Melbārde: Nepieciešama jaunu, aizrautīgu, harizmātisku cilvēku ienākšana Dziesmu svētku kustībā

Apollo
0 komentāru

Viena no aktuālajām problēmām ir jaunu, aizrautīgu, harizmātisku cilvēku ienākšana Dziesmu svētku kustībā, intervijā aģentūrai LETA uzsver Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde.

Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde.

Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Arī dejas un pūtēju orķestru nozarē ir vairāk jādomā par jaunu, talantīgu vadītāju piesaistīšanu, jo tas ir izšķirošs faktors Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā. Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstībai ir nepieciešams valsts un pašvaldību finansiāls atbalsts amatierkolektīvu vadītājiem, lai notiktu normāls gatavošanās darbs pie lielo koncertprogrammu veidošanas.

Kopumā Latvijā ir 3227 kolektīvi, kas atbilst Dziesmu un deju svētku likumam. No tiem koprepertuāru apgūst 1881 kolektīvs jeb 52%.

Dziesmu un deju svētku koprepertuāru apgūst 998 kori un deju kolektīvi (31%), svētkiem arī gatavojas 683 (21% ) citu kolektīvu - pūtēju orķestri, koklētāju ansambļi, amatierteātra kolektīvi, lietišķās mākslas studijas.

Bet 1546 kolektīvi jeb 48% darbojas pēc savas programmas un nepretendē uz dalību Dziesmu un deju svētkos.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2011.gadā amatiermākslas kolektīvos darbojās 3800 dalībnieku jeb 3,06% Latvijas iedzīvotāju.

Pēc Melbārdes domām ārpus Rīgas koru kolektīvi kļūst arvien mazāki. Iedzīvotāju skaits laukos un mazpilsētās samazinās, un arvien grūtāk kļūst izveidot astoņbalsīgu kori. Deju kolektīvu kustībā toties vērojama tieši pretēja kustība - gada laikā ir izveidojušies 90 jauni tautas deju kolektīvi un var teikt, ka deju kolektīvi piedzīvo milzīgu renesansi un tos nekādi neietekmē demogrāfiskās izmaiņas.

Viena no aktuālajām problēmām ir jaunie diriģenti un vispār - jauniešu vēlme kļūt par diriģentiem, jaunu, aizrautīgu, harizmātisku cilvēku ienākšana Dziesmu svētku kustībā. Arī dejas un pūtēju orķestru nozarē ir vairāk jādomā par jaunu, talantīgu vadītāju piesaistīšanu, jo tas ir izšķirošs faktors, norāda Melbārde.

Lai to panāktu, vismaz paredzamā nākotnē jācenšas mainīt skarbo sociālo un finansiālo situāciju, kādā atrodas daudzi kolektīvu vadītāji. Daudzi talantīgi, augstāko izglītību ieguvuši diriģenti spiesti strādāt par smieklīgu samaksu, bez kādām sociālajām garantijām, jo ar viņiem noslēgtie uzņēmuma līgumi tās negarantē.

Par nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem milzīga interese ir latviešu diasporas kolektīviem, pastāstīja Melbārde. Tas zināmā mērā ir saistīts ar negatīvo tendenci - starplaikā starp Dziesmu un deju svētkiem daudzi latvieši, kas dziedāja koros vai dejoja tautas deju kolektīvos, ir devušies peļņā uz ārzemēm, ir izveidojušās lielas latviešu kopienas ārzemēs. Un jauki, ka šajās kopienās ir izveidojušies tautas mākslas kolektīvi, kuri vēlas būt daļa no XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem. Tā ir ļoti pozitīva tendence, ka Dziesmu un deju svētki kļūst par nācijas kopā sanākšanas notikumu.

Darbs korī nav izklaide. Bet tā nav Latvijas koru tradīcija - sanākt kopā un dziedāt lētas popdziesmas. Mūsu kori tradicionāli tiecas uz augstiem mākslinieciskiem rādītājiem. Lai tos saglabātu, manuprāt, būtu jārīko diskusija, kā pastiprināt mūzikas mācīšanu skolās, veicināt bērnu un jauniešu interesi par dziedāšanu korī.

XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki notiks no 2013.gada 30.jūnija līdz 7.jūlijam, un tajos piedalīsies 39 000 dalībnieku.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

ZVAIGZNES SOLA

Vairāk

KAS GAIDĀMS ŠOMĒNES?

Apollo E-veikali

22

2014. gada 22. oktobris

Vārda dienas

Airisa, Irīda, ĪrisaArisa, Iraisa, Irida, Irisa

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Mākoņains
Rīga pašreiz 0 ℃
Mākoņains

Vējš: 5 m/s

Saule lec: 08:12
Saule riet: 18:03
Dienas ilgums: 9:51

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

22.10.2014
Ienākt apollo.lv