Merkele apsveic Makrona aizrautību

Apollo
15 komentāri

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien apsveica Francijas prezidenta Emanuela Makrona aizrautību, atklājot ambiciozos Eiropas Savienības (ES) reformu plānus, tomēr uzsvēra, ka vēl pāragri spriest par konkrētiem priekšlikumiem.

Merkele apsveic Makrona aizrautību

Foto: Reuters/Scanpix

Merkeles preses sekretārs Štefens Zeiberts norādīja, ka kanclere gaida iespēju ar Makronu un citiem partneriem ES apspriest bloka nākotni.

«Kanclere apsveic faktu, ka Francijas prezidents runāja ar tādu kvēli, ar tik lielu eiropeisku aizrautību, un ka viņš prezentēja lielu saturu gaidāmajām un būtiskajām debatēm par Eiropas nākotni,» paziņoja Zeiberts.

Viņš gan brīdināja, ka ir «pāragri detalizēti novērtēt» Makrona aicinājumus uz tālāku integrāciju.

Makronam un citiem līderiem būs iespējas viedokļu apmaiņai šonedēļ Igaunijā gaidāmajā digitālajā samitā, piebilda kancleres preses sekretārs.

Izklāstot savu redzējumu par bloka reformām, Makrons pirmdien Parīzē uzsvēra, ka eirozonai ir nepieciešams spēcīgs budžets un ir jāapsver doma par nodokļa ieviešanu tā finansēšanai.

Viņš arī ierosināja līdz 2020.gadam noteikt ES vienotu uzņēmumu ienākuma nodokļa mazāko un lielāko likmi, nopeļot to mazās likmes atsevišķās ES valstīs, bet tiem, kas to noraidīs, liegt Briseles finansējumu.

Viņš arī aicināja izvaidot Eiropas militārās intervences spēkus.

Eiropai ir nepieciešama autonoma militāras intervences kapacitāte līdzās tai, kas ir NATO, turklāt Eiropai ir jāattīsta kopīga stratēģijas kultūra, sacīja Makrons.

Līdz 2020.gadu sākumam vajadzētu būt «kopīgiem intervences spēkiem», kā arī Eiropas izlūkošanas akadēmijai, viņš ierosināja.

Francija un Vācija tradicionāli tiek uzskatītas par dzinējspēkiem Eiropas integrācijā, un Makrons izrāda apņēmību pildīt savu priekšvēlēšanu solījumu panākt ES reformēšanu, padarot to spēcīgāku.

Merkele, kuru pēc Bundestāga vēlēšanām gaida smagas un, domājams, ilgstošas koalīcijas sarunas, nav noraidījusi iespēju izveidot bloka finanšu ministra posteni, tomēr viņas un Makrona viedokļi atšķiras jautājumā par šāda amata pilnvarām. Makrons ir paudis viedokli, ka šāda ministra pārziņā būtu jābūt budžetam simtiem miljardu eiro apmērā, bet Merkele ir norādījusi uz budžetu ar «mazāku summu».

Kritiski par Makrona rosinājumu izveidot kopīgu eirozonas budžetu ir izteicies Merkeles domājamo koalīcijas partneru Brīvo demokrātu partijas (FDP) līderis Kristiāns Lindners, kurš šādu budžetu nosaucis par «sarkano līniju».

Makrons otrdien acīmredzami atbildēja tieši Lindneram, paužot: «Man nav sarkano līniju, man ir tikai apvāršņi.»

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers paudis atbalstu Makrona ierosinājumiem izveidot eirozonas finanšu ministra posteni, taču noraidījis ideju par atsevišķu eirozonas budžetu vai parlamentu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv