem uzskatiem, gaumi, izteiksmes veidiem, bieži vien noliedzošs, lecīgs un pašapzinīgs?! Un tas ir pat labi, jo viņam vajadzēs daudz spēka, lai iekarotu vietu pieaugušo pasaulē. Šajā vecumā jaunie cilvēki meklē sevi kā personību, kā sava dzimuma pārstāvi. Atdarināšana, noliegums, vajadzība pēc pozitīva novērtējuma no malas — tās ir bieži sastopamas izpausmes šajā procesā. Mums vecākiem, šis laiks ir gan prieks, gan izaicinājums. Ģimene mainās. Kas es esmu šajos jaunajos apstākļos? Kā citi mani saredz? Vai mani tas apmierina?

Arī Jūs, Izolde, var apsveikt ar šī laikmeta iestāšanos, un jaunā situācija vedina meklēt jaunus attiecību modeļus.

Mazotnē, bērni mammu uztver, lielā mērā, kā personu, kas sniedz mīlestību un rūpes — Māte. Mamma kā sieviete mēdz palikt aiz kadra, ikdienā, rūpēs it kā neatliek vietas pieteikt savas vajadzības kā personībai un sievietei. Kā ir jūsu gadījumā? Izoldi — mammu visi pazīst, bet kā ir ar Izoldi sievieti un personību? Iespējams, tā varētu būt laba tēma sarunai ar sev tuvajiem- vīru un meitām, vislabāk, nesteidzoties, ar katru atsevišķi. Kas es esmu savā ģimenē? Kā mani saredz?  Ar ko es esmu nozīmīgs? Ko no manis sagaida? Atbildes uz šiem jautājumiem sniegs priekšstatu par nepieciešamo turpmāko rīcību, satuvinās.

Ne mazāk svarīgi ir arī pajautāt sev, cik apmierināta es esmu kā sieviete un personība? Ko es darīšu  (nevis varētu darīt), lai justos vēl labāk un apmierinātāk? Kad es to uzsākšu? Tātad, pirmais risinājuma komponents ir rast atbildes uz jautājumiem, bet otrais, konkrēta rīcība, jo bez tās neviens, pat teorētiski visspožākais, risinājums nav iespējams.

Attiecības ģimenē bieži mēdz salīdzināt ar deju. Lasot jūsu vēstuli, veidojas priekšstats, ka šobrīd ritmu uzdod citi, bet to var mainīt. Ja jūs sevi šajā dejā pieteiksiet citādi, tad mainīsies tās raksturs, un kopīga deja jums pašai sagādās vairāk prieka. Lai jums veicas!

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv